Foto – Valdis Ilzēns

Vai ikviena dziesma Mežaparkā Dziesmu svētku noslēguma koncertā 2013. gada vasarā būs saviļņojošs notikums? Paliks atmiņā vai izplēnēs līdz galam vēl neizskanējusi? Ar šīm cerībām un bažām gaidām katrus Dziesmu svētkus. Lielā mērā viss atkarīgs no virsdiriģentiem, šiem korvadoņiem, kuru profesiju neatrast nevienā valsts izstrādātā klasifikatorā.

Lasītākie

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Lasīt citas ziņas

Svētku rīkotājs – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC, iepriekš – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs) apstiprinājis XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku 20 virsdiriģentus un astoņus Goda virsdiriģentus. Te jāpiebilst, ka atšķirībā no virsdiriģenta statusa, ko piešķir katriem svētkiem par jaunu, Goda virsdiriģenta kārtā ieceļ uz mūžu par īpašiem nopelniem. Cienījamā vecuma dēļ Goda virsdiriģents var tik intensīvi Dziesmu svētku procesā vairs nepiedalīties, taču nodiriģēt vismaz vienu dziesmu šīm izcilībām uzticēs katros svētkos.

Šie būs pirmie svētki bez Jāņa Dūmiņa, bez Ausmas Derkēvicas, bez Imanta Kokara. Šī epohālā lappuse ir aizvērta. Visiem pārējiem iepriekšējo – 2008. gada – svētku virsdiriģentiem šis gods ticis arī šogad. Līdzās viņiem virsdiriģenta tribīnē šovasar pirmoreiz kāps deviņi mākslinieki. Viņi papildinās Latvijas lielā kopkora virsdiriģentu sarakstu, kas tapis no 1873. līdz 2008. gadam jeb no pirmajiem līdz divdesmit ceturtajiem svētkiem un kurā līdz šim bija lasāmi 57 diriģentu vārdi. Goda virsdiriģenta statuss no jauna piešķirts četriem.

Pulka pārstāvji: “Pret “Azov” karagūstekņiem krievi izturas īpaši cietsirdīgi”

VIDEO. Netālu no Viļņas lidostas avarējusi DHL kravas lidmašīna! Tā nogāzusies divstāvu dzīvojamās ēkas pagalmā, ir viens bojāgājušais

VIDEO. “Nav ko elpot. Viss ir dūmos.” Antaljas lidostā aizdegusies Krievijas pasažieru lidmašīna

Pārredzamā pagātnē neatceros nevienus svētkus ar tik jūtami paplašinātu virsdiriģentu loku. Aizkulisēs dzirdētas pārdomas: vai lielais virsdiriģentu loka papildinājums neliecina, ka radies daudz labu, līdzvērtīgu meistaru, starp kuriem nav spožu, galvas tiesu par citiem pārāku izcilību?

Vairākums mūziķu spriež citādi. Mūsdienas nevar salīdzināt ar Vīgnera, Medņa, Dūmiņa, Derkēvicas, Kokaru lielās aktivitātes laiku. Tā dēvētā un godātā izcilnieku paaudze savas karjeras būvēja kara izslaucītā, tukšā radošā vidē, sākot gandrīz no nulles. Bet mūsdienās ir ļoti daudz jaunu, talantīgu, Mūzikas akadēmiju baudījušu un arī ārzemēs studējušu cilvēku ar augstu profesionalitāti un ļoti labiem sasniegumiem reģionālā līmenī novados. Mākslīgi viņus turēt prom no iespējas kāpt virsdiriģenta tribīnē nebūtu pareizi. “Arī mūsu kolēģu vidū uzplaiksnī viedokļi par slēgto virsdiriģentu klubiņu, kur neviens cits netiek iekšā,” neslēpj Ivars Cinkuss, viens no Dziesmu svētku noslēguma koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem. “Taču deviņu debitantu iekļaušana nu pierāda pretējo.” Un tomēr – vai lielais virsdiriģentu loks neradīs arī zināmu tā sadrumstalotības sajūtu? Arī tādēļ, ka visiem deviņiem debitantiem uzticēts pa vienai dziesmai.

