Izraudzīti profesionālākie stundu vadītāji 0
Pagājušajā nedēļā jau ceturto reizi sadalītas Ekselences balvas izcilākajiem eksakto mācību priekšmetu – matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas – skolotājiem.
Lai šo balvu iegūtu, skolotājiem jāpierāda sava profesionālā izcilība tieši mācību stundu vadīšanā, jo stunda ir svarīgākā skološanās procesa sastāvdaļa. Ekselences balvas finālam bija izvirzīti pieci pretendenti katrā no mācību priekšmetiem. Āgenskalna Valsts ģimnāzijā notika atklātās mācību nodarbības, kurās finālisti rādīja savas pedagoģiskās prasmes, atklāja savas īpašās metodes. Pēc balvas ieguves izcilie skolotāji labprāt dalījās ar savām veiksmes receptēm. Interesanti, ka šogad visi balvas ieguvēji ir gados jauni, divi no viņiem atgriezušies strādāt savā bērnības skolā. Prieks, ka labie skolotāji nav koncentrējušies Rīgā, bet sastopami visā Latvijā.
Atgriezies savā skolā
Rīgas 72. vidusskolas skolotājs Pāvels Pestovs finālā skolēniem stāstīja par elektrolītiem un neelektrolītiem, proti, par to, kuras vielas vada vai nevada strāvu: “Parasti to pārbauda ar spuldzīti, taču es piedāvāju skolēniem izmantot īpašus sensorus. Skolēnus sadalīju grupās, katra grupa pārbaudīja citas vielas. Līdz ar to kopā tika pārbaudītas 12 vielas – vienas stundas laikā tika gūts liels informācijas apjoms. Nevarētu gan teikt, ka būtu demonstrējis ko revolucionāru. Uzskatu, ka visi finālisti bija līdzvērtīgi.” Arī savā ikdienas darbā viņš bieži skolēniem piedāvā veikt dažādus laboratorijas darbus. “Skolēniem patīk eksperimentēt, bet analizēt eksperimentu rezultātus gan ne visiem patīk.” Būtiski, ka skolā ir labi aprīkota laboratorija, ko var izmantot dabaszinātņu stundās. “Tādu laboratoriju iekārtot ir dārgi un nav tik vienkārši. Tāpēc paldies skolas direktoram, ar kura atbalstu laboratorija tapusi,” stāsta P. Pestovs. “Ir skolas, kurās nav laboratorijas vai arī nav laboranta, un skolotājam tā vietā, lai lasītu zinātniskus rakstus un citādi gatavotos radošām stundām, jāmazgā laboratorijas trauki. Tādos gadījumos laboratorijas darbi izpaliek un skolotājs nestrādā pietiekami radoši.”
Pats Pāvels priecājas, ka var strādāt gana radoši un izbaudīt to, ka skolotāja darbā katra diena, nedēļa un mācību gads ir citāda. “Katru gadu man ir kāds jauns izaicinājums. Šajā gadā tā ir audzināmā klase,” saka skolotājs. Viņš joprojām arī aktīvi sadarbojas ar Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultāti, ko savulaik absolvējis. Pāvels organizē jauno ķīmiķu skolu. P. Pestovs ir no tiem skolotājiem, kurš atgriezies strādāt skolā, kur pats mācījies. Tieši te viņam radusies interese par skolotāja darbu un jau sākumskolā skolotāja dažkārt aicinājusi viņu palīgā labot skolasbiedru burtnīcas. “Vienmēr esmu gribējis būt skolotājs. Jautājums bija tikai par priekšmetu. Izvēlējos ķīmiju, jo tā man ļoti patīk,” teic Pāvels. Skolotāja maizē viņš iekodās, kad mācījās tikai otrajā kursā. Skolā strādā astoto gadu.
Skrīveri – labu skolotāju kalve
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas pedagogi Ekselences balvu iegūst otro gadu pēc kārtas: iepriekš to saņēma bioloģijas skolotāja Daiga Martinsone, bet šogad matemātikas skolotāja Ilze Gaņina. Finālā viņas uzdevums bija iemācīt skolēniem pašiem izskaidrot, kā aprēķināt daudzskaldņa virsmas laukumu matemātikā. “Domāju, ka balvu ieguvu tieši tāpēc, ka stundu vadīju tā, lai skolēni iemācītos paši šo tēmu izskaidrot citiem, kamēr citi kolēģi, iespējams, koncentrējās tikai uz to, ka paši skaidroja,” saka Ilze. Viņa uzskata: ja skolēni paši iemācās izskaidrot tēmu, tad labāk to arī izprot. Tāpēc arī savās stundās lieto šo metodi: sadala skolēnus grupās un katram uzdod tēmu, kas jāizskaidro pārējiem. Skolēni gatavojas ar lielu entuziasmu, veido uzskates materiālus. Ilze cenšas strādāt tā, lai visiem skolēniem matemātikas stundās būtu interesanti, taču atzīst: matemātika ir grūts mācību priekšmets un ne visiem tas padodas. Līdzīgi kā citi balvas ieguvēji, arī Ilze pabeigusi LU, kur studēja Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc studijām uzreiz uz skolu nedevās, bet strādāja bankā. Tikai pēc tam, kad kļuva par mammu, nolēma atgriezties dzimtajos Skrīveros un tur arī sākt darbu skolā.
Skolotājs kā pētnieks
Mārupes vidusskolas fizikas skolotājs Modris Šāvējs atzīst, ka konkursā centies “spēlēt” ar savām stiprajām pusēm, proti, jaunāko tehnoloģiju izmantošanu stundās.
