Izskalot dzimtas vēsturi caur patiesības filtru 0
Daces Judinas dzimtas romānu “Gredzens” cikla trešais darbs – “Kad klusums kliedz” pievēršas dzimtu noslēpumiem.
Par šī romāna tapšanu pati rakstniece saka: “Šīs grāmatas tapšanas laiks sakrita ar pēdu dzīšanu pašu dzimtu senajiem noslēpumiem un skeletu tramdīšanai no skapjiem, kur tie bija labi iesēdējušies. Lielām dzimtām arī skeletu daudz, katram savs raksturs un vēstījums. Dažs visu izstāsta uzreiz, cits, kauliem grabot un žoklim klabot, pamanās izvadāt pa visiem iespējamajiem maldu ceļiem, līdz, viņam par spīti, tiec pie patiesības. Mēs esam laikmetu griežos izšūpoti, zaudējuši stingro pamatu zem kājām. Mums ir nozagtas, nē, varmācīgi atņemtas vismaz trīs paaudzes tuvinieku. Laupīta normāla dzimtu attīstība. Atmiņas. Un ir tikai likumsakarīgi, ka tu un es, viņš un viņa, mēs visi meklējam tos, kuri par to atbildīgi. Meklējam tos, kuri toreiz nodeva, parakstīja, uzrakstīja, izsūtīja, norīkoja, veda, šāva, raka, mocīja, fabricēja dokumentus, piesavinājās, atņēma, izdzina, dedzināja, organizēja nelaimes gadījumus… Mēs meklējam atskaites punktu. Krustpunktu, caur kuru novilkt sarkano līniju, lai vienā pusē atstātu pagātni ar visiem rēgiem, otrā – turpinātu dzīvi. Taču mums to neļauj. Jau kuro gadu neļauj.”
Kā ar dzimtas sakņu meklējumiem veicas grāmatas varoņiem, uzzināsiet, to izlasot. Bet vērts piebilst, ka romāna atvēršanā bez ierastā autores stāstījuma, viktorīnām un sadziedāšanās bija vēl kāds jauks notikums: skanēja Daces Judinas dzīvesbiedra Artura Nīmaņa skaņdarbs “Daba. Ūdens”. Savukārt tie, kuri atnāks uz sērijas “Izmeklē Anna Elizabete” nākamā romāna “Tīrītājs” atvēršanu, kas gaidāma vasarā, varēs noklausīties cita Artura Nīmaņa skaņdarba “Millectrinium” pirmatskaņojumu.
Bet lūk, ko par romānu “Kad klusums kliedz” saka Līva Grudule, Vecpiebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja: “Kāpēc ar mums notiek tas, kas notiek? Nevar būt diezgan atbilžu variantu , tāpat kā literatūras, kas liek, aicina vai paģērē domāt, aizdomāties vai ieklausīties. Diemžēl mūsu vājības, maziskums, ļaunums un naids neizgaist melnajā caurumā. Tie turpina graut, jo nav izgaismoti, izsāpēti un piedoti. Jo noklusēti un notušēti. Tie gruzd un beidzot izverd postošu liesmu, un tad notiek briesmu lietas, traģēdijas un kari.”
