Izskanējušas ziņas par it kā “Vagner” šūniņu Baltijā. VDD komentē, vai grupējums rada apdraudējumu Latvijai 54
Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) rīcībā esošā informācija patlaban neliecina, ka Krievijas algotņu grupējums “Vagner” radītu tūlītēju apdraudējumu Latvijas drošībai.
Lūgti komentēt Itālijas laikraksta “Il Foglio” publikāciju par it kā “Vagner” šūniņu Baltijā, dienestā aģentūrai LETA norādīja, ka VDD pastāvīgi seko līdzi norisēm gan Latvijas valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām, lai savlaicīgi identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas nacionālajai drošībai un veiktu pasākumus to novēršanai.
“VDD rīcībā esošā informācija patlaban neliecina, ka Krievijas algotņu grupējums “Vagner” radītu tūlītēju apdraudējumu Latvijas drošībai,” norādīja dienestā.
Papildus dienestā norādīja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi pastiprinātā režīmā veic migrācijas kontroles pasākumus, lai nepieļautu tādu ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā, kas var radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.
Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs ir apsolījis algotņu grupējumam “Vagner” 15 miljonus ASV dolāru par Itālijas aizsardzības ministra Gvido Krozeto slepkavību, pagājušajā nedēļā ziņoja Itālijas laikraksts “Il Foglio”, atsaucoties uz Itālijas izlūkdienesta brīdinājumu valdībai par šāda atentāta iespējamu plānošanu.
Itālijas izlūkdienestu ir uztraukuši Medvedeva paziņojumi, kuros viņš nosaucis Krozeto par “retu muļķi”, reaģējot uz Itālijas aizsardzības ministra paziņojumu, ka Krievijas tanku ieiešana Kijivā izraisītu Trešo pasaules karu.
Laikraksts ziņoja, ka Itālijas izlūkdienests ir pārtvēris grupējumam “Vagner” adresētu Medvedeva “pasūtījumu” nogalināt Krozeto par 15 miljoniem dolāru. Medvedevs pasūtījis šo atentātu vēl pirms Krozeto paziņojumiem, kuros ministrs apsūdzēja “Vagner” migrācijas krīzes uzkurināšanā, vadot migrantu plūsmas no Āfrikas uz Eiropu.
“Il Foglio” informēja, ka saskaņā ar Itālijas izlūkdienesta datiem grupējumam “Vagner” ir “vismaz divas šūniņas Eiropā: viena – Balkānos, kura pārvietojas starp Serbiju un Albāniju, bet otra – Baltijā ar štābu Igaunijā. Divas vienības ar vairākiem desmitiem karavīru, no kuriem var tikt izveidota patruļa ar mērķi veikt precīzas darbības Itālijā”.
Tāpat Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris nesen paziņojis, ka “Vagner” ar uzbrukumu Baltijas valstīm varētu mēģināt pārbaudīt Rietumvalstu aizsardzības mehānismus.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzsvēris, ka izlūkošanas dati neliecina par iespējamu Krievijas uzbrukumu, tomēr situācija var mainīties un apdraudējums ir reāls.
“Vagner” algotņi jau kopš 2014.gada piedalās Krievijas iebrukumā Ukrainā.
