Izraēlas inovācijas – nepieciešamības rosinātas 0
Aizvadītajā mēnesī Telavivā notikusī 18. starptautiskā lauksaimniecības izstāde “Agritech 2012” pulcēja vairāk nekā 230 dalībniekus un 20 000 apmeklētājus, tostarp 5000 viesus no citām valstīm, vairākus simtus žurnālistu un 80 oficiālās delegācijas. Izraēlas lauksaimniecības nozare, kas vairākās apakšnozarēs ir vadošā pasaulē, trīs dienas rādīja savus sasniegumus, tostarp arī inovāciju.
Bezsēklu saldais pipars
“Cilvēki nāk uz mūsu stendu, ēd šos piparus un netic, ka tajos nav sēklu un ka tie izaudzēti bez sēklām,” teic Zvi Hovards Veners, Izraēlas vadošā sēklaudzēšanas uzņēmuma “Zeraim Gedera” (tas darbojas Šveices “‘Syngenta” grupā) saldā pipara projekta galvenais agronoms Izraēlā un Spānijā.
Parastais pipars ir liels, bet Izraēlas pētnieka Benija Nira aptuveni sešu gadu laikā izveidotais attēlā redzamais saldais pipars ar nosaukumu ‘Angello’ ir 5 – 10 cm garš un sver vien 10 – 30 gramus. Pipars ir sulīgs, kraukšķīgs un salds – par 25% saldāks nekā parastais pipars. Tirgū jaunais produkts tiek pozicionēts ne tikai kā izmantojams ēdienu gatavošanā, bet arī kā veselīgs un garšīgs našķis, bagāts C vitamīna avots, kas liekams līdzi skolēnu pusdienu somās.
Selekcionārs teic, ka stādu pavairošana ir dārga, un neatklāj, kā šis process notiek. Patlaban Izraēlā ‘Angelo’ saldo piparu ražu pushektāru lielā siltumnīcas platībā vācot vien viens audzētājs, kuram šī kultūra pavisam aug hektāra platībā. Savukārt Spānijā arī vienam audzētājam piederošajās siltumnīcās ‘Angello’ audzē 1,5 hektāros, bet pushektārā vāc ražu. Viens stāds audzētājam maksā 3,5 – 4 dolārus (Ls 1,75 – 2). Jauno piparu šķirni nelielā platībā audzē arī Nīderlandē.
Jaunais auglis ir dārgs – 100 gramu ‘Angello’ saldo piparu šajos veikalos maksā gandrīz divas mārciņas (Ls 1,50). Londonā “Marks & Spencer” veikalu tīkls pēta pieprasījumu. Gada beigās to sākšot pārdot arī citās valstīs.
‘Angello’ par šā gada visvērtīgāko nozares inovāciju atzina februārī Berlīnē notikušajā starptautiskajā izstādē “Fruit logistica”, kur saldais bezsēklu pipars saņēma prestižo inovācijas balvu. Kā norāda žurnāls “‘Greenmed Journal”, par ‘Angello’ balsoja vairāk nekā 56 000 šīs izstādes apmeklētāju. “Fruit logistica” gada inovācijas balvai bija nominētas arī Latvijas SIA “Amberbloom” cidoniju sukādes.
Pārstādīt, nevis apsēklot
Inovācijas paviljonā uzņēmuma “‘Maxximilk” darbinieki, tostarp arī pats jaunās teliņu embriju iegūšanas un pārstādīšanas autors Sārs Javins, stāsta par savu jauno piedāvājumu, kas ļauj ļoti strauji celt govju ganāmpulka ražību. No parastās mākslīgās apsēklošanas jaunā metode atšķiras ar to, ka govij “pārstāda” no augstas kvalitātes buļļa un augstražīgas piena devējas iegūtu embriju, turklāt, kā uzsver firmas pārstāvji, ar 40% lielu apsēklošanas garantiju (kolēģiem ASV šis rādītājs esot 10%). Izraēlas pētnieks atklājis, kā samazināt kristalizācijas procesu embrija ievietošanas laikā šķidrajā slāpeklī.
Jauno metodi, ko ar mazāk veiksmīgiem rezultātiem lieto ASV, pirms diviem mēnešiem atļāva izmantot ES. Latvijas piena ražotāji uz ebreju piedāvājumu šo metodi izmantot arī Latvijā raugās piesardzīgi – maksa par pakalpojumu vienai govij ir Ls 100 – 150.
Aviācijas degviela no aļģēm
Izraēlas uzņēmums “UniVerve” patlaban tuksnesī īsteno pilotprojektu – aļģu audzēšanu, no kurām varēs iegūt trešās paaudzes biodegvielu. Šīs tehnoloģijas lietojamību apstiprinājuši Ben Gurion universitātes lietpratēji. Patlaban tiek novērtētas tehnoloģijas, kas no aļģu biomasas ļauj iegūt degvielu, bet biomasu var izmantot zivju vai dzīvnieku barošanā. “Vairākas lidsabiedrības jau izteikušas gatavību pirkt jauno produktu,” stāsta firmas pārstāvis Ranans Hercogs. Prognozes rāda, ka 2015. gadā apgrozījums šajā tirgū būs 800 miljonu latu liels.
Inovāciju paviljonā vairākas kompānijas piedāvā atjautīgas bioloģiskās metodes kaitēkļu apkarošanai. Ar “Senergy Solar” saules baterijās uzkrāto enerģiju tumsā izmanto ekonomiskās spuldzes apgaismojumam, kas vērsts uz vairākiem ar ūdeni pildītiem traukiem. Naktī kukaiņi lido uz gaismu ūdenī un noslīkst. “Senergy Solar” pārstāvji teic, ka viena šāda produkta vienība likvidē kaitēkļus 7000 m2 lielā platībā. Tātad var taupīt naudu augu aizsardzības līdzekļiem.
