Izraudzīs Satversmes tiesas vadību. Ziemelei un Osipovai, visticamāk, būs konkurenti 0
Šonedēļ 8. maijā aprit trīs gadi, kopš Ineta Ziemele vada Satversmes tiesu (ST). Viņai ir tiesības atrasties tiesas priekšsēdētājas amatā vēl trīs gadus, ja vien rītdien rīkotajās vēlēšanās kolēģi viņai dos šo mandātu.
Pirmais termiņš amatā beidzas arī Ziemeles vietniecei Sanitai Osipovai.
Likums noteic, ka abos amatos var atrasties ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas, tātad sešus gadus.
Te gan jāpiebilst, ka Sanitai Osipovai nākamgad beidzas pilnvaru laiks konstitucionālajā tiesā kā tiesnesei, taču tas nenozīmē, ka viņa līdz tam nedrīkstētu būt priekšsēdētāja vietniece.
Tiesneši paši tiesas sēdes laikā virza publiski viens otru tiesas vadības amatiem, motivējot, kāpēc konkrētā persona tiek nosaukta.
ST priekšsēdētāja amatam, visticamāk, tiks izvirzīts vēl kāds kandidāts. Viens no viņiem varētu būt tiesnesis Gunārs Kusiņš, kurš iepriekšējās vēlēšanās pretendēja gan uz priekšsēdētāja, gan arī vietnieka amatu.
Kusiņš gan nevēlējās “LA” paust savu redzējumu par tiesas darba pilnveidošanu nākamajos trīs gados, pirms kolēģi viņu neesot nominējuši.
Konkurents Ziemelei varētu būt arī Aldis Laviņš, kurš ST priekšsēdētāja amatā ir bijis vienu termiņu un kuru kolēģi bija nosaukuši kā piemērotu šim amatam pagājušajās vēlēšanās.
Tiesas priekšsēdētāju un vietnieku ievēlē aizklātā balsojumā ar visu tiesnešu absolūto vairākumu. Tā kā Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, lai uzvarētu, ir jāsaņem vismaz četras balsis.
Kā notiks balsošanas process laikā, kad pat tiesas sēdes tiek rīkotas attālināti? Jāņem vērā arī tas, ka tiesnese Daiga Rezevska ārkārtējās situācijas laikā atrodas Amerikā pie savas ģimenes.
ST priekšsēdētāja pastāstīja, ka tiesas ēkas konferenču zālē iespējams strādāt sešiem tiesnešiem, kā arī tehniskajam personālam, ievērojot divu metru attālumu. Septītais tiesnesis pieslēdzas tiesas procesam attālināti un 6. maijā balsos attālināti.
“Pirms svētkiem iemēģinājām, cik droši varam rīkot aizklāto balsošanu ar pieejamām tehnoloģijām. 6. maijā tiesas sēdē lemsim, vai tehniskās iespējas atbilst tiesas reglamentam,” sacīja I. Ziemele.
Vai šajos trīs gados ir jūtams, ka iedzīvotājiem ir uzlabojušās iespējas īstenot savas tiesības, ātrāk un vienkāršāk iesniedzot konstitucionālo sūdzību? Ziemele norāda, ka sadarbībā ar Tieslietu ministriju gada laikā ir panākts grozījums likumā par valsts apmaksāto juridisko palīdzību, par ko tika runāts gadiem.
Kopš 2019. gada janvāra spēkā ir konkrēta procedūra, kādā var pretendēt uz valsts apmaksātu advokātu, lai vērstos Satversmes tiesā. Cilvēki šo iespēju izmantojot.
“Tiesā izstrādātā komunikācijas stratēģija ir vērsta uz to, lai sabiedrībai paskaidrotu, ko dara tiesa un kas ir Satversme. Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt Augstākās tiesas nolēmumus, kas ir visbiežāk pieļautā kļūda. Pie mums nevar nākt un prasīt, lai mēs uzliekam par pienākumu Valsts policijai, prokuratūrai vai Rīgas pašvaldībai kaut ko izdarīt.
Kad ienācu tiesā, uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt tos advokātus, kuri specializējas tieši Satversmes tiesas procesā, bet nu jau to spēj arvien vairāk advokātu. Tas apliecina, ka kopumā sakārtojas izpratne par tiesas kompetenci,” secina ST priekšsēdētāja.
Ziemele prognozē, ka pēc ārkārtējās situācijas tiesā palielināsies iesniegto pieteikumu skaits.
Centrālais jautājums, kur domas varētu dalīties un rasties strīdi, varētu būt tas, vai Ministru kabineta pieņemtie lēmumi ir tiesiski no varas dalīšanas principa un līdz ar to, vai ir samērīgi pieņemtie pasākumi, kas ierobežo cilvēku tiesības.
Satversmes tiesai pēdējos gados ir uzlabojies arī finansiālais stāvoklis.
Ziemele atceras, ka tiesa 2018. gadā finansiāli bijusi “zem ūdens”, jo tās atlīdzības, ko viņai nācies maksāt augstākās raudzes juristiem, kuri strādā pie valsts attīstībai svarīgiem nolēmumiem, bijis nesalīdzināms ar to, kādu saņēmuši līdzīga līmeņa juristi Saeimā un valsts pārvaldē.
“2020. gads ir pirmais gads, kad bija iespējams nokomplektēt atbalsta personālu tiesnešiem – viņiem tagad ir nelieli biroji, kurā bez tiesneša strādā arī divi juristi,” pastāstīja ST priekšsēdētāja.
Tiesībsargs: Satversmes tiesai jābūt autoritatīvai
* Juris Jansons, tiesībsargs: “Jo vājāks ir parlaments, jo spēcīgākai, stiprākai ir jābūt Satversmes tiesai. Pieejamai un autoritatīvai.
Šobrīd es redzu, ka parlaments pat īsti nerespektē Satversmes tiesu. Gluži pretēji – Saeimas komisijās Tiesībsarga biroja pārstāvji nereti dzird aicinājumu: ja kaut kas nepatīk, dodieties uz Satversmes tiesu!
Politiķi saprot, ka, pirmkārt, konstitucionālo sūdzību tik vienkārši nevar iesniegt, tai ir jāatbilst likuma prasībām, un, otrkārt, ir jārēķinās, ka tās izskatīšanai būs nepieciešams vidēji gads.
Politiķiem tas ir atelpas brīdis, lai nereti aizmirstu, ka tiesā ir nonākusi konstitucionāla rakstura problēma.
Tikai tad, kad Satversmes tiesa pieņem spriedumu vai nolēmumu, nu tad viņi varbūt sāk domāt, kā novērst to, ko tiesa ir norādījusi. Politiķi, no vienas puses, saskata tiesā autoritāti, bet, no otras puses, viņi to bieži nerespektē.”
* Jānis Rozenbergs, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs: “Esmu ievērojis, ka pēdējā laikā arvien vairāk ir tādu Satversmes tiesas spriedumu, kuriem tiesneši pievieno savas atsevišķās domas. Tas, no vienas puses, ir labi, jo parādās dažādi viedokļi, bet, no otras puses, rodas jautājums, vai tas nemazina tiesas sprieduma nozīmi, uzticamību.”
