Vai Garkalnes novada domes priekšsēdētajam vajadzētu atkāpties no amata? 1
Valsts kontroles (VK) konstatētie pārkāpumi Pierīgas turīgajā Garkalnes novadā, pēc vides aizsardzības un un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) domām, ir šokējoši, ziņoja LETA. Par to no domes vadības ministrija pieprasīs paskaidrojumus. Savukārt novada priekšsēdis Mārtiņš Bauze-Krastiņš (ZZS) VK ziņojumu saistīja ar vēršanos pret opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības pašvaldībām. Viņa vietniekam Guntaram Knikstam (ievēlēts no “Vienotības”, tagad LRA) ir iespaids, ka “tas ir šovs, kurā tiek interpretēti finanšu dokumenti”. Valsts kontroles revīzija pašvaldībā ilgusi teju gadu, un šajā laikā “finanšu uzskaites lietas jau ir uzlabotas”, “LA” piebilda G. Kniksts.
Garkalnes novada opozīcijas deputāts Jānis Lepsis, kurš arī pārstāv Latvijas Reģionu apvienību (LRA), bet ir no tās arī ievēlēts, VK pārmetumus par “necaurspīdīgu pašvaldības finanšu situāciju” uzskata par pilnīgi pamatotiem, jo svarīga informācija neesot pieejama ne tikai iedzīvotājiem, bet arī deputātiem.
Visticamāk, opozīcija rosināšot vadības maiņu, lai gan apzinās, ka tai ir tikai piecas no 15 balsīm.
Lai vadītāju atbrīvotu, ir nepieciešams vismaz astoņu deputātu atbalsts.
“Taču es uzskatu, ka domes priekšsēdētājam pašam vajadzētu atkāpties,” “LA” sacīja J. Lepsis. M. Bauze-Krastiņš to negrasās darīt un ir pārliecināts, ka opozīcijai nepietiks spēka, lai viņu atbrīvotu. Jāatgādina, ka arī mediji gadiem bija saskārušies ar grūtībām iegūt no Garkalnes domes vadības informāciju, taču ceturtdien pēc VK ziņojuma publicēšanas M. Bauze-Krastiņš gan bija žurnālistiem pieejams.
VK ziņojumā norādīja arī to, ka Garkalnes novads ir bagātākā Latvijas pašvaldība, kurā uz vienu iedzīvotāju pērn bija 1460 eiro. G. Kniksts savukārt “LA” atgādināja, ka Garkalne ir arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda lielākais “donors”, tajā iemaksājot vairāk nekā trīs miljonus eiro gadā, kas esot 23% no novada budžeta.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka iedzīvotāju nodokļu nauda tiek tērēta bez pamatojuma un izšķērdīgi, neievērojot labas pārvaldības principus, kā arī ir pieļauti pārkāpumi, par kuriem ir informēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Ziņojumā ir minēts, ka aizvadītajos divos gados Garkalnes novads ir iztērējis par 3,4 miljoniem eiro vairāk, nekā dome bija apstiprinājusi. Pašvaldības budžets, kā arī 16 domes lēmumi par finansiālā atbalsta piešķiršanu darbinieku algām, pašvaldības saistībām nav publiski pieejami.
M. Bauze-Krastiņš apgalvoja, ka viss tiekot publicēts domes informatīvajā izdevumā un interneta mājas lapā, bet tad piebilda, ka “publiskoti nav tikai informatīvie lēmumi”.
Savukārt viņa vietnieks G. Kniksts gan atzina: “Nav vēl mums tādas tradīcijas, ka viss ir publiski pieejams, un ar to saistītais VK ieteikums būtu jāņem vērā.” Taču, ja iedzīvotāji vēlas iegūt informāciju, tad viņiem tā tiekot sniegta.
Zaudējumi pašvaldības budžetā rodas arī tāpēc, ka iedzīvotājiem un komersantiem ir piešķirti dažādi atvieglojumi un labumi, neievērojot izdotos saistošos noteikumus, secinājusi VK.
Pašvaldības administrācijā nodarbinātajiem bez pamatojuma tiekot maksātas dāsnas piemaksas, 2017. un 2018. gadā šādiem mērķiem nepamatoti izlietoti 217 000 eiro. Šajā laika posmā vairāk nekā 215 000 eiro iztērēti degvielas kompensācijās darbiniekiem un deputātiem, neveicot degvielas izlietojuma uzskaiti.
Tāpat neesot skaidrs, cik pamatoti komandējumiem ir iztērēti vairāk nekā 27 000 eiro.
Priekšsēža vietnieks G. Kniksts apgalvoja, ka par degvielas tēriņiem tiek rakstītas atskaites, taču tā tiekot lietota arī, piemēram, skolēnu autobusiem un teritorijas labiekārtošanas darbos.
M. Bauze-Krastiņš paskaidroja, ka ziņojumā minētie 3,4 miljoni, kas nesaskan ar apstiprināto budžetu, ir saistīti ar kredītu skolas būvniecībai. Taču šo līdzekļu izlietojumu pārbaudot gan auditorfirmas, gan Valsts kase. “Kā nu celtnieki ceļ, tā viņi uzceļ,” atbildēja priekšsēdis uz jautājumu par iekavētajiem projektiem.