“Senergy Solar” piedāvā arī ar saules enerģiju darbināmus ūdenssūkņus, kas dienā var pumpēt no 600 līdz 60 000 litru ūdens.
Savukārt firma “Biofeed” ar īpašu maisiņā iepildītu bioloģisko ēsmu sola likvidēt kaitēkļus augļu dārzā. Tehnoloģija ir patentēta. Uz vienu hektāru vajag 50 – 150 attēlā redzamos īpaša dizaina un krāsas maisiņus. Firmas pārstāvji gan piekrīt – pirms šā produkta piedāvāšanas Latvijā vispirms būtu jāpārbauda, kā piedāvātais produkts iedarbosies uz kaitēkļu sugām, kas ir sastopamas pie mums.
Nosauktie ir vien daži no izstādē redzētājiem jauninājumiem. Dažādas siltumnīcu un apūdeņošanas iekārtas, ventilācijas iekārtas fermām, lauksaimniecības tehnika, dažādas uz informāciju tehnoloģiju darbību balstītas iekārtas fermām liek pārdomāt, ko darba ražīguma celšanā vēl vajadzētu izmantot Latvijā.
Tabaka medicīnai
Izraēlas lauksaimniecības pētnieks Odeds Šosijovs tikšanās laikā ar žurnālistiem stāstīja par savu atklājumu – īpaši izveidotu tabakas stādu izmantošanu kolagēna ražošanā (kolagēns ir galvenā saistaudu un skrimšļu sastāvdaļa).
Jaunā metode ir liels zinātnisks sasniegums – kolagēnu medicīnas vajadzībām plaši iegūst no govīm, cūkām un arī cilvēku līķiem, kas raisa ētiska rakstura problēmas un ne vienmēr nodrošina imunitāti pret vīrusu nokļūšanu ķermenī. Patlaban uz kolagēna bāzes veidoto produktu tirgus pasaulē ir aptuveni 15 miljardu latu liels.
Pārsteidz vienotība
“Iemesls, kāpēc Izraēlā tik daudz izmanto visaugstākā līmeņa informāciju tehnoloģijas, ir vajadzība to darīt. Mums visa zeme ir tuksneša zeme, tā tiek apūdeņota. Ūdens pieder valstij. Savukārt notekūdeņus izmanto vairākas reizes. Ļoti maz lauksaimnieku saimniecībās darbojas ar tradicionālajām metodēm,” teic “‘Agritech 2012” vadītājs Dans Meiri. Savukārt Rons Kollens, kompānijas “Afimilk” pārstāvis Indijā, piebilst, ka Izraēlai apkārt atrodas nedraudzīgas valstis, tāpēc pašiem bija un ir jādomā par nodrošinājumu ar pārtikas produktiem. Valstī, kur dzīvo vairāk nekā septiņi miljoni iedzīvotāju un ir 115 000 govju, piena produktu imports veido vien 20% no kopējā patēriņa.
Savs vērtējums par Izraēlu ir arī vairākiem Latvijas piena ražotājiem, Kurzemes saimniekiem Guntim Krūmiņam, Ilvaram Ozoliņam un Vilnim Štencelim, kas šajā valstī bija mācību braucienā šā gada februārī.
Guntis Krūmiņš: “Izraēlā visi piena ražotāji, pārstrādātāji un valsts pārstāvji pārdomāti virzās uz vienu mērķi – lai būtu lielāks izslaukums un dzīvniekiem laba veselība. Veterinārārsti galvenokārt nodarbojas ar slimību profilaksi.
Jāņem gan vērā, ka šī valsts ir ļoti noslēgta, telītes no citām valstīm tikpat kā neieved, tātad neievazā arī slimības. Gadījumos, kad dzīvniekam nepieciešamas zāles, arī tās, kas mums skaitās aizliegtas, paņem no mājas aptieciņas. Ar veterinārārstu saskaņo vajadzīgo devu, bet injekciju veic paši. Tā ietaupa naudu. Veterinārārsts saimniecībā ierodas vien ļoti smagos gadījumos.”
Saimnieks teic, ka arī Latvijā, līdzīgi kā Izraēlā, vajadzētu veidot komisiju, kas pētītu lopbarības un zāļu ietekmi uz govīm. “Izraēlas piena ražotāj ir ļoti atklāti – savus jauninājumus neslēpj no kolēģiem. Mēs nereti savu inovāciju citam nestāstām. Varam mācīties, kā lopbarībā izmantot visus citur nederīgos atlikumus. Man radās iespaids, ka nedrošā situācija šajā valstī satuvina cilvēkus. Mēs no šīs 90. gadu vienotības patlaban esam atgājuši,” tā G. Krūmiņš.
Pūres saimnieka Ilvara Ozoliņa uzmanību pievērsa apūdeņošanas sistēma: “Izraēlā visa zeme ir atkarota tuksnesim un to centralizēti apūdeņo. Meliorācijas sistēma atrodas valsts pārziņā. Mēs Latvijā savus meliorētos laukus esam tā aizlaiduši, ka vēl pēc desmit gadiem nekas nebūs labojams. Savā saimniecībā cenšamies paši grāvjus tīrīt, tomēr nepietiek naudas. Vajag Latvijas valsts iesaistīšanos,” uzsver saimnieks.
Savukārt “Brūzilu” saimnieks Vilnis Štencelis uzsver augsto tehnoloģiju svarīgumu un cilvēku atklātību. “Esmu jau nodibinājis kontaktus un patlaban risinu sarunas par Izraēlas jauno informācijas tehnoloģiju ieviešanu manā saimniecībā,” stāsta saimnieks.
