Izraēlai atmaksājas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 0
“Izraēlas uzņēmēji nebaidās riskēt un eksperimentēt – tā būtu lieta, ko Latvijas uzņēmēji varētu mācīties no mums. Jo vairāk riskēsiet, jo vairāk iespēju atklāsiet, arī mācīsities no savām kļūdām, un šīs mācības palīdzēs tālāk biznesā,” intervijā “LA” uzsver Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben Jākova.
– Kādas jūsu vērtējumā ir Izraēlas un Latvijas tirdzniecības attiecības?
– Sadarbība biznesā ir svarīga komponente mūsu valstu attiecībās. Pērn Latvijas un Izraēlas savstarpējā tirdzniecības bilance bija 85 miljoni ASV dolāru (79,65 miljoni eiro), un mēs turpināsim sadarboties, lai šo apjomu vēl vairāk palielinātu. Lielākās jomas, kurās mēs darbojamies Latvijā, ir viesnīcu bizness, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ēdināšana un būvniecība. Lielākais uzsvars tiek likts uz sadarbību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, kā arī jautājumos, kas saistīti ar riska kapitālu un jaunu, iesācējuzņēmumu (“start-ups” – angliskais termins) izveidi.
Nesen Izraēlā uz semināriem viesojās Latvijas riska kapitāla uzņēmumu pārstāvji, un tā nav pirmā šāda veida delegācija – līdzīgas delegācijas esam atbalstījuši jau vairāk nekā trīs gadus. Esam iztulkojuši žurnālista un biznesa eksperta Saula Singera grāmatu “Uzņēmēju nācija”, viņš arī viesojās Latvijā. Mēs atbalstām arī Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpu – nodibinājumu “TechHub Riga” – ar to mums ir ļoti laba sadarbība, es pat teiktu, ka centra eksperti mums ir kā ģimene. Gadu gaitā esam organizējuši kopējus seminārus, paneļdiskusijas, Latvijas “startapu” jeb iesācējuzņēmumu līdzdalību konkursā “Start Tel Aviv”, turklāt šogad “TechHub Riga” rīkotā konkursa “Tech Chill Baltics” uzvarētājs balvā saņems bezmaksas lidojumu un dalību Inovāciju nedēļā Izraēlā.
– Kāda ir Latvijas iedzīvotāju interese par tūrisma iespējām Izraēlā?
– Šogad izstādē “Balttour” piedalījāmies ar vienu no lielākajiem stendiem, kurā prezentējām šā gada tūrisma piedāvājumus. Izraēlas tūroperatori redz potenciālu tūristu piesaistei no Latvijas. Pērn tūristu skaits no Latvijas, kas apmeklēja Izraēlu, pieauga par pieciem procentiem, bet, salīdzinot šā gada un pagājušā gada martu, pieaugums bija pat 13 procenti. Citās pasaules daļās tūristu interese par Izraēlu mazinājusies, turpretim Latvijā tā palielinās.
Cilvēki Izraēlā var izbaudīt sauli, sniegu, jūras ainavas, reliģiskās kulta vietas, kā arī Izraēlas moderno lepnumu – Telavivu, pilsētu, kuras dzīve un ritms nekad neapstājas. Šogad Izraēlas Tūrisma ministrija pieņēmusi jaunu direktīvu, kas paredz atlīdzināt aviosabiedrībām daļu no izmaksām par katru pasažieri, kas dosies uz Sarkanās jūras kūrortu Eilatu, kur iespējams ļauties gan mierīgai, gan aktīvai atpūtai pludmalē, tostarp tā ir ļoti laba vieta vindsērfingam. Šī iespēja tiek piedāvāta arī Latvijā pārstāvētajām aviosabiedrībām.
– Izraēla ir arī pazīstama ar tā saucamo sociālo uzņēmējdarbību. Vai ir arī kādas jaunas ieceres šajā jomā?
– Sociālā uzņēmējdarbība ir joma, kurā Latvijā esam iesaistījušies jau otro gadu. Viens no jaunākajiem projektiem ir “New Do(o)r Riga”, kas ir platforma sociālajai uzņēmējdarbībai. Sadarbībā ar Izraēlas Ebreju aģentūru un citiem partneriem mēs atbalstīsim Latvijā desmit mazos un vietējos uzņēmumus šajā jomā, piedāvājot mentorus no Izraēlas. Šādi projekti ir svarīgi sabiedrībai.
Lepojamies, ka mums izdevies Latvijā pēc Izraēlas parauga ieviest projektu “Dr. Klauns”. Jums ir jāapmeklē kāda no slimnīcām un jāredz, kā dakteri klauni palīdz mazajiem pacientiem, tas ir tik aizkustinoši un sirsnīgi. Komunikācija starp klauniem un mazajiem pacientiem ir ikdienas brīnumi, kas notiek katru dienu. Mēs šo projektu turpināsim sponsorēt arī nākotnē.
– Kādi ir redzamākie Izraēlas produkti Latvijas veikalos?
