Izraēlas un “Hamas” karš. Kāda tajā ir Irānas loma? Skaidrojam 66
Teherāna gadiem ilgi ir atbalstījusi islāmistu grupas, kas iestājas pret Izraēlu. Tostarp teikts, ka palestīniešiem “ir tiesības pretoties”, tomēr Irāna ir noliegusi jebkādu tiešu saistību ar nesenajiem “Hamas” uzbrukumiem.
Pēc islāmistu kaujinieku grupējuma “Hamas” sestdien veiktajiem terora aktiem pret Izraēlu vairākas Izraēlas amatpersonas ir paziņojušas, ka tām ir aizdomas par Irānas līdzdalību, kas ir plaši zināma Izraēlas pretinieku-kaujinieku grupējumu atbalstītāja Tuvajos Austrumos, par to šonedēļ raksta Deutsche Welle.
Intervijā telekanālam CBS News Izraēlas vēstnieks ASV Maikls Hercogs sacīja, ka Izraēlas vadībai ir aizdomas par “irāņu rokām aizkulisēs”. “”Hamas” un Irāna ir cieši saistītas. Irāna sniedz “Hamas” materiālu atbalstu, finansējumu [un] ieročus,” viņš sacīja.
Izraēlas vēstnieks ANO Gilads Erdans sacīja, ka Irānas prezidents Ebrahims Raisi pirms vairākām nedēļām ticies ar “Hamas” līderiem. “Mēs zinām, ka bija tikšanās Sīrijā un Libānā,” sacīja Erdans. “Var nojaust, ka viņi mēģināja koordinēt militāros spēkus, teroristu armijas, teroristus, Irānas pilnvarniekus mūsu reģionā. Viņi cenšas pēc iespējas vairāk koordinēties ar Irānu, jo ilgtermiņā mērķis ir mēģināt iznīcināt Izraēlu ar kodollietussargu; to Irāna viņiem palīdzēs.”
Ceturtdien Vācijas kanclers Olafs Šolcs piebalsoja šīm aizdomām, sakot Irāna atļāvusi “Hamas” izaugt pietiekami spēcīgai, lai sāktu pēdējos uzbrukumus.
Lai gan Šolcs sacīja, ka “nav stingru pierādījumu tam, ka Irāna operatīvi atbalstīja šo uzbrukumu, visiem ir skaidrs, ka bez Irānas atbalsta “Hamas” nekad nebūtu varējis uzsākt šo bezprecedenta uzbrukumu”. Šolcs arī brīdināja Libānā Irānas atbalstīto kaujinieku grupējumu “Hizbollah” neuzbrukt Izraēlai, sakot, ka tas vēl vairāk saasinās konfliktu.
Ko saka Irāna?
Izraēlas valdība svētdien paziņoja, ka karo ar “Hamas”. Izraēlas bojāgājušo skaits ceturtdienas rītā bija pieaudzis līdz aptuveni 1300, desmitiem cilvēku bija nolaupīti. Gazā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 1200, tā ziņo Palestīnas Veselības ministrija.
Teherāna tikmēr ir noliegusi, ka jebkādi būtu iesaistīta pagājušās nedēļas nogalē notikušajos uzbrukumos, – tā tos nodēvējusi par palestīniešu “pašaizsardzības aktu”.
“Irāna atbalsta palestīniešu tautas likumīgo aizsardzību,” teikts Raisi paziņojumā, kas pārraidīts Irānas valsts televīzijā, vienlaikus slavējot “Hamas” “pretošanās” centienus.
Irāna globāli atbalsta plašu kaujinieku un bruņotu grupējumu tīklu Tuvajos Austrumos, tostarp palestīniešu grupējumus, Teherānai nemitīgi cenšoties nostiprināt savu ietekmi Libānā, Sīrijā, Irākā un Jemenā, kā arī Gazā.
Irānas varas iestādes savās runās un nostādnēs par Izraēlu konsekventi uzsver terminu “pretošanās ass”. Šī frāze apzīmē nepārprotami kaujinieku grupējumus, kas ir veltījuši sevi pret Izraēlas tiesībām pastāvēt un galvenokārt ietver “Hamas” un Libānā bāzēto “Hezbollah”. Irānas amatpersonas regulāri tiekas ar šīm grupām.
Gan “Hamas”, gan “Hezbollah” militāro spārnu vairākas valstis, tostarp ASV un Eiropas Savienība, uzskata par teroristu grupējumiem.
Augustā Irānas ārlietu ministrs Beirūtā tikās ar “Hamas”, Palestīnas Islāma džihāda un citu Libānā aktīvo pret Izraēlu vērsto grupējumu vadītājiem. Šīs tikšanās laikā viņš atkārtoti apliecināja Irānas nelokāmo atbalstu “pretošanās asij”.
Gan “Hamas”, gan “Hezbollah” amatpersonas ir konsekventi atzinušas ievērojamo atbalstu, ko tās saņem no Irānas.
Piemēram, Mahmuds al Zahars, “Hamas” vadības vecākais loceklis, 2020. gada decembrī sacīja, ka ir saņēmis aptuveni 22 miljonus dolāru (21,6 miljonus eiro) skaidrā naudā, tiekoties ar Revolucionārās gvardes Quds bijušo komandieri Kasemu Soleimani.
