«Izrāviens» izmaksās vairāk nekā astoņus miljardus latu 0
Ministru kabinetā pieņemta Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzlabotā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. gadam redakcija, kuras īstenošanai būs nepieciešams 8,1 miljards latu. Finansēšanas avoti būs ne tikai valsts budžets, bet arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, Kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības fondi, kā arī pašvaldību un privātais finansējums.
PKC bija cītīgi jāpastrādā, lai izsijātu visus ministriju, valdības sadarbības partneru un iedzīvotāju iesniegtos priekšlikumus tā, lai tie iekļautos valdības nospraustajā finanšu rāmī. PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš pastāstīja – ja plānā iekļautu visas ministriju iesniegtās ieceres, tad to īstenošanai būtu nepieciešami vismaz 18 miljardi latu.
NAP vadmotīvs nav mainīts, tas joprojām ir un paliek “ekonomiskais izrāviens”, kura īstenošanai izvirzītas trīs prioritātes – tautsaimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
Plānā ir skaisti uzrakstīts, ka 2020. gadā valsts pārvalde būs mazinājusi administratīvo slogu un pārskatījusi funkcijas, lai nodrošinātu vienkāršu, pārskatāmu un ērtu minimāli nepieciešamo procedūru kopumu, kas atbalsta uzņēmējdarbības aktivitāti. NAP autori cer, ka Latvijā pēc septiņiem gadiem uz pusi būs sarucis ēnu ekonomikas īpatsvars un nodokļu nemaksāšana kļuvusi ne vien nevajadzīgi riskanta, bet arī neizdevīga, jo valsts pakalpojumi daudzās jomās būs tieši saistīti ar nodokļu nomaksu.
Latvijā būšot starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kurās strādāšot starptautiski novērtēts un kvalificēts akadēmiskais personāls. Augstākā izglītība kļūšot par plaši pieprasītu Latvijas eksporta pakalpojumu, un augstskolu absolventi būšot konkurētspējīgi gan vietējā darba tirgū, gan ārvalstīs.
Augstskolās pieaugšot to absolventu skaits, kas savu karjeru turpina zinātnē Latvijā. Plāna autori cer, ka septiņos gados samazināsies to cilvēku skaits, kas pakļauti nabadzības riskam vecumdienās. Arvien palielināsies nodarbināto īpatsvars vecuma grupā līdz 64 gadiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009. gadā līdz 50% 2010. gadā. Tas palielinājies arī nepilnu darba laiku strādājošo vidū.
Bet pašreizējo pensionāru vidū 51% cilvēku dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Tāpēc viens no rīcības virzieniem ir darbaspēka nodokļu sloga samazināšana vispirms tiem iedzīvotājiem, kuriem ir zemi ienākumi. Ar Kohēzijas fondu un valsts budžeta naudu tikšot stiprināta Darba inspekcijas jauda, lai tā aktīvāk varētu izskaust slēptās nodarbinātības formas.
Plānā ir arī norādīts mērķis veicināt iedzīvotāju piederību Latvijai un lepnumu par savu valsti un tautu. “Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var pilnvērtīgi pastāvēt un attīstīties latviešu tauta, valoda un kultūra (..). Valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā,” norādīts NAP.
Kas uzraudzīs , vai NAP tiek pildīts? M. Krieviņš sacīja, ka to darīs viņa vadītais PKC, kurš par plāna izpildi informēšot valdības vadītāju. Pēc NAP apstiprināšanas Ministru kabinets reizi divos gados iesniegšot izskatīšanai Saeimā ziņojumu par plāna izpildi.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informēja, ka nākamo pirmdien valsts pārvaldes ekspertiem jābūt Briselē, kur sāksies sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem par nākamo finanšu plānošanas periodu, tāpēc ar NAP pieņemšanu nevar kavēties, jo sarunās par finansēm tas būs Latvijas stratēģiski svarīgākais plānošanas dokuments. Viņaprāt, šis dokuments ir uzrakstīts labāk nekā iepriekšējais NAP, taču PKC kopā ar ministrijām to jāturpina pieslīpēt, koncentrējoties uz ekonomisko izrāvienu, kas mums visiem ļaušot nodrošināt augstāku labklājības līmeni. Vai EK pārstāvji drīkstēt pieprasīt Latvijai plāna korekcijas? M. Krieviņš atbildēja, ka Eiropas Komisijai būs savs skatījums, kā tā redz Latviju, vai tās prioritātes, kas ieliktas plānā, atbilst EK redzējumam, kā Latvija attīstīsies ilgtermiņā. Ja šie skatījumi nesakritīs, korekcijas ir iespējamas.
Valdībai kritiku par NAP pauda Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Kaut pie tā strādāts aktīvi un daudz, tomēr nav skaidrs, kā tiks panākts ekonomiskais izrāviens. Plāns izskatoties kā tāds lielveikals, kur saliktas dažādas labas lietas, bet nav zināms, vai visām pietiks resursu. “Kā ekonomisko izrāvienu veicinās, piemēram, amatieru māksliniecisko kolektīvu un lauku putnu skaita palielināšanās?” Endziņš bija neizpratnē. “Jo vairāk cilvēku dzīvos ar šo plānu un to sapratīs, jo tam būs lielāka nozīme. Plāns ir uzrakstīts uz 69 lapām un tik plašu materiālu būs grūti izskaidrot sabiedrībai. Tam vajadzētu pievienot vismaz vienu lapu, kur visiem saprotamā valodā būtu uzrakstīts pats galvenais,” secināja Endziņš.
Ministrijas vēl nedēļu turpinās precizēt NAP, lai pēc tam to nogādātu apspriešanai Saeimā, kur tas jāpieņem līdz 23. novembrim.
