Izraēlas un palestīniešu pretstāve Gazā turpinās: vienā naktī nogalināti gandrīz 50 cilvēki, starp tiem arī bērni 15
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Izraēlas gaisa uzlidojumos Gazas pilsētā sagrautas vairākas ēkas un gājuši bojā vismaz 33 cilvēki, to skaitā sievietes un bērni. Palestīniešu raķešu uzbrukumos Izraēlā dzīvību zaudējuši vienpadsmit cilvēki.
Sagrauj ārvalstu žurnālistu birojus
Kopš pirmdienas palestīniešu kaujinieki no Gazas joslas veic masīvu Izraēlas apšaudi ar raķetēm, uz ko Izraēla reaģējusi ar gaisa uzlidojumiem un artilērijas apšaudi, kas vērsta pret objektiem, kas saistīti ar radikālo islāmistu grupējumu “Hamas” un citiem palestīniešu kaujinieku grupējumiem.
Izraēlas armija ziņoja, ka sagrāvusi islāmistu grupējuma “Hamas” Gazas joslas līdera Jahjas Sinvara māju Hānjūnisā. Gaisa uzlidojums veikts arī Sinvara brāļa mājai. “Hamas” un grupējums “Islāma džihāds” atzinuši, ka kopš pirmdienas nogalināti 20 viņu kaujinieki. Izraēla apgalvo, ka bojāgājušo kaujinieku skaits ir daudz lielāks, taču mazticams, ka “Hamas” līderi uzbrukumu laikā atradās mājās.
Kopš pirmdienas palestīnieši uz Izraēlu raidījuši jau aptuveni 3000 raķešu. Tā ir intensīvākā apšaude ar raķetēm, kādu palestīniešu kaujinieki jebkad vērsuši pret Izraēlu. Kā ziņo Izraēlas armija, 450 raķetes nav sasniegušas Izraēlu, bet tās pretgaisa aizsardzības sistēma pārtvērusi 1150 raķetes.
Izraēlas uzlidojumā Gazas joslā sagrauta 13 stāvu ēka, kurā atradās Kataras televīzijas kanāla “Al Jazeera” un ASV ziņu aģentūras AP korespondentu punkti. Kā ziņoja aģentūra AP, Izraēlas armija stundu pirms uzlidojuma brīdinājusi ēkas īpašnieku. Izraēla apgalvo, ka ēkā atradies arī radikālā islāmistu grupējuma “Hamas” militārajam izlūkdienestam piederošs aprīkojums un ka “Hamas” ārvalstu mediju organizācijas izmantojot kā dzīvo vairogu.
Palestīnieši demonstrē Parīzē, Londonā un citviet
Francijas policija nedēļas nogalē Parīzes piepilsētā Barbesā lika lietā asaru gāzi un ūdensmetēju, lai izklīdinātu palestīniešu atbalsta demonstrāciju, kas bija sarīkota, ignorējot tiesas apstiprināto varasiestāžu aizliegumu. Policija centās nepieļaut demonstrantu virzīšanos pa iecerēto maršrutu uz Bastīlijas laukumu, bažījoties, ka tā izvērtīsies vardarbībā tāpat kā līdzīga demonstrācija 2014. gadā.
Demonstrācija bija pieskaņota tā sauktajai palestīniešu katastrofas dienai (Nakba), kad tiek pieminēta tagadējās Izraēlas teritorijas atstāšana, simtiem tūkstošiem arābu dodoties prom pēc ebreju valsts izveidošanas 1948. gadā. Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns uzdevis arī citu pilsētu policijas priekšniekiem uzmanīgi vērot iecerēto demonstrāciju rīkošanas gaitu un nepieciešamības gadījumā tās aizliegt, kā arī pastiprināt ar ebreju kopienu saistīto objektu apsardzību. Demonstrācijas palestīniešu atbalstam aizliegtas vairākās pilsētās.
“Mēs nevēlamies vardarbības ainas, mēs nevēlamies konfliktu importēt uz Francijas teritoriju, mēs nevēlamies naida uzliesmojumu mūsu ielās,” Marseļā paziņojis valdības pārstāvis. Tomēr vairākās Francijas pilsētās, tostarp Monpeljē, Tulūzā un Bordo, ielās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku.
Demonstrāciju aizliegumi radījuši šķelšanos franču politiķu vidū, kas pamatā atbilst to partijiskajai piederībai. Prezidenta Emanuela Makrona dibinātā valdošā centriskā partija “Uz priekšu, Republika!”, kā arī opozīcijā esošās labējās partijas aizliegumu atbalsta, kreisie to sauc par nepieņemamu izteiksmes brīvības ierobežojumu.
Parīzes mēre Anna Idalgo, kas pārstāv opozīcijā esošos sociālistus, atzinusi, ka valdība pieņēmusi “viedu” lēmumu. 2014. gadā, kad arī notika protesti pret tobrīd notiekošo Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, demonstranti uzbruka vienai no Parīzes sinagogām un ebreju veikaliem. Demonstrācijas palestīniešu atbalstam nedēļas nogalē bija arī Londonā un Madridē.
Demonstrācijas rīkotāji pieprasīja no Britānijas valdības “tūlītēju rīcību, lai apturētu brutālo vardarbību pret palestīniešiem”. Mītiņā Kensingtonā netālu no Izraēlas vēstniecības Palestīniešu pašpārvaldes pārstāvis Apvienotajā Karalistē Husams Zumolts paziņoja: “Mēs esam vienoti. Mums apspiešana ir līdz kaklam, mēs sakām – pietiek! Nost ar līdzdalību noziegumā! Paldies, ka esat kopā ar mums.”
Pūli uzrunāja arī Diāna Ebota, kas savulaik bija leiboristu ēnu kabineta iekšlietu ministre. “Mums jāatceras, ka esam starptautiskas kustības sastāvdaļa. Šī ir vispasaules kustība par taisnīgumu,” sacīja Ebota. “Palestīniešu tautai atņemta viņu zeme, (..) un tagad viņi tiek nogalināti savās mājās. Tas viss ir nelikumīgi”, viņa uzsvēra.
Politiķi spriedelē par konflikta risinājumu
ASV prezidents Džo Baidens telefonsarunā ar palestīniešu pašpārvaldes vadītāju Mahmudu Abasu norādījis, ka radikālajam islāmistu grupējumam “Hamas” ir jāpārtrauc Izraēlas apšaudīšana ar raķetēm. Baidens sarunas laikā arī “uzsvēris savu stingro pārliecību, ka sarunu ceļā panākts divu valstu risinājums ir labākais veids, kā panākt taisnīgu un ilgstošu izraēliešu–palestīniešu konflikta atrisinājumu”.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri otrdien ārkārtas sarunās paredz apspriest Izraēlas un palestīniešu konflikta saasinājumu, paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.
“Ņemot vērā situācijas saasināšanos starp Izraēlu un palestīniešiem un nepieņemamo civilo upuru skaitu, es sasaucu otrdien ārkārtēju ES ārlietu ministru videokonferenci, lai apspriestu, kā ES var vislabāk dot ieguldījumu pašreizējās vardarbības izbeigšanā,” teica Borels.