“Hezbollah” līderis Hasans Nasrallahs arī vairākkārt apliecinājis, ka grupējums saņem finansiālu atbalstu, bruņojumu un raķetes no Irānas. Piemēram, 2016. gada vasarā viņš teica: “Kamēr Irānai ir nauda, mums ir nauda. Neviens likums nevar liegt saņemt šo palīdzību.”
ASV bāzētās domnīcas Wilson Center 2021. gada ziņojumā teikts, ka
vismaz kopš 2006. gada Irāna ir “koncentrējusies uz saviem reģionālajiem sabiedrotajiem un pilnvarotajiem pārstāvjiem, tostarp palestīniešu grupējumiem, ar zināšanām un aprīkojumu, lai ražotu raķetes uz vietas”.
Irāna iebilst pret Izraēlas topošajām attiecībām ar arābu valstīm
“Hamas” uzbrukums notiek laikā, kad norisinās nopietnas sarunas par diplomātisko attiecību normalizāciju starp Saūda Arābiju un Izraēlu, pret ko Irāna iebilst. Saūda Arābijas kroņprincis Muhameds bin Salmans nesenā intervijā minēja, ka viņa valsts “pamazām virzās uz attiecību normalizēšanu ar Izraēlu”.
Ābrahama vienošanās, ko 2020. gada augustā parakstīja Izraēla, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV, noveda pie attiecību normalizēšanas starp dažām arābu valstīm un Izraēlu. Tomēr Irāna stingri iebilst pret šo arābu valstu pieeju.
3.oktobrī, tikai četras dienas pirms “Hamas” sāka uzbrukumu Izraēlai, Islāma Republikas augstākais līderis Ali Hamenejs attiecību nodibināšanu ar Izraēlu raksturoja kā “pilnīgi veltīgu centienu”.
Trešdien Irānas prezidents Raisi un Saūda Arābijas faktiskais valdnieks Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans apsprieda pašreizējo situāciju, Saūda Arābijas līderim apstiprinot “karaļvalsts stingro nostāju Palestīnas lietas atbalstīšanā”.
Un pavisam nesen Raisi un viņa Sīrijas kolēģis Bašars Asads mudināja islāma valstis apvienoties palestīniešu lietā. Raisi Irānas ziņu aģentūrai sacīja:
“Islāma un arābu valstīm, kā arī visiem pasaules brīvajiem cilvēkiem” ir kopīgi jānostājas pret Izraēlu un jāatbalsta “apspiestā palestīniešu tauta”.
The “Wall Street Journal” svētdien publicētajā ziņojumā citētas vārdā nenosauktas “Hamas” amatpersonas, kuras teikušas, ka Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpuss palīdzējis plānot sestdien notikušo daudzveidīgo negaidīto uzbrukumu Izraēlai. Tomēr pirmdien Izraēlas Aizsardzības spēku pārstāvis Daniels Hagari sacīja: “Irāna ir nozīmīgs spēlētājs, taču mēs vēl nevaram pateikt, vai tā bija iesaistīta plānošanā vai apmācībā.”
Irāna ir noliegusi, ka tai būtu bijusi kāda loma uzbrukumos.
Trešdien laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka
ASV izlūkdienesti liecina, ka galvenie Irānas līderi paši ir bijuši pārsteigti par neseno “Hamas” uzbrukumu.
Telavivas universitātes Nacionālās drošības pētījumu institūta (INSS) eksperts Irānas jautājumos Razs Zimmts atbildēja uz apgalvojumiem, kas izteikti The Wall Street Journal: “Lai gan nav šaubu par Irānas un “Hamas” militāro sadarbību un Irānas pieaugošo iesaistīšanos palestīniešu arēnā pēdējos gados, tostarp Rietumkrastā, es ļoti šaubos, vai Irāna bija būtiski iesaistīta “Hamas” pēdējā darbībā,” viņš rakstīja.
Tomēr viņš piebilda, ka, ja “Izraēlas atbilde radīs būtisku izaicinājumu “Hamas””, tas “liks Irānai pāriet no pastāvīgā atbalsta un koordinācijas fāzes uz tiešāku iesaistīšanos”.
Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu jau paziņojis, ka Izraēla “karo” ar “Hamas” un solījis bargu atriebību par uzbrukumiem.
Pirmdien Netanjahu sacīja, ka Izraēlas reakcija uz “Hamas” uzbrukumiem “mainīs Tuvos Austrumus”.
ANO vēstnieks Erdans uzbrukumus nodēvēja par “Izraēlas 11.septembri”, pēc kuriem “nekas vairs nebūs kā agrāk”.
Hāgas universitātes Nīderlandē pasniedzējs un pētnieks Deimons Golrizs DW pastāstīja, ka, saglabājot labi izstrādātu un ticamu nolieguma doktrīnu, Teherāna ir efektīvi izvairījusies no tiešas iesaistīšanās šajos konfliktos, kam būs postošas sekas. “Tas būtu kara pieteikums starp Izraēlu un Irānu,” viņš sacīja.
