Jauniešu saeimā karstas debates par valstij būtiskiem jautājumiem 0
Simts jaunieši no visas Latvijas vakar iejutās tautas priekšstāvju lomās: pieņēma deklarācijas, izteica savus priekšlikumus un diskutēja par jaunatnei un valstij būtiskiem jautājumiem. Viņi bija pulcējušies jau 5. Jauniešu saeimā.
Dalībai Jauniešu saeimā gan nebija pieteikušies sevišķi daudz pretendentu, līdz ar to konkurence uz vietām šajā parlamentā nebija sīva. Uz simts vietām pretendēja 135 jaunieši. Lai kļūtu par Jauniešu saeimas locekli, 15 līdz 20 gadus sasniegušie iesūtīja idejas, kas tika publicētas tīmeklī. Par idejām varēja balsot. Kuras simts idejas saņēma vairāk balsu, to autori iekļuva Jauniešu saeimā. Vispopulārākais bija Ogres Valsts ģimnāzijas skolnieces Žaklīnas Vagoliņas ierosinājums izveidot vienotas jauniešu brīvprātīgā darba pases, ar kurām jaunieši darba devējam varētu apliecināt savu pieredzi šajā jomā. Lielā atbalsta dēļ Žaklīnai tika gods vadīt Jauniešu saeimas sēdes, aizstājot Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kad viņa piedalījās debatēs par Jauniešu saeimā izskatāmajiem jautājumiem.
Jāpiebilst, ka priekšlikumus, kā risināt jauniešu nodarbinātības problēmu un labāk sagatavot viņus darba tirgum, bija izteikuši daudzi jaunieši. Tāpat daudzi bija izteikuši idejas par to, kā uzlabot pieejamību studijām, par stipendiju ieviešanu vidusskolās un ģimnāzijās, par jauniešu lielāku iesaisti mācību procesa izstrādē.
Jauniešu izteiktie priekšlikumi tika apkopoti četros deklarāciju projektos, ko jaunieši apsprieda, izteica priekšlikumus, kā tos uzlabot. Par deklarācijām izraisījās aktīvas diskusijas gan komisiju sēdēs, gan plenārsēdē.
Interesanti, ka tīmeklī visvairāk atbalstītās idejas pašā Jauniešu saeimā ne vienmēr guva atbalstu. Piemēram, Ž. Vagoliņas ideja par brīvprātīgā darba pasēm komisijā, gatavojot deklarāciju par jauniešu apmācību, sagatavojot viņus darba tirgum, tika noraidīta, jo nebija skaidrības, kas šādu sistēmu veidos un kas par to maksās. Idejas pretinieki arī norādīja: parasti par brīvprātīgā darba veikšanu tiek izsniegtas apliecības, sertifikāti, ko arī var iesniegt darba devējam.
Deklarācijas projektā bija arī iekļauts punkts par to, ka nepieciešams pilnveidot iespējas skolēniem jau mācību laikā iegūt darba pieredzi, stažējoties uzņēmumos vai iestādēs. Tika arī rosināts ieviest attiecīgu obligātu programmu, pret ko lielākā daļa jauniešu gan iebilda, bažījoties, ka tādējādi skolēni tiks pārslogoti vai arī tiks pagarināts mācību gads. Tāpat deklarācijas projekts paredzēja attīstīt un padziļināt jauniešu zināšanas par politiku un ekonomiku, lai viņi vairāk iesaistītos politikā un uzņēmējdarbībā. Tas, kāds izveidojās deklarācijas projekts pēc dažādu priekšlikumu pieņemšanas un noraidīšanas, laikam gan neapmierināja lielāko daļu jauno politiķu, jo galu galā deklarācija par jauniešu iesaisti darba tirgū tika noraidīta. Citas deklarācijas gan, lai arī tika vētītas un pārveidotas, tapa pieņemtas. Tāds gadījums, kad jaunieši nepieņem deklarāciju, kurā apkopotas viņu pašu domas, iepriekš nebija bijis.
Plašākās debates raisīja deklarācija par patriotisma veicināšanu, drošības un aizsardzības mācības ieviešanu skolās, studējošo jauniešu iesaistīšanu valsts kiberaizsardzībā un informatīvajā aizsardzībā. Strīdi bija gan par to, vai deklarācijā jāaicina audzināt jaunatni patriotisma garā un ieviest mācību programmā valsts aizsardzības apmācības, gan par to, vai jāveido militāri profesionāla vidusskola. Attiecībā par patriotismu izskanēja gan tas, ka cieņu un mīlestību pret valsti nevar uzspiest, tas radīšot tikai pretēju efektu, gan argumenti, ka skolai ir jābūt vietai, kur runā par vērtībām. Jo sevišķi tas esot svarīgi esošajā ģeopolitiskajā situācijā.
Par militāri profesionālo vidusskolu daļa jauniešu skaidroja, ka tādas vajadzīgas, jo daļai jaunatnes ir liela interese par militārām lietām, par ieročiem, par ierakumu veidošanu. Citi savukārt iebilda: tiktu lieki tērēti valsts resursi. Kuru interesē militārās lietas, lai stājas jaunsardzē. Atbalstu guva gan ideja par patriotiosko audzināšanu, gan militāru skolu veidošanu.
Jauniešu saeimas sanāksmes nobeigumā četri visaktīvākie jauniešu pārstāvji ieguva titulu “Nākotnes politiķis”. Pie tā tika jau pieminētā Ž. Vagoliņa, Dundagas vidusskolas skolniece Lora Egle, Elīza Dāldere no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un Edgars Korsaks-Mills no Rīgas Tehniskās universitātes.