Spožais deviņnieks

Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sola” mākslinieciskais vadītājs, Limbažu koru apriņķa virsdiriģents Kaspars Ādamsons ir viens no absolūti spilgtākajiem savas paaudzes jaunajiem diriģentiem. Viņš mirdz pie Latvijas koru debesīm gan ar muzikalitāti, gan profesionalitāti, gan starptautiskiem sasniegumiem, bijis virsdiriģenta godā Skolēnu dziesmu svētkos. Arī Limbažu novada virsdiriģenta Ginta Ceplenieka radošajā pūrā ir pieredze Mežaparka estrādē Skolēnu dziesmu svētkos, ražīgs darbs, vadot Talsu koru apriņķi, kuru viņš pārņēma no Māra Sirmā rokām. Ar iekļūšanu virsdiriģentos beidzot novērtēts Roberta Liepiņa ilggadējais ieguldījums vīru koru kustībā. Tieši šis mākslinieks izcēlis no pīšļiem savulaik slaveno vīru kori “Dziedonis”. Bet Andrejs Mūrnieks ilggadēji un pārliecinoši vada “Frachori”, vienu no visu laiku labākajiem vīru koriem, kas pēdējos gados spēlē ļoti lielu lomu vīru koru kustībā un būtībā ir tās balsts. Bet Izglītības un pedagoģijas vadības augstskolas prorektore Māra Marnauza, mūziķe ar milzīgu pieredzi un nemainīgiem kvalitātes standartiem, lieliski vada augstskolas izcilo sieviešu kori “Balta” un jaukto kori “Fortius”. Diriģents Latvijas Nacionālajā operā, profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” un jauktā kora “Sonore” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš kā virsdiriģents sevi ļoti pārliecinoši parādīja Rīgas 810. gadskārtas svētkos. Svētkos viņš diriģēs “Dziesmai šodien liela diena”, kurai Ēriks Ešenvalds uzrakstījis uvertīru pūtēju orķestrim. Bet Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora “Austrums”, kurš regulāri plūcis laurus koru skatēs un festivālos, mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts pēdējos gados ļoti veiksmīgi sevi apliecinājis kā virsdiriģents Madonas koru apriņķī. Savukārt Liepājas pilsētas un koru apriņķa virsdiriģente Ilze Valce ir ļoti harismātiska personība, strādā ar lielu vērienu, ilgstoši un profesionāli augstvērtīgi vada sieviešu kori “Atbalss” un jaukto kori “Intis”. Tāpat kā Roberts Liepiņš gados vecākai paaudzei piederīgs ir jauktā kora “Daugava” mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Ustinskovs. Viņa vadītajā korī iesaistīti arī mūzikas skolas audzēkņi. Nomainot Terēziju Broku, viņš kļuvis par Daugavpils novada virsdiriģentu. Šobrīd Ustinskovs ir visredzamākā figūra Latgalē, bez kura radošā bilde Zilo ezeru zemē būtu nesalīdzināmi blāvāka.

Vai var ielikt 
”Prokrusta gultā”

Lai no apmēram 350 cilvēku lielās diriģentu saimes iekļūtu virsdiriģentos, tika piemērota arī formāla olekte pēc septiņiem kritērijiem. To vidū – akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība mūzikā, pieredze reģionālajos dziesmu svētkos, diriģenta vadītais mākslinieciskais kolektīvs piedalījies svētkos un profesionāla žūrija skatēs piešķīrusi nomināciju “Grand Prix” vai piecdesmit maksimālo punktu sistēmā no 40 – 50 punktiem. Tika ņemts vērā, vai pretendenta koris pēdējo piecu gadu laikā piedalījies nozīmīgos nacionāla vai starptautiska mēroga konkursos un ieguvis augstu novērtējumu. Tāpat – vai diriģents apliecinājis savu profesionalitāti, pēdējo piecu gadu laikā vadot nacionāla vai starptautiska mēroga meistarklases, piedalījies nacionāla vai starptautiska mēroga žūrijā, saņēmis nacionālu vai starptautiska mēroga apbalvojumus.

Pēc svētku Mākslinieciskās padomes vadītāja Māra Sirmā paustajām bažām, ka tik skrupulozi kritēriji varētu radīt nepamatotus šķēršļus kādas izcilas personības nokļūšanai virsdiriģenta tribīnē, LNKC noteica, ka virsdiriģenta pretendentam jāatbilst vismaz pieciem no minētajiem septiņiem kritērijiem.

