Māra Libeka: Tūkstošiem cilvēku, īpaši laukos dzīvojošie, jau drīz var palikt bez saviem ģimenes dakteriem 76
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja tiešām vēlaties patiesību, jums jābēg prom no varas melnā cauruma un sev jāļauj tērēt daudz laika, klejojot apkārt pa perifēriju,” to iesaka Oksfordas doktors un Jeruzalemes Ebreju universitātes filozofijas un vēstures profesors Juvāla Noas Harari.
Šis citāts man ienāca prātā vienā no pēdējām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēm, kurā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, kura ir arī ģimenes ārste Balvos, brīdināja komisijas deputātus, ka tūkstošiem cilvēku jau rīt var palikt bez saviem ģimenes dakteriem, jo 30% ārstu ir pensijas vecumā un jebkurā brīdī var pārtraukt darba attiecības ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Tas nav pirmais, bet 101. brīdinājums, tāpat kā Kozlovskas sacītais, ka ģimenes ārstus lauku reģioniem var piesaistīt, ieviešot tā saukto lauku koeficientu, kas radītu interesi strādāt ārpus Rīgas.
Varas melnajā caurumā sēdošie māj ar galvu: nu traki, patiešām traki, bet gan jau beigās nemaz tik traki nebūs, gan jau izkulsies!
Uzrakstīsim vēstuli Veselības ministrijai, tad jau redzēs, kas tur sanāks!
Arī tas, ka daudzi ģimenes ārsti nevarot pilnvērtīgi strādāt, jo viņu lielajās praksēs neesot trešās medicīnas māsas, ir aktualizēts vismaz pusgadu, ja ne ilgāk.
Kā stāsta NVD speciālisti, jau vairākus gadus pēc kārtas nepieciešamais finansējums papildu māsu algošanai ārstu praksēm tiekot pievienots tā saukto prioritāro pasākumu sarakstam un iesniegts valdībā pirms kārtējā valsts budžeta apspriešanas, bet atgriezeniskās saites kā nav, tā nav.
Trešā medicīnas māsa būtu nepieciešama 15% ģimenes ārstu, un šim nolūkam vajagot aptuveni 2,5 miljonus eiro. Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”) saka: “Tas jau ir pavisam ļoti maz.”
Piekrīt arī Skrides partijas biedrs Veselības ministrijas valsts sekretārs Ilmārs Dūrītis, kuri nesen nobalsojuši par gandrīz divu miljonu lielo deputātu kvotu ieguldīšanu ēkās un dzelžos, nevis cilvēkkapitālā.
“AP” frakcijas vadītājs Juris Pūce pirmais parakstīja priekšlikumu, kas paredz atvēlēt 50 000 eiro veloceliņa un gājēju celiņa izbūvei Līvānos un tikpat lielu summu arī Aizkraukles kultūras nama ēkas jumta un iekštelpu remontam. Abas pašvaldības apsaimnieko “Latvijas attīstībai”.
Deputāti Skride un Dūrītis nekāpa tribīnē, lai pārliecinātu koalīciju par miljonu novirzīšanu uz ģimenes ārstu praksēm, jo šis trešais cilvēks ārstiem varētu palīdzēt gan plānot pacientu vakcinēšanu, gan sagādāt pašas vakcīnas.
Vēl vairāk – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide apgalvo, ka 30% ģimenes ārstu neesot pat otrās medicīnas māsas, jo trūkstot gan telpu, gan pašu māsu.
Bet komisijas vadītājs mierina: “Šis lai paliek topa augšgala jautājums.”
Izrādās, ka varas melnajā caurumā nedzird arī to, ka ģimenes ārstu prakses ir spiestas paplašināties, jo ārsti nomirst, kā arī maina dzīvesvietu, un viņu pacientus ir spiesti pieņemt citi ģimenes dakteri.
Bet no valsts budžeta viena ārsta praksei ir atļauts algot tikai divas medicīnas māsas, ar kurām nepietiek, lai uzturētu četrus, piecus un pat sešus tūkstošus lielu ģimenes ārstu praksi, kur mēdz strādāt divi ģimenes ārsti.
NVD speciālisti stāsta, ka regulāri notiekot diskusijas par to, ka darba kvalitātes uzlabošanas nolūkā ģimenes ārstu praksēm būtu jānosaka optimālais pacientu skaits.
Taču sausais atlikums no tām ir secinājums, ka to neesot iespējams izdarīt nepietiekamā ģimenes ārstu skaita dēļ – jau ar pašreizējo ārstu resursu nevarot nosegt visu Latviju, kur nu vēl tad, kad tiks noteikta reģistrēto pacientu augstākā robeža.
Šāda parunāšana par problēmu kaulus nelauž, vēl vienkāršāk ir deputātiem nosūtīt kārtējo vēstuli Veselības ministrijai, bet daudz grūtāk ir tērēt savu laiku, lai izrautos no varas melnā cauruma, aizbrauktu uz kādu ģimenes ārsta praksi perifērijā un ieraudzītu savām acīm to realitāti, kāda tā ir.
