Izraēlas holokausta memoriāls atzīst kļūdas Aušvicas piemiņas pasākumā 0
Izraēlas holokausta memoriālais centrs otrdien atvainojās par “kļūdām” ceremonijā pagājušajā mēnesī izrādītajās filmās, kurās nepilnīgi un maldinoši atspoguļoti ar Padomju Savienību un Poliju saistīti Otrā pasaules kara fakti.
Dažos materiālos, kas demonstrēti 23.janvāra pasākumā, bija “neprecizitātes, kuru dēļ vēsturisko faktu izklāsts bija nepilnīgs un nelīdzsvarots”,” teikts Jeruzalemes centra “Yad Vashem” bloga ierakstā.
Ceremoniju Jeruzalemē par godu Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 75.gadadienai organizēja Pasaules Holokausta foruma fonds, ko vada Krievijas miljardieris un Kremļa sabiedrotais Moše Kantors.
Sarīkojumā demonstrētās filmas veidojis Kantora fonds sadarbībā ar “Yad Vashem”, otrdien pavēstīja organizācijas pārstāvis sakariem ar presi.
Filmās netika pieminēta “nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības 1939.gadā veiktā Polijas sadalīšana vai Rietumeiropas iekarošana 1940.gadā”, blogā norādīja “Yad Vashem” izpētes nodaļas vadītājs Dans Mičmans. “Turklāt kartēs aplami attēlotas Polijas robežas ar tās kaimiņvalstīm, un koncentrācijas nometnes kļūdaini apzīmētas kā nāves nometnes.”
“Šīs īsās filmas bija iecerēts kā ilustrācijas. Tomēr tās neatspoguļo holokausta un kara sarežģītību, par ko “Yad Vashem” veic pastāvīgu izpēti,” viņš piebilda.
“Mēs atvainojamies par šīm neveiksmīgajām kļūdām.”
Pasākums Jeruzalemē notika laikā, kad apgalvojumu dēļ, ko par Polijas lomu Otrajā pasaules karā bija izteicis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ievērojami bija saasinājušās Maskavas un Varšavas attiecības.
Polijas prezidents Andžejs Duda atteicās piedalīties Jeruzalemes forumā, jo ceremonijas rīkotāji neļāva viņam tajā uzstāties ar runu.
Gada nogalē Putins vairākkārt noliedza PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā un centās zināmu daļu atbildības par konflikta izraisīšanu novelt uz Poliju.
Krievijas prezidents arī noliedza, ka PSRS būtu 1939.gadā iebrukusi Polijā, un apgalvoja, ka Polija bijusi iejaukta Hitlera holokausta plānos.
Putina apgalvojumi izsaukuši asu Varšavas reakciju un strīdus Krievijas sabiedrībā.
Decembrī Putins arī kritizēja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā norādīts, ka Hitlera Vācijas un Staļina PSRS neuzbrukšanas pakts “sagatavoja ceļu tam, lai izraisītos Otrais pasaules karš”.
Pirms Vācijas iebrukuma Polijā 1939.gada 1.septembrī, ar ko sākās Otrais pasaules karš, Padomju Savienība un Vācija bēdīgi slavenā Molotova-Ribentropa pakta slepenā pielikumā vienojās par Austrumeiropas sadalīšanu.
Padomju Savienība 1939.gada 17.septembrī uzbruka Polijai, kas tobrīd karoja pret Vāciju, un okupēja lielu daļu Polijas teritorijas.