Ekselences balvu izcīņas finālā fizikas skolotāji varēja izvēlēties, vai stāstīt par matemātisko vai atsperes svārstu. Visi pieci finālisti fiziķi izvēlējās stāstīt par matemātisko svārstu. Modris stundu uzsāka, izmantojot video, bet turpināja ar interaktīvo animāciju. “Vispirms skolēnus “pavilku” uz šo tēmu un pēc tam jau gājām tajā dziļāk,” teic Modris. Animācijas viņš pats gan neveido. “Internets tagad ir pilns ar mācībās izmantojamām animācijām, tikai jāprot tās atrast un atlasīt labākās,” skaidro balvas ieguvējs. “Es parasti izmantoju Kolorādo universitātes mājaslapā atrodamās. Animācijas izmantoju tad, ja ar mācību grāmatā atrodamo informāciju vien stundas tēmu būtu grūti izskaidrot. Piemēram, lai skolēniem parādītu, kas notiek mikropasaulē vai Visumā, animācijas ļoti noder.”
Balvas laureāts piebilst, ka noskatījies arī citu finālistu vadītās stundas: “Secināju, ka stundas vadījām piecos dažādos veidos un no katra kolēģa varēju kaut ko mācīties. Ekselences balvu būtu pelnījuši visi finālisti.”
Mārupes vidusskolā Modris sāka strādāt pirms sešiem gadiem, studējot LU Fizikas un matemātikas fakultātes pamatstudiju pēdējā gadā. Sākotnēji, paralēli studijām un darbam skolā, Modris paguva iepazīt arī pētniecības pasauli Cietvielu fizikas institūtā, kur izstrādāja bakalaura darbu. No institūta viņu ļoti negribējuši laist prom, tomēr Modris izlēma par labu darbam skolā. “Gribēju strādāt gaišā telpā ar jauniem cilvēkiem,” teic skolotājs. “Sava veida pētnieks esmu arī skolā. Pēc katras stundas izdomāju ko jaunu, kādu labāku veidu, kā skaidrot fizikas likumus. Skolēni mainās un programmas arī, tā ka rutīnas nav. Ja arī nogurstu, tieši kontaktā ar skolēniem atgūstu enerģiju.” Skolas fizikas kabinets esot gana labi aprīkots, bet skolotājam tīkot apdomāt, kā vēl lietderīgāk un efektīvāk izmantot esošo aprīkojumu. Modrim prieks, ka, kopš viņš sācis strādāt Mārupes vidusskolā, absolventi biežāk kārto centralizēto eksāmenu fizikā. Pērn to izvēlējusies aptuveni piektdaļa no visiem skolas beidzējiem. “Es mācu nebaidīties no fizikas. Saku, ka tā nav jāzina tikai pētniekiem; fizika noderēs, arī strādājot citās jomās,” stāsta Modris.
Mācīties ar aizvērtām acīm
Jelgavas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Liene Sabule finālā skolēniem skaidroja muskuļu uzbūvi un darbības principus. Viņas trumpis bija vienkāršība, minimāla palīglīdzekļu izmantošana. Laureāte aicināja skolēnus aizvērt acis un iedomāties, ka rokā tur zīmuli, pēc tam, ka tur desmit zīmuļus, ka saliek tos penālī, kāds izskatās muskuļu šķērsgriezums. “Aicināju aizvērt acis, jo šādi labāk darbojas iztēle un skolēna uzmanība netiek aizņemta ar kaut ko citu. Šo metodi esmu izmantojusi arī citās savās stundās. Jo sevišķi tā noder tad, ja jāizskaidro kas sarežģīts. Tagad daudz runā par informācijas tehnoloģiju izmantošanu stundās. Tās var izmantot, taču tas darāms jēgpilni,” teic Liene.
Viņa secinājusi, ka skolēniem stundās vislabāk patīk darboties pašiem – veikt eksperimentus, pētījumus. Tam ne vienmēr vajadzīgs ļoti moderns aprīkojums. Piemēram, Liene ar skolēniem dodas dabā, pievērš viņu uzmanību tam, ka kokiem stumbra apakša mēdz būt zaļa. Paņem zaļās masas paraugu, izpēta mikroskopā un secina, ka redz aļģu šūnas. Ik gadu divi vai trīs ģimnāzijas absolventi dodas studēt bioloģiju, bet eksāmenu šajā mācību priekšmetā kārto vairāk nekā desmit absolventu.
Liene, kura skolā strādā deviņus gadus, skolotāja amatā nonāca nejauši. Kad studēja LU Bioloģijas fakultātē, aicināta strādāt Jelgavas Valsts ģimnāzijā. Palika, jo iepatikās kolēģi, kuri atbalstīja un uzmundrināja, kā arī skolēni, par kuriem sevišķs prieks “gaišajās dienās”, kad Lienei veicas mācīšana un skolēniem mācīšanās. Skolotāja neslēpj, ka viņas darbā ir arī “melnās dienas”, kad slodze ir pārāk liela un nākas apzināties: tieši tā dēļ darbu nav iespējams paveikt tik perfekti, kā gribētos.
FAKTI
Ekselences balvas ieguvēji saņem arī 1400 eiro lielu naudas balvu. To nodrošina mecenāti – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums SIA “Metrum”, izglītības uzņēmums “Lielvārds”, kā arī “Latvijas valsts meži”. Ekselences balvas žūrijā iekļauti iepriekšējo gadu laureāti, LU, Dabaszinātņu un matemātikas centra, mecenātu, kā arī Valsts izglītības satura centra pārstāvji.
