“Izskatās cerīgi!” Lauksaimnieki vērtē pirmos iespaidus pēc tikšanās ar jauno ES lauksaimniecības komisāru 0
Pirmā tikšanās ar Eiropas Savienības jauno lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcikovski noritējusi sekmīgi – pēc sarunām radusies cerība par Latvijas lauksaimniekiem būstiskāko jautājumu izpratni no komisāra puses, atzina biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.
Pagājušās nedēļas izskaņā Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli Briselē tikās ar jauno Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcikovski.
Šī bija pirmā abu pušu tikšanās pēc jaunā komisāra apstiprināšanas amatā pagājušā gada novembrī. Jaunajam komisāram nav iepriekšējas pieredzes darbā Eiropas Komisijā, taču ir vairāku gadu pieredze darbā Eiropas Revīzijas palātā, kā arī 15 gadu ilga pieredze, darbojies Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.
Maira Dzelzkalēja-Burmistre, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece norādīja, ka tikšanās noritēja daudz konstruktīvāk nekā bija domāts.
“Pēc iepriekšējām tikšanās reizēm ar komisāru, kuras gan nebija tik šaurā lokā, radās divējādas sajūtas – komisārs it kā lauksaimniecības politikā orientējas labi, tomēr izvairās definēt noteiktas prioritātes, par kurām iestāsies. Komisārs, iespējams, tādēļ, ka pats nāk no Polijas, ļoti labi izprata nepieciešamību pēc godīga tiešmaksājumu sadalījuma starp dalībvalstīm, definējot to kā savu galveno prioritāti. Bijām vienisprātis arī par to, ka nav pieņemams iecerētais 15% finansējuma samazinājums Lauku attīstības aploksnē tām dalībvalstīm, kuras joprojām lauku teritorijas un saimniecības “pārbūvē” no pavisam cita saimniekošanas modeļa, kuru pazinām padomju laikos,” norāda Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa arī atzina, ka delegācijai bija svarīgi pārrunāt arī jaunās prasības, kuras Eiropas Komisija piedāvā ieviest no 2021. gada, jo daļa no šīs jaunās lauksaimniecības “zaļināšanas” nedos cerēto efektu ziemeļvalstu klimatiskajos apstākļos.
“Komisārs mūsu teikto saprata, un ir lielas cerības, ka daļu no prasībām varēsim pielāgot saviem individuālajiem apstākļiem. Kopumā esam ļoti pateicīgi par šo tikšanos, vēl jo vairāk tādēļ, ka tikšanās tik šaurā lokā ir liela privilēģija, kuru pagaidām saņēmuši vien pāris valstu lauksaimnieki,” norāda biedrības pārstāve.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle atzina, ka izlīdzināt atbalsta apmēru starp dalībvalstu lauksaimniekiem ir Latvijas prioritāte, jo nav pieņemams tas, ka, ievērojot identiskas prasības un strādājot ar krietni lielākām izmaksām, Latvijas lauksaimnieki turpina saņemt zemāku atbalstu nekā citu Eiropas valstu kolēģi.
“Lai arī šobrīd Eiropas Savienības daudzgadu budžets, no kura atkarīgs finansējums lauksaimniecībai, ir Eiropadomes un valstu līderu kompetencē, vēlreiz uzsvērām nepieciešamību gan palielināt tiešo maksājumu aploksni, gan saglabāt finansējumu lauku attīstībai, kas ir sevišķi nozīmīgi, apzinoties sabiedrības pieaugošās prasības pret pārtiku un videi draudzīgu lauksaimniecību. Komisārs ļoti labi uztvēra mūsu lauksaimnieku satraukumu saistībā ar jaunām prasībām organisko augšņu apstrādē, un Latvijai raksturīgo lauksaimniecības praksi – augsni vasaras kultūraugu sējai sagatavot rudenī,” norādīja Zīle.
Latvijas lauksaimniekus šajā tikšanās reizē pārstāvēja Maira Dzelzkalēja-Burmistre un Valters Zelčs (Zemnieku saeima), Edgars Ruža (Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija), Agnese Hauka (Latvijas zemnieku federācija) un Kaspars Melnis (Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome).
Biedrība “Zemnieku saeima” apvieno 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