Ivars Cinkuss turpretim uzskata, ka nekādi nolikumi par virsdiriģentiem vispār nav vajadzīgi, jo tiem ir viena bīstamība: var atnākt kāds ar 12 tūkstošu lielo kopkori saprasties nespējīgs censonis un pa punktiem pierādīt, ka viņš, lūk, atbilst visiem minētajiem kritērijiem. Virsdiriģenta personība nav ieliekama nekādā kritēriju “Prokrusta gultā”. Tieši noslēguma koncerta māksliniecisko vadītāju ziņā bija lielā izšķiršanās, kam uzticēt vadīt kopkori. I. Cinkuss neslēpj, ka apstiprinātais virsdiriģentu saraksts neatšķiras no viņa un Airas Birziņas piedāvātā. Koru nozares padomē lielākas pārrunas izraisījušas tikai pāris kandidatūras.

Starp citu, lai kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais un ilggadējais Mūzikas akadēmijas profesors Romāns Vanags nenonāktu formālā interešu konfliktā, viņi Mākslinieciskās padomes sēdē balsošanā par virsdiriģentiem nepiedalījās. “Nedrīkstam arī šo situāciju novest līdz absurdam – ja gribi būt virsdiriģents, nedrīksti darboties Dziesmu svētku mākslinieciskajā padomē,” uzskata LNKC direktore Dace Melbārde. “Ja ietu šādu ceļu, Dziesmu svētku mākslinieciskajā un koru nozares padomē nebūtu nevienas spilgtas personības.”

Latviešu diasporas 
atgādinājums

Toties lieli strīdi iedegās par diriģentiem latviešu diasporās. Ārvalstu latviešu diriģentu saimi nākamvasar pārstāvēs divas izcilības no Amerikas. Kā jau Goda virsdiriģents tribīnē kāps Roberts Zuika un virsdiriģenta statusā – Ņujorkas Latviešu kora mākslinieciskais vadītājs Andrejs Jansons. Trimdā slavenā vīru kora “Kalējs” dibinātājs Roberts Zuika, kuram 2013. gada janvārī apritēs 100 gadu, patlaban ļoti taupot spēkus Latvijai. Domājot par veco trimdu, kas visus pēckara gadus uzturējusi latviešu kultūras dzīvi mītnes zemēs, Andrejs Jansons ir tas, kuram visvairāk rūp kultūrsaites ar Latviju daudzu gadu garumā. Mūziķis tradicionāli vienreiz gadā kādam Latvijas komponistam pasūta lielformāta jaundarbu, kuru regulāri atskaņo ar savu Ņujorkas latviešu kori, brauc uz Latviju un Operā iestudē trimdā radītus latviešu skaņdarbus. Lielā mērā pateicoties tieši viņam, dienas gaismu Operā ieraudzīja Bruno Skultes radītā un būtībā Andreja Jansona pabeigtā “Vilkaču mantiniece”. Ārvalstīs ir arī citi, kuri darbojas lokālāk, taču vēriens un tilts, kādu būvē Andrejs Jansons, ir ļoti atzīstams.

“Tieši tāpēc Andreja Jansona personība mūsos neizraisīja nekādus jautājumus atšķirībā no pāris citiem, kurus Pasaules brīvo latviešu apvienība savā vēstulē LNKC piedāvāja kā potenciālus virsdiriģenta kandidātus,” neslēpj Ivars Cinkuss.