– Tā ir sadzīves ķīmija un kosmētika. Pagājušogad jau trešo reizi sadarbībā ar Latvijas Tirgotāju asociāciju rīkojām konkursu “Izraēlas gada prece Latvijā” – godalgas un diplomus saņēma Latvijā iecienītākās preces no Izraēlas – “Sano” sadzīves ķīmija (SIA “BSE Baltic”), “Dead Sea Premier Cosmetic Laboratories” Nāves jūras kosmētika (SIA “Liad Baltija”), “TEVA Pharmaceuticals” multivitamīni un “Naveh Pharma” magnija sāls produkti (SIA “Austrumu medicīna”). Šīs preces ir ļoti populāras Latvijā.
– Kā pašlaik Latvijas zemniekiem sokas sadarbībā ar Izraēlu lauksaimniecības jomā?
– Izraēla šajā jomā ir ļoti pieredzējusi. Aprīļa beigās Izraēlā notiks “Agritech” lauksaimniecības izstāde Telavivā, uz kuru aicināti piedalīties arī Latvijas eksperti. Mēs zinām, ka Latvijā vairākas piena fermas un dārzeņu ražotāji izmanto Izraēlas tehnoloģijas. Arī šajā jomā mēs varam darīt vairāk. Latvijā lauksaimniecība ir vairāk balstīta uz dzīvesveidu – jums ir nelielas zemnieku saimniecības, bet Izraēlā lauksaimniecība ir vairāk balstīta uz dažādām tehnoloģijām un selekciju – mēs varam piedāvāt patērētājiem dažādu formu un lieluma dārzeņus, piemēram, ķiršu tomāti ir Izraēlas izgudrojums.
– Ko latviešu uzņēmēji var mācīties no saviem izraēliešu kolēģiem?
– Biznesā partneriem jāmācās citiem no cita. Izraēlieši biznesā ir ļoti tieši un atvērti – ja jūs sarunājaties ar viņiem, jūs uzzināt arī viņu domas. Ja mēs esam laimīgi, mēs to pasakām, ja esam bēdīgi, arī to atklāti pateiksim. Šādi arī veidojam biznesu – esot atvērti. Mēs uzņemamies riskus un nebaidāmies no tiem – tā būtu lieta, ko Latvijas uzņēmēji varētu mācīties no izraēliešiem. Jo vairāk riskēsiet, jo vairāk iespēju atklāsiet, arī mācīsities no savām kļūdām, kuras pieļausiet, un izdarīsiet secinājumus.
Savukārt mēs no jūsu uzņēmējiem varam mācīties to, ka jūs esat vairāk biznesā ieturēti un mierīgāki, neesat tik tieši, kādi reizēm mēdz būt mūsu uzņēmēji. Izraēla iegulda lielus līdzekļus pētniecībā un attīstībā – gandrīz 4,5 procentus no IKP, lai gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vidējais līmenis ir 2,5 procenti. Šādi mēs investējam nākotnē, kas ir svarīgi ikvienai valstij. Nav teikts, ka visi projekti un inovācijas, kas iet cauri pētniecības un attīstības procesam, simtprocentīgi piepildīsies, taču to laikā jūs atklāsiet jaunas lietas un aspektus. Ir svarīgi dot iespēju cilvēkiem pieļaut kļūdas un eksperimentēt un pēc tam nonākt pie lieliska produkta un ieviest to ražošanā vai kā pakalpojumu. Jūs varat investēt vienu eiro jau šodien, bet pēc pieciem gadiem šis ieguldījums atmaksāsies lielākos apmēros. Ja Izraēlas pētniecības un attīstības politika nenestu labus augļus, būtu likumsakarīgi, ka mēs tai neveltītu 4,5 procentus no sava IKP.
– Kāds vērtējums Izraēlas uzņēmēju acīs ir Latvijai kā vietai, kur veidot biznesu?
– Pirms trim gadiem, kad sāku šeit strādāt, Latvijas tēls biznesā ekonomiskās situācijas dēļ nebija labs. Tomēr mēs kopā ar Latvijas partneriem smagi strādājām, lai šo tēlu mainītu, un tagad varam redzēt augļus, jo Latvija kļuvusi par biznesam labvēlīgu vietu. Latvijas tēls pašlaik izskatās labi, Izraēlas un Latvijas sadarbība turpināsies arī nākotnē.
UZZIŅA
* 2014. gadā Latvijas un Izraēlas savstarpējā tirdzniecības bilance bija 85 miljoni ASV dolāru jeb 79,65 miljoni eiro.
* Pazīstamākie Izraēlas zīmoli Latvijā – “Sano” sadzīves ķīmija, “Dead Sea Premier Cosmetics Laboratories”, “TEVA Pharmaceuticals” un “Naveh Pharma” farmācijas produkti.
* Izraēlas uzņēmēji Latvijā darbojas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, viesnīcu, ēdināšanas, celtniecības nozarē, kā arī riska kapitāla uzņēmumu jomās.
* Galvenās importa preces no Izraēlas uz Latviju – kosmētiskie produkti, riepas, plastmasas izstrādājumi, augļi un sulas, kā arī elektriskās iekārtas.
* Galvenās eksporta preces no Latvijas uz Izraēlu – kokmateriāli, optiskās šķiedras, zivis, šokolādes produkti un elektriskās iekārtas.
* Pērn Latvijā tika reģistrēti 26,56 miljonu eiro lieli Izraēlas tiešo investīciju atlikumi.
* Latvijā darbojas ap 100 uzņēmumu ar Izraēlas kapitālu.
Avots: Izraēlas Valsts vēstniecība Latvijā, CSP, Latvijas Banka.
