Gazas joslā sarūk degvielas, ūdens un medikamentu krājumi. Taču Izraēla neplāno pārtraukt karadarbību 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ES ārlietu ministriem ārkārtas apspriedē otrdien Ungārijas iebildumu dēļ neizdevās vienoties par kopīgu nostāju Izraēlas un palestīniešu militārajā konfliktā, tāpēc ES ārlietu vadītājam Žozepam Borelam nācās uzstāties ar neformālu paziņojumu, aicinot pārtraukt vardarbību.
Prioritāte ir uguns pārtraukšana
Palestīniešu raķešu triecienos Izraēlā kopš 10. maija gājuši bojā 12 cilvēki, bet Izraēlas aviācijas uzlidojumos Gazas joslā dzīvību zaudējuši vismaz 219 cilvēki, tostarp sievietes un bērni.
Ungārijas, ciešas Izraēlas sabiedrotās, nevēlēšanās piekrist kopīgam paziņojumam iezīmē ilgstošās iekšējās domstarpības starp ES dalībvalstīm par Izraēlas un palestīniešu konfliktu un Eiropas ierobežotās ietekmes iespējas reģionā.
“Atklāti sakot, es neizprotu Ungārijas iebildumus,” teica Borels, piebilstot, ka “ES ārpolitika nav kaprīze, bet mandāts dalībvalstīm panākt vienotu nostāju svarīgos pasaules politikas jautājumos.”
Pagājušajā nedēļā Ungārija bloķēja arī ES paziņojumu, kas nosodīja Pekinu par demokrātijas apspiešanu Honkongā.
“Prioritāte ir nekavējoša visas vardarbības izbeigšana un uguns pārtraukšana, lai aizsargātu civiliedzīvotājus,” Borels paziņoja videokonferences nobeigumā.
“Mēs nosodām “Hamas” un citu teroristu grupu raķešu uzbrukumus Izraēlas teritorijai un pilnībā atbalstām Izraēlas tiesības uz aizsardzību,” teica Borels.
Viņam atradās arī pāris brīdinošu vārdu Izraēlai: “Mēs esam apsvēruši un paziņojuši, ka tas jādara samērīgā veidā un respektējot starptautiskos humanitāros likumus.”
ES ārlietu vadītājs mudināja Izraēlu neturpināt (palestīniešu) izlikšanu no mājokļiem Jeruzalemes austrumos, lai atbrīvotu vietu ebreju kolonistiem.
Viņš atzīmēja, ka uguns pārtraukšana būtu pagaidu solis, un uzsvēra, ka “jārod īsts politisks risinājums, lai dotu drošību abām pusēm un iespēju atsākt miera procesu, kas bijis strupceļā pārāk ilgi”.
Politisku un personisku drosmi apliecinājis Grieķijas ārlietu ministrs Niks Dendiass, kurš paredzējis pievienoties videokonferencei no notikumu epicentra, jo devies uz tikšanos ar Izraēlas un palestīniešu administrācijas kolēģiem.
Diplomāti aktivizē neformālas sarunas
ES diplomātijas galva pavēstīja, ka ir apspriedies ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, un pauda cerību, ka Tuvo Austrumu kvartets – ANO, ES, ASV un Krievija – varētu palīdzēt panākt krīzes risinājumu.
27. maijā Portugālē paredzēta ES ārlietu ministru neformāla apspriede, kurā uzaicināts piedalīties Jordānijas ārlietu ministrs Aimans Safadi. Jordānija uztur attiecības kā ar Izraēlu, tā palestīniešu organizācijām un varētu būt noderīgs starpnieks izlīguma meklējumos.
ASV prezidents Džo Baidens, kuram ir plašākas iespējas ietekmēt Izraēlu nekā Eiropas līderiem, pievienojies aicinājumiem noteikt uguns pārtraukšanu, taču tas nav apturējis bombardēšanu.
Kā ziņo izdevums “Politico”, Izraēlas amatpersonas privāti izteikušās, ka militārās operācijas, kas sākās 10. maijā, varētu turpināties vēl visu šo nedēļu.
Vardarbības uzliesmojums sākās, kad Izraēlas kolonisti gribēja ar varu izlikt palestīniešus no viņu mājām kādā Jeruzalemes rajonā un Izraēlas policija iesaistījās sadursmēs pie Al-Aksas mošejas Jeruzalemes vecpilsētā.
Palestīniešu militarizētais grupējums “Hamas”, kas pārvalda Gazas joslu, izmantoja šos incidentus kā ieganstu simtiem raķešu palaišanai uz Izraēlas teritoriju, uz ko Izraēlas armija atbildēja ar aviācijas uzlidojumiem un artilērijas apšaudi.
Vārdi neaptur bombardēšanu
Kā atzīmē izdevums “Politico”, atsaucoties uz prezidenta Baidena administrācijas amatpersonām, ASV diplomāti ir privāti mudinājuši Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu apturēt militārās operācijas Gazā un palīdzējuši novērst Izraēlas tiešu iebrukumu Gazas joslā.
ANO Drošības padomē ieņemot stingru nostāju Izraēlas aizstāvībā, ASV diplomāti ir veicinājuši neformālas sarunas starp Ēģiptes amatpersonām un abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Daži analītiķi uzskata, ka šonedēļ ir cerības uz konflikta uzliesmojuma apdzēšanu, lai varētu nosūtīt humāno palīdzību Gazas diviem miljoniem iedzīvotāju. Gazas joslā sarūk degvielas, ūdens un medikamentu krājumi.
Izraēlas uzlidojumos cietušas vismaz 18 slimnīcas. Palestīnieši Izraēlā un okupētajās teritorijās otrdien pieteica ģenerālstreiku.
Simtiem palestīniešu dedzināja riepas Rāmallā, kur atrodas palestīniešu administrācijas pašpārvalde, un apmētāja ar akmeņiem Izraēlas armijas kontrolpunktu.
Sadursmēs ar Izraēlas karavīriem Rietumkrastā dzīvību zaudēja trīs protestētāji un vairāk nekā 140 tika ievainoti, ziņoja palestīniešu amatpersonas. Izraēlas armija atklāja, ka Rāmallā ievainoti divi karavīri.