Jā, varam justies tikai un vienīgi pagodināti par Roberta Zuikas un Andreja Jansona līdzdalību Dziesmu svētkos šovasar. Taču minētā centram adresētā vēstule ar virkni nosauktiem diasporas diriģentiem, zem kuras bija lasāmi PBLA Kultūras fonda Mūzikas nozares vadītājas Daces Aperānes, Kultūras fonda valdes priekšsēdes Vijas Zuntakas, PBLA valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja Alda Austera un speciālo uzdevumu vēstnieka diasporas jautājumos Rolanda Lappuķes vārdi, izraisa pārdomas. Tiesa, kā vēlāk sarunā ar mani apliecināja PBLA biroja vadītājs Jānis Andersons, PBLA valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis par šādu vēstuli neko neesot zinājis, tagad no tās norobežojas un uzskata, ka virsdiriģenti ir svētku rīkotāja iekšēja lieta, kurā dažādām sabiedriskām organizācijām, tajā skaitā PBLA, ar saviem padomiem neesot jāiejaucas. Taču lietas būtību un jautājumu mums pašiem – vai vajadzīga īpaša attieksme pret diasporu? – tas nemaina. No neoficiāliem avotiem dzirdēts, ka divi no šajā vēstulē minētajiem virsdiriģentu kandidātiem – Īrijas latviešu kora “el.Vē” diriģente Inguna Grietiņa un Marks Opeskins no Vācijas – pieteikušies paši. Īrijas latviešu kora pārstāvji vēstuli ar vēlmi redzēt Ingunu Grietiņu virsdiriģentes tribīnē nosūtījuši pat Latvijas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Apzinoties, ka, citos apstākļos strādājot, latviešu diasporas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem grūti atbilst arī tikai pieciem kritērijiem un lai viņus jau automātiski neizslēgtu no virsdiriģentu pretendentu loka, LNKC nolikumā radīts papildu punkts, kas būtībā atļauj izvirzīt diasporas diriģentu virsdiriģentu kārtā pēc māksliniecisko vadītāju ierosmes.

LNKC direktore Dace Melbārde personiski ir vērsusies pie koru nozares padomes, uzrunājusi noslēguma koncerta mākslinieciskos vadītājus un lūgusi īpaši ņemt vērā diasporas aspektu, jo “mums kā svētku rīkotājiem diasporas dalība ir ļoti būtiska”.

Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgākais notikums, kurā satiekas visi latviskajai identitātei piederīgie, neviens cits sarīkojums šīs misijas ziņā nav spējīgs ar tiem konkurēt, piebilst Dace Melbārde. Tam piekrīt arī Ivars Cinkuss: “Arī es esmu par vienotu kultūrtelpu, nekādi nenodalu, “jūs tur ārzemēs” un “mēs šeit Latvijā”. Runa ir tikai un vienīgi par diriģenta pieredzi un profesionālismu kopkora vadīšanā.” (Aizkulisēs atceras, ka 1990. gada svētkos dažam ārzemju viesim lāga neizdevās tikt galā ar lielo kopkori.) Pretējā gadījumā, kā varētu skatīties acīs diriģentiem Latvijā, kuri nav izturējuši konkurenci mūsu diriģentu vidū, bet ir pārāki par daudziem ārzemēs? Drīzāk jāpamato, kāpēc kāds ir nonācis virsdiriģenta godā, un nevis jāskaidro, kāpēc nav, uzskata Ivars­ Cinkuss. Uz rezervistu soliņa tepat, Latvijā, ir vēl kādi desmit talantīgi diriģenti.

Bet Mākslinieciskās padomes vadītājs Māris Sirmais uzskata, ka diasporas diriģentu jautājums krietni pārspīlēts. Domājot par nākotni, viņš ierosina – varbūt vajadzētu aicināt diriģentus Eiropā un Amerikā sanākt kopā, tāpat kā to dara Latvijā, un pašiem aptaujā izvirzīt vienu vai divus māksliniekus virsdiriģenta statusam? “Bet jāapzinās, ka visi nekad nebūs apmierināti,” saka Māris Sirmais, “galvenā atbildība un izšķiršanās ir koncertu mākslinieciskajiem vadītājiem. Dziesmu svētki nav kāda privāts bizness, tie nav arī mākslinieciskā vadītāja svētki. Tiem jābūt kā vislabāko uzsūkt spējīgam sūklim, jābūt pārliecībai savas sirdsapziņas priekšā, ka izraudzītajām dziesmām esam izvēlējušies vispiemērotākos virsdiriģentus.” 


