Izraušanās no stresa valgiem 0
Stress bojā dzīves kvalitāti, ietekmējot ne vien noskaņojumu, bet arī visas orgānu sistēmas, tostarp sirds, asinsvadu un reproduktīvo veselību un seksuālo funkciju.
Konsultēja klīnikas “Premium Medical” neiroloģe Santa Ašmane, interniste Dace Cibule, drāmas terapeite Kristīne Rudzinska, fizioterapeite Sanita Ārgale.
Karastāvoklis
Ikdienā no stresa situācijām izvairīties nevar neviens, jo sevišķi strādājot atbildīgā amatā. Ja stresam ļaujas, tas pamazām sagrauj veselību. Īpaši ļauni ir tad, ja ar darbu saistītais ir ilgstošs, kas rada gan fizioloģiskas, gan psiholoģiskas sekas.
Stress vispirms ietekmē vājākos punktus, jo trauksmes reakcija pazemina mūsu aizsargspējas. Reaģē viss organisms, jo aktivizējas hipofīze, kas regulē virsnieres un veģetatīvo nervu sistēmu, liekot izdalīt hormonus un citas orgānu aktivitāti izraisošas vielas. Rodas gatavība jebkurai darbībai – hormoni, kas atbild par ķermeņa trauksmes stāvokli, mobilizējas un sagatavo to cīņai vai bēgšanai.
Cilvēks sāk justies kā hronisks zaudētājs.
Šī karastāvokļa situācija izraisa tauku mobilizāciju, kas var veicināt aterosklerozes attīstību. Sirdsdarbības efektivitāte paaugstina asinsspiedienu, iespējama asinsreces pastiprināšanās, estrogēna un testosterona līmeņa pazemināšanās. Papildus tiroksīna veidošanās ietekmē metabolismu un citus procesus, savukārt prolaktīna sekrēcijas kavēšana sievietēm ietekmē piena dziedzeru darbību.
Tā stress var radīt galvassāpes, drebuļus, plakstiņu raustīšanos, dedzināšanu kuņģī, gremošanas traucējumus, caureju, sāpes, čūlas, iekaisumus, ādas sausumu, dermatītu, izsitumus, niezi, hiperventilāciju, klepu, astmu, paātrinātu elpošanu, impotenci, mēnešreižu iztrūkumu, frigiditāti utt. Un kur nu vēl ātrs nogurums, muskuļu spriedze un sāpes, izkaltusi mute, kamols kaklā!
Parasti rodas arī emocionāli traucējumi: nedrošība, satraukums, depresija, apātija, pasivitāte, frustrācija, emocionāls pārgurums, raizes un humora izjūtas zaudēšana. Komplektā nāk arī kognitīvas izmaiņas – uzmanības, atmiņas un domāšanas traucējumi. Novēro pat uzvedības izmaiņas, var rasties agresija, noslēgtība. Cilvēks sāk justies kā hronisks zaudētājs.Stresa psiholoģiskā ietekme ļoti bieži noved pie alkohola, narkotisko vielu, antidepresantu lietošanas, smēķēšanas, visļaunākajos gadījumos – pat līdz pašnāvībai vai vismaz mēģinājumam…
Darbs tāds nemierīgs…
Katra cilvēka reakcija uz jebkuru stresoru ir atšķirīga, tāpat kā citādāka ir stresa noturības pakāpe. Viens ar augstākām prasībām tiek galā viegli, citam tās rada trauksmi.
Darba vide kļūst arvien mainīgāka, pieaug funkciju un spēju elastības prasības, palielinās darba intensitāte, un paredzams, ka stress nevis ies mazumā, bet gan turpinās palielināties. Tādēļ jānoskaidro, kas kuram ir galvenie stresori, lai tos mazinātu, novēršot ietekmi uz veselību.
Visbiežāk stresu rada neīstenojamas prasības un pārlieka atbildība (materiālā vai par citiem cilvēkiem), darbs bez garantijām, zema atlīdzība un karjeras trūkums. Ietekmē arī patstāvības ierobežojumi, nespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, neskaidri noformulēti darba pienākumi, prasības un kvalitātes standarti. Ne mazāk būtisks ir monotons darbs, slikti vai bīstami darba apstākļi (liels troksnis, caurvējš, slikta ventilācija, ugunsbīstamība, kaitīgu vielu ietekme), darbs maiņās un fiziski smags darbs. Psiholoģiskajai labsajūtai svarīgs ir atbalsts no vadības un kolēģiem.
Stresa vadīšana
Mūsdienās cilvēki pārāk bieži ar stresu cīnās vieglākajā veidā – ar psihotropajiem medikamentiem, depresijas vai miega terapijas līdzekļiem, kas rada ķīmisku ietekmi, labsajūtu un diemžēl arī pieradumu. To, vai jālieto zāles, var noteikt tikai ārsts, bet stresa mazināšanai paši varam izmēģināt režīmu, apmēram vienā un tajā pašā laikā ik rītu ceļoties un vakaros ar 1 – 2 stundu starpību dodoties gulēt. Gultā ikdienas rūpes jāaizmirst un jāizslēdz arī televizors.
Pret stresu lieliski noder darba terapija, tādēļ šī problēma retāk ir pazīstama lauciniekiem, jo tur vienmēr ir, ko darīt. Tomēr katram – lauciniekam un pilsētniekam – nepieciešams atvaļinājums, kura laikā pilnīgi vajadzētu atslēgties no darba uzdevumiem un spriedzes. To neaizstāj ne apreibinošas vielas, ne enerģijas dzērieni.
Ja iespējams, jāatrod laiks un telpa, lai vienatnē izvērtētu savas dzīves prioritātes. Dienas gaitā ik pa laikam der izvēlēties aktivitāti, kas palīdz izlādēties, un mainīt darbības veidu – ja sēdi, tad piecelies, ja skrien, tad apsēdies, pievērsies citiem jautājumiem, kas neizraisa tik emocionālu reakciju. Darbā jāiemācās deleģēt pienākumus citiem, ne vienmēr visu atbildību uzņemoties pašam.Varbūt ir laiks darbā un draugu lokā radīt savu komandu, kam uzticēties un uz ko paļauties?
Dienas gaitā ik pa laikam der izvēlēties aktivitāti, kas palīdz izlādēties, un mainīt darbības veidu – ja sēdi, tad piecelies, ja skrien, tad apsēdies, pievērsies citiem jautājumiem, kas neizraisa tik emocionālu reakciju. Darbā jāiemācās deleģēt pienākumus citiem, ne vienmēr visu atbildību uzņemoties pašam.
Labs stresa mazināšanas veids ir kontrolēta diafragmālā elpošana. Proti, vienu roku liek uz vēdera, otru – uz krūtīm. Ieelpojot caur degunu, vēderam ir jāpaceļas, un, izelpojot caur muti, – jānolaižas. Šīs elpošanas laikā krūtis necilājas.
Ilgstoša stresa dēļ muskuļi saspringst plecu un starplāpstiņu vai jostas un krustu rajonā. Tad palīdz gan ārstnieciskā roku masāža, gan zemūdens masāža. Muskuļu relaksācija veiksmīgi notiek ūdenī.
Fiziskas ikdienas aktivitātes stresa mazināšanai palīdz fizioloģiski. Tādēļ vēlami rīta vai vakara skrējieni vai vismaz divreiz nedēļā darbdienās kādas citas sporta aktivitātes. Komandas sporta veidi veiksmīgāk trenē operatīvo atmiņu. Brīvdienās laiks noteikti jāatvēl nodarbēm svaigā gaisā.
