Izskaitļoti aplokšņu algu maksātāji 0
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) noskaidrots, kurās nozarēs darba devēji saviem darbiniekiem maksā algas aploksnēs, tādējādi izvairoties maksāt nodokļus valstij.
Tas esot atklājies, salīdzinot nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas ar to nodokļu apjomu, kuru valsts iekasētu, ja visi nodokļu maksātāji godīgi un pilnā apmērā būtu samaksājuši visus nodokļus. Ar šīs starpības jeb nodokļu plaisas mērījumiem, pūloties palielināt nodokļu ieņēmumus par iepriekš nelegalizētiem ienākumiem, VID nodarbojies jau agrāk.
Pēc VID jaunākā pētījuma, aplokšņu algas valstī saņem aptuveni 200 000 strādājošo.
Visvairāk aplokšņu algu maksātāju un lielākie aplokšņu algu apmēri esot tirdzniecībā un transportā. Bet starp tām desmit nozarēm, kurās šī sērga visvairāk izplatīta, ir arī būvniecība, sabiedriskā ēdināšana, nekustamo īpašumu tirdzniecībā un datorprogrammēšana.
VID noskaidrojis, ka algas aploksnēs saņem 25% to darba ņēmēju, kuriem būtu jāmaksā nodokļi vispārējā režīmā. No viņiem mazliet (19%) atpaliek tie, kuriem būtu jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis. Pagājušajā gadā aplokšņu algās izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem – aptuveni 17 miljoni eiro. Aploksnēs parasti tiek ielikti 20 līdz 50% no darbiniekam izmaksātās algas apmēra.
Šķirojot mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus pēc nozarēm, visbiežāk aplokšņu algas “uzpeld” datorprogrammēšanas un privāto pakalpojumu, tostarp juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarēs.
Ar to VID apgāž sabiedrībā izplatīto apgalvojumu, ka ar nodokļiem krāpjas visi un algas aploksnēs saņem visur. Aplams esot arī apgalvojums, ka lielākā daļa strādājošo labprāt piekrīt saņemt algu aploksnē. Pēc VID veiktā pētījuma starp aplokšņu algu saņēmējiem visvairāk ir pirmspensijas vecuma un vienkārša darba strādnieku, tostarp lielākoties sievietes, kam darba tirgū bieži nav citas izvēles un kas ir priecīgi, ka viņiem ir darbs un ka kāds par to vispār kaut ko samaksā. VID gan agrāk atzinis, ka aplokšņu algu maksātājus esot grūti pieķert, ja darba ņēmēji paši labprātīgi piekrīt šādai maksāšanai.
VID sola vērsties pret aplokšņu algu maksātājiem gan ar administratīviem sodiem, gan ar kriminālatbildību. Kā zināms, 2016. gada 10. martā Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā paredz kriminālatbildību tam darba devējam, kurš algās maksā naudu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē. Par šādu pārkāpumu paredzēts cietumsods līdz diviem gadiem, ja aploksnēs izmaksātās algas pārsniedz 3800 eiro jeb desmit minimālās mēnešalgas (no 2018. gada 1. janvāra – 4300 eiro).
Savukārt aplokšņu algu saņēmējus biedē ar mazām pensijām un pabalstiem, kaut arī reizē atzīst, ka starp aplokšņu algu saņēmējiem visvairāk ir tādu, kuri spiesti piekrist šādam darba devēja piedāvājumam.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis jau agrāk paudis, ka ar bargākiem sodiem vien aplokšņu algu maksātājus neizskaudīs. Algu maksāšanu aploksnēs veicina valstī noteiktais minimālās algas apmērs, kas ir par mazu, lai tās saņēmējs varētu samaksāt ikdienas tēriņus. Tāpēc, viņaprāt, valsts pūlas likvidēt vai kaut cik ierobežot pašas radītās sekas.
Rīgas Ekonomikas augstskolā veiktais pētījums “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009 – 2016” atklāj, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomiku veido neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).