Dziesmu svētku noslēguma koncerta otra māk­slinieciskā vadītāja Aira Birziņa ir strikti pārliecināta: “Mēs visi, lai kurā pasaules malā arī strādātu, esam latvieši, tādēļ nekādas virsdiriģentu kvotas nav vajadzīgas ne Eiropai, ne Amerikai, ne vecajai vai jaunajai emigrācijai…” Šim viedoklim piekrīt daudzi manis aptaujātie diriģenti un dziedātāji. Tāpēc sīkmanīgs šķiet diriģentu vidū dzirdētais arguments, ka, lūk, uz svētkiem Amerikā vai Eiropā no Latvijas arī aicina tikai vienu diriģentu. Mūsu pašu goda lieta Latvijā ir rūpīgi pārdomāt – vai kādu izcilību diasporā tomēr neesam nejauši piemirsuši? Vai vēl kāds, nevienā vēstulē neminēts mūziķis, par veikumu tieši pēdējā laikā nav pelnījis tikt uzaicināts uz Dziesmu svētkiem Latvijā virsdiriģenta statusā? Bet par diasporas klātbūtni svētkos drīzāk var gādāt nevis ar vietu virsdiriģenta tribīnē, bet gan diasporas kolektīvu dalību svētkos. Jau tagad pieteikušies piecdesmit latviešu diasporas kolektīvi no visas pasaules.

Diriģentu starpā konkurence vienmēr bijusi liela. Jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izcilu diriģentu bija vairāk nekā tie četri, kuru vadībā kopkoris dziedāja no sestajiem līdz devītajiem dziesmu svētkiem. Nav un droši vien nekad arī netiks izgudroti svari, ar kuriem nosvērt tā vai cita mākslinieka talanta vērti un ieguldījumu Dziesmu svētku tradīcijas attīstības kausā.

VIEDOKLIS

Jāņem vērā latviešu 
kultūras dzīve pasaulē

Aldis Austers, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs: “Latviešu dziesmu un deju tradīcijas ir koptas ikvienā vietā, kurā dzīvojuši un dzīvo latvieši. Tā tas bijis ar latviešiem Krievijā, trimdu Rietumos padomju okupācijas laikā un ir arī ar jauno emigrāciju. Ārvalstīs ir ļoti spilgti redzams, cik spēcīgas ir mūsu tautas kultūras tradīcijas salīdzinājumā, piemēram, ar politiskās rīcības pratību. Latvijas valsts atjaunošanas laikā notikušajos Dziesmu un deju svētkos kā virsdiriģenti tika pieaicināti vairāki koru diriģēšanas meistari no latviešu kopienām pasaulē. Vēlākajos Dziesmu un deju svētkos tas netika turpināts. Varam tikai jautāt – kāpēc? Ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū joprojām ir daudzi ar izcilu muzikālo izglītību un ilgstošu darba pieredzi koru un deju kopu vadīšanā.

Šodien, kad tik liela tautas daļa dzīvo ārpus Latvijas, vairs nevar ignorēt latviešu kultūras dzīves norises globālā mērogā. Eiropā vien šobrīd darbojas 12 kori, sešas deju un četras folkloras kopas. Šovasar Milvokos, ASV, noritēja 13. Vispārējie latviešu dziesmu svētki ārpus Latvijas. 2015. gadā tādi tiek plānoti Eiropā.

Nule tapušajā nolikumā par Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju izvirzīšanu ir noteikts, ka atsevišķos gadījumos, pēc svētku pasākuma mākslinieciskā vadītāja ieskatiem, var tikt pieaicināti diriģenti un vadītāji arī no diasporas latviešu pašdarbības kopām.

Ārvalstīs dzīvojošie ir latviešu tautas daļa. Ir nepatīkami no atsevišķu personu puses dzirdēt tādus apzīmējumus kā ekonomiskie emigranti, politisks spiediens, sevi virzošie diasporas koru vadītāji. Tas tikai liecina, cik milzīgs ir pārrāvums starp koru un deju tradīciju kopējiem Latvijā un ārpus tās, un to, ka trūkst izpratnes par to, kā pareizi sadarboties. Jāatzīmē arī, ka naudas summas, ko diasporas cilvēki katru gadu pārsūta uz Latviju, pārsniedz ES fondu finansējumu un ir Latvijas ekonomikas dzīvības līnija.

To vajadzētu ņemt vērā ikvienam, kurš saņem atlīdzību no Latvijas valsts budžeta, tajā skaitā Latvijas koru nozares vadītājiem.”