Izraēlas vēlēšanās – neizšķirts 0
Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu vadītā labējā partija “Likud” un viņa galvenā sāncenša Benija Ganca vadītā opozīcijā esošā centriskā partija “Zilais un baltais” otrdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās atkal ieguvušas vienādu mandātu skaitu, liecina vēlēšanu pagaidu rezultāti.
Pēc neoficiāliem datiem, konkurējošās partijas “Likud” un “Zilais un baltais” katra ieguvušas 32 vietas 120 vietu Knesetā.
Netanjahu labējo un reliģisko partiju bloks ieguvis 56 vietas, bet Ganca centriski kreisais bloks – 55. Sākotnējās aptaujas liecināja, ka abi bloki saņēmuši vienādu atbalstu. Lai veidotu valdību, partijai vai to koalīcijai jābūt vismaz 61 vietai 120 vietu parlamentā. Bijušā aizsardzības ministra Avigdora Lībermana laicīgā partija “Yisrael Beitenu”, kurai varētu būt galvenā loma jaunās valdības veidošanā, ieguvusi deviņas vietas.
Viņa partija neietilpst nevienā blokā un nav skaidrs, kuru kandidātu viņš atbalstītu premjera amatā. Lībermans izteicies, ka atbalstītu trīs partiju vienotības valdību kopā ar centristu “Zilo un balto” un labējo “Likud”. Centriski kreisais Apvienotais arābu partiju saraksts ar 12 vietām būs trešā lielākā frakcija parlamentā. Arābu partijas nekad nav bijušas valdībā, taču agrāk izvēlējušās atbalstīt mazākuma valdības.
“Zilo un balto” līderis Gancs paziņojis, ka viņa partija nekavējoties vēlas sākt sarunas ar citām partijām par plašas nacionālās vienotības valdības izveidi. Centristu līderis norādīja, ka vēlas runāt ar bijušo aizsardzības ministru Avigdoru Lībermanu un citiem iespējamiem koalīcijas partneriem.
Premjers Netanjahu paziņojis, ka vēlas sarunas ar citām partijām par “spēcīgas, stabilas un cionistiskas valdības” izveidi. Kā norādīja premjers, viņš negrib pieļaut, ka tiek izveidota “bīstama, anticionistiska valdība”. Netanjahu norādīja, ka Izraēla atrodas vēsturiskās krustcelēs ar lielām iespējām un lieliem izaicinājumiem galvenokārt eksistenciālo draudu dēļ, ko Izraēlai rada Irāna un tās sabiedrotie.
Aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās gan “Likud”, gan “Zilais un baltais” ieguva pa 35 no 120 parlamenta deputātu vietām. Tomēr valdības veidošana tika uzticēta Netanjahu, jo labējās partijas kopumā ieguva lielāku vēlētāju atbalstu. Taču Netanjahu nespēja izveidot valdību un Knesets nobalsoja par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu.
69 gadus vecais Netanjahu cenšas iegūt piekto amata termiņu ar labējo un reliģisko partiju atbalstu. Viņš ir Izraēlas premjers kopš 2009. gada, bet pirms tam valdību vadīja 1996.–1999. gadā.
Apvienotā arābu partiju saraksta, kas kļuvis par trešo lielāko bloku Izraēlas parlamentā, līderis Aimans Odehs norādījis, ka tieši arābu vēlētāji lieguši Netanjahu piekto reizi kļūt par premjeru.
Analītiķi atzīmē, ka gaidāmas smagas sarunas par koalīcijas valdības izveidošanu, bet Netanjahu arī jāatvaira apsūdzības korupcijā un dienesta stāvokļa savtīgā izmantošanā.
Netanjahu solījis anektēt ebreju apmetnes un rajonus Izraēlas okupētajā Rietumkrastā, ja viņš atgrieztos pie varas.
Palestīnieši, kas grib izveidot savu valsti Rietumkrastā un Gazas joslā ar tās galvaspilsētu okupētajā Austrumjeruzalemē, brīdinājuši, ka Netanjahu plāna īstenošana darītu galu jebkurām cerībām uz mieru.
