Izskan jauns brīdinājums par Trešā pasaules kara draudiem: ieskicē, kāds scenārijs iespējams Baltijas valstīs 0
Krievijas pieaugošie sabotāžas uzbrukumi Rietumu mērķiem varētu izraisīt NATO 5. panta aktivizēšanu, brīdinājis Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Bruno Kāls.
Viņš uzsvēra, ka Maskava, visticamāk, pastiprinās savu hibrīdkara stratēģiju, radot pieaugošu risku aliansei, vēsta “Daily Mail”.
“Krievijas plašā hibrīdmetožu izmantošana palielina iespēju, ka NATO varētu apsvērt 5. panta piemērošanu,” Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā sacīja Kāls.
Viņš piebilda, ka Krievijas pieaugošais militārais potenciāls rada reālus draudus tiešai militārai sadursmei ar NATO līdz desmitgades beigām.
NATO līguma 5. pants nosaka, ka uzbrukums vienam dalībvalsts loceklim ir uzbrukums visām dalībvalstīm, un tas paredz kopēju atbildes reakciju.
Krievijas mērķi Baltijā un NATO vienotība
Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja teiktais izraisījis jaunas bažas par Trešā pasaules kara iespējamību.
Šīs bažas pastiprinājuši arī incidenti Baltijas jūrā, kur Ķīnas kravas kuģis, iespējams, pēc Kremļa rīkojuma pārgrieza divus svarīgus datu pārraides kabeļus.
Eiropas izmeklētāji uzskata, ka tas bija tīšs sabotāžas akts. Arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norādījis, ka šis uzbrukums, iespējams, ir daļa no Krievijas hibrīdkara pret Eiropu.
Kāda bijusī augsta ranga Eiropas amatpersona brīdināja, ka ES nav gatava efektīvi cīnīties pret Krievijas hibrīdkara metodēm, tostarp sabotāžu, kiberuzbrukumiem un slepkavībām.
NATO un Rietumu izlūkdienesti jau iepriekš brīdinājuši par pieaugošo draudu līmeni.
Kāls uzsvēra, ka Krievijas karavīri, kas gūst pieredzi Ukrainā, pastiprina draudus, jo apgūst arī modernās dronu tehnoloģijas.
“Pagaidām nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka Krievija plāno sākt karu, taču, ja šāds noskaņojums gūs virsroku Maskavas valdībā, tad militāra konfrontācija tuvāko gadu laikā pieaugs,” Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs uzsvēra.
Viņš arī norādīja, ka Krievijas amatpersonas apšauba, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā tiks aktivizēts NATO 5. pants.
“Ja Krievija uzbruktu vienam vai vairākiem NATO sabiedrotajiem, tā to nedarītu, lai sagrābtu teritorijas, bet gan lai pārbaudītu Rietumu noteiktās sarkanās līnijas ar mērķi sagraut Rietumu vienotību un NATO aliansi,” viņš teica, piebilstot, ka Krievija uzskatīs, ka tās mērķis ir sasniegts, ja tās uzbrukuma gadījumā netiks aktivizēts 5. pants.
Viņš arī norāda, lai sasniegtu šo mērķi nav jāsūta tanki un tūkstošiem karavīru, iekarot kādu valsti, to var izdarīt, piemēram, izmantojot “zaļos cilvēciņus” – nemarķētus spēkus, lai aizsargātu it kā apdraudētās krievu minoritātes Baltijas valstīs.
Kodoluzbrukums ir maz ticams
ASV lēmums ļaut Ukrainai izmantot amerikāņu piegādātos ATACMS raķešu kompleksus dziļāk Krievijas teritorijā, pēc ekspertu domām, nav palielinājis kodolkara risku. Kā norādīja avots, tas neietekmē Krievijas kodolpolitiku, jo Maskava vairāk koncentrējas uz reakciju uz ASV darbībām ar līdzvērtīgu spēku.
Krievijas pagājušajā nedēļā veiktā jaunās ballistiskās raķetes “Orešņik” palaišana, kas, pēc analītiķu domām, bija domāta kā brīdinājums Vašingtonai un tās sabiedrotajiem Eiropā, šo secinājumu nav mainījusi.
Iepriekš Krievijas dezertieris, kurš agrāk strādāja slepenā kodolbāzē, atklājis, ka Krievija 2022. gada 24. februārī bija pilnībā gatava veikt kodoltriecienu.
BBC intervijā viņš atklāja: “Iepriekš tās bija tikai mācības, bet kara sākumā ieroči bija sagatavoti reālam uzbrukumam.”
