Kādus augļus šogad nesīs Latvijas tautsaimniecība? 1
Juris Cebulis, Latvijas attīstības finanšu institūcijas “Altum” Programmu attīstības departamenta vadītājs: “Ja nebūtu notikumu Krievijā, šis varētu būt stabilas izaugsmes gads. Bet, tā kā paši nevaram tos ietekmēt, būs jāprot sadzīvot un gudri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Izmantosim zemās naftas cenas, lai ieguldītu energoefektīvā nākotnes ekonomikā. Ņemot vērā Krievijas neprognozējamību, Latvijas ekonomiskā sadarbība pakāpeniski pārorientēsies uz citiem reģioniem. Turpinot integrāciju Eiropas ekonomikā, būs jāatrod jauni sadarbības partneri Āzijā un citur pasaulē. Nestabila būs situācija tranzīta nozarē, kur būs jānotur līdzsvars starp ekonomisko sadarbību ar Krieviju un nepieciešamību paust konsekventu Latvijas politisko nostāju. Latvijas ekonomikā šis gads nebūs viegls mazajiem uzņēmējiem, jo turpinās samazināties banku finanšu pieejamība, savukārt valdība ir nolēmusi orientēties uz minimālās algas palielināšanu, mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu un represīviem pasākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku. Paredzu, ka svarīgas būs Eiropas struktūrfondu programmas, kas tiks īstenotas turpmākajos piecos gados.”
Lija Strašuna, “Swedbank” vecākā ekonomiste: “Sagaidāms, ka ekonomikas izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn. Kaut arī varam cerēt uz ārējā fona uzlabošanos, piemēram, ātrāku izaugsmi eirozonā, Latvijas eksportētājiem būs jārēķinās ar recesiju Krievijā un joprojām pastāvošo ģeopolitisko neskaidrību. Tas bremzēs arī Latvijas ekonomisko attīstību vēl vismaz šā gada pirmajā pusē. Paredzu, ka gada otrajā pusē eksporta un investīciju izaugsme tomēr pieņemsies spēkā līdz ar eirozonas atlabšanu un Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu pieplūdumu. Savukārt zemās naftas cenas pasaulē vismaz daļēji atsvērs Latvijas iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifu kāpumu, jo degvielai, siltumam un gāzei šogad jākļūst lētākai. Kaut arī, iespējams, nedaudz lēnāk nekā pērn, tomēr sagaidāms, ka strādājošo algas turpinās kāpt. Ņemot vērā arī darbaspēka nodokļu samazinājumu, strādājošo pirktspēja turpinās uzlaboties. Tas veicinās arī iedzīvotāju pirktspēju.”
Kristaps Zakulis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs: “Iestāšanās eirozonā un Latvijas ekonomikas pakāpeniskā izaugsme, kas turpinās ceturto gadu pēc kārtas, labvēlīgi ietekmē arī finanšu sektora attīstību, par ko liecina tirgus dalībnieku darbības rezultāti aizvadītajā gadā. Diemžēl joprojām pastāv ārējie riski. Piemēram, nestabilitāte mūsu austrumu kaimiņu pusē liek piesardzīgi vērtēt finanšu sektora attīstību nākotnē, pievēršot pastiprinātu uzmanību šo iespējamo risku pārvaldībai. 2015. gads iezīmēsies ar pērk jau iesāktiem darbības virzieniem. Pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš spēkā stājās Eiropas banku vienotā uzraudzība. Šis gads parādīs, cik iedarbīgs ir jaunais uzraudzības modelis. Darbs turpināsies arī pie sektora regulējuma pilnveides un skars vairākus virzienus – tiks apstiprināts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums, kas ieviesīs jauno maksātspējas un uzraudzības režīmu “Maksātspēja II”, kā arī turpināsies regulējuma izstrāde uzraudzības jomā.”
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “Kaut arī turpmāk par nacionālās attīstības plāna vadmotīvu izraudzīts “ekonomikas izrāviens”, tas būs vien saukļa līmenī. Nezinu, kas varētu radīt lūzumu tautsaimniecībā, lai šis “izrāviens” kļūtu reāls. Tā vietā tiek dota priekšroka “šeit un tagad” risinājumiem, kas var bremzēt uzņēmējdarbību. Ar tiem domāju, pirmkārt, uzņēmumu valdes locekļiem noteikto mantisko atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem. Gan tas, gan mikrouzņēmuma nodokļa pacelšana par 2% atturēs uzņēmīgus cilvēkus pievērsties uzņēmējdarbībai. Otrkārt, finanšu resursu pieejamības samazināšanās var traucēt biznesa attīstību un jaunu eksporta tirgu apguvi.”
