Izraēlas armijas raķešu triecieni skāruši Irānas raķešu ražotnes 41
Ziņa papildināta pulksten 12:37.
Izraēlas armija sestdienas rītā paziņoja, ka tā veikusi triecienus armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām Irānā.
Izraēlas armija pavēstīja, ka tās triecieni skāruši Irānas raķešu ražotnes, raķešu kompleksus un citas sistēmas vairākos reģionos.
“Vadoties pēc izlūkdatiem, Izraēlas Gaisa spēku lidmašīnas trāpījušas raķešu ražošanas objektiem, kuros tika izgatavotas raķetes, ko Irāna pēdējā gada laikā izšāva uz Izraēlas valsti,” teikts Izraēlas armijas paziņojumā. “Vienlaikus Izraēlas armijas uzbruka zeme-gaiss raķešu kompleksiem un citām Irānas gaisa spējām. Atbildes trieciens ir pabeigts un misija ir izpildīta”.
“Izraēlas Aizsardzības spēki ir izpildījuši savu misiju,” vēlāk videovēstījumā paziņoja Izraēlas armijas preses sekretārs kontradmirālis Daniels Hagari. “Ja Irānas režīms pieļaus kļūdu un sāks jaunu eskalācijas kārtu, mums būs pienākums atbildēt.”
Irāna apstiprināja, ka Izraēlas uzbrukums bija vērsts pret militārajiem objektiem galvaspilsētā Teherānā un citās valsts daļās, bet paziņoja, ka tas nodarījis “ierobežotus postījumus”.
Irānas armija pavēstīja, ka Izraēlas triecieni bija vērsti pret armijas bāzēm Īlāmas, Hūzestānas un Teherānas provincēs.
Kā teikts Irānas armijas paziņojumā, Izraēlas triecienos gājuši bojā divi Irānas karavīri.
Savukārt Irānas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka “Irānai ir tiesības un pienākums aizsargāties pret ārvalstu agresijas aktiem”.
Sākotnēji par iespējamiem Izraēlas atbildes mērķiem uz Irānas 1.oktobra uzbrukumu tika uzskatīti kodolobjekti un naftas ieguves objekti, taču oktobra vidū ASV prezidenta Džo Baidena administrācija saņēma Izraēlas apliecinājumus, ka Izraēla neveiks triecienus šādiem mērķiem, kas būtu vēl lielāka konflikta eskalācija.
Amerikas Savienotās Valstis brīdināja nespert tālākus atbildes soļus, norādot, ka ar šiem nakts triecieniem būtu jāizbeidz tiešas apšaudes starp Izraēlu un Irānu.
Izraēlas armija paziņoja, ka šie triecieni tiek veikti tāpēc, ka Irānas valdība un tās sabiedrotie “ir nemitīgi uzbrukuši Izraēlai” kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma “Hamās” uzbrukuma Izraēlai pērnā gada 7.oktobrī.
Šie uzbrukumi Izraēlai notikuši septiņās frontēs, tai skaitā tieši no Irānas, teikts Izraēlas Aizsardzības spēku paziņojumā lietotnē “Telegram”.
Izraēla karo Gazas joslā pret “Hamās” un ziemeļu frontē pret Irānas atbalstīto Libānas kaujinieku grupējumu “Hizbollah”.
“Kā jebkurai citai suverēnai valstij pasaulē Izraēlas Valstij ir tiesības un pienākums atbildēt,” teikts Izraēlas Aizsardzības spēku paziņojumā “Telegram”.
Izraēlas triecieni Irānas mērķiem sestdien tiek uzskatīti par atbildi uz Irānas uzbrukumu Izraēlai 1.oktobrī, kad Irāna izšāva uz Izraēlu aptuveni 200 ballistiskās raķetes.
Irānas valsts televīzija ziņoja par vairākām eksplozijām Teherānas apkārtnē un ziņots arī par eksplozijām Teherānas centrā, un Irānas Civilās aviācijas organizācija atcēla avioreisus visos maršrutos līdz turpmākam paziņojumam. Vēlāk Irānas Civilās aviācijas organizācija atļāva no plkst.9 atsākt avioreisus.
Sīrijas valsts mediji ziņoja, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība pārtvērusi “naidīgus mērķus” pie Damaskas un ka Izraēlas armija uzbrukusi vairākiem militāriem objektiem Sīrijas dienvidos un centrālajā daļā.
Reaģējot uz Izraēlas gaisa triecieniem Irānai, tās kaimiņvalsts Irāka sestdien apturēja visu gaisa satiksmi līdz turpmākam paziņojumam.
ASV Baltā nama administrācija paziņoja, ka “mērķētie” Izraēlas “triecieni militāriem mērķiem” Irānā ir “pašaizsardzības īstenošana” pēc Irānas ballistisko raķešu uzbrukuma Izraēlai 1.oktobrī.
ASV pavēstīja, ka nav iesaistītas šajos Izraēlas triecienos, bet Pentagons un Baltais nams iepriekš tika informēti par tiem.
