Izraēla mēģina izlaipot: karš Ukrainā var atstāt iespaidu arī uz Tuvajiem Austrumiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēģinājumiem apturēt karadarbību Ukrainā pēdējās dienās kā vidutājs pieslēdzies Izraēlas premjerministrs Naftali Benets. Viņš vairākkārt telefoniski runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, bet sestdien Maskavā tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Saruna Kremlī ilgusi trīs stundas. Tūlīt pēc tam Benets izlidoja uz Berlīni pārrunām ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Izraēlas diplomātija
Zelenskis, kurš pats ir ebrejs, vairākkārt lūdzis Izraēlas premjeru uzņemties vidutāja lomu starp viņu un Putinu.
To uzņemoties, analītiķu ieskatā, Benets sācis ārkārtīgi sarežģītu diplomātisko spēli.
No vienas puses, Izraēla ir tieši ieinteresēta Ukrainas notikumos, jo kara apdraudētajā Odesā, Kijevā, Harkovā, Dnipro ir liela ebreju diaspora, kuras liktenis Izraēlai rūp.
Izraēlai ar Ukrainu ir gan vēsturiska, gan reliģiska saite, jo no turienes nāk daudzas izcilas ebreju personības, tur radušās daudzas ebreju sabiedriskās un politiskās kustības. Piemēram, izcilā Izraēlas premjere Golda Meira (1898–1978) ir dzimusi Kijevā, leģendārais nacistu mednieks Simons Vīzentāls (1908–2005) dzīvojis Odesā. Un tādu piemēru ir loti daudz.
No otras puses, Izraēlas pašreizējā vadība līdz šim uzturējusi diezgan ciešas saites ar Maskavu un tā arī nav atklāti nopēlusi Putinu par viņa uzsākto karu. Izraēla gan nobalsoja ANO Ģenerālajā asamblejā par Krievijas uzbrukuma nosodīšanu, taču turpina manevrēt, nesaucot agresijas vaininieku vārdā.
Kad Krievijas raķešuzbrukumā Kijevas televīzijas centram pagājušonedēļ cieta arī tam līdzās esošais holokausta memoriāls Babinjarā, Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids nosodīja postījumu izdarīšanu, taču nepateica, kas šos postījumus veicis.
Izraēla gan ir sniegusi humāno palīdzību Ukrainai, taču nav atsaukusies uz lūgumiem piegādāt bruņojumu.
Ietekmīgais laikraksts “The Jerusalem Post” šo atturību skaidro ar Krievijas praktiski kontrolētās Sīrijas faktoru: “Ir labi zināms, ka Izraēla turpina koordinēt Sīrijas pierobežas operācijas ar Krieviju, lai nepieļautu proirānisko spēku nostiprināšanos un ieroču piegādes “Hezbollah”. Tās ir primārās Izraēlas drošības intereses, kuras tā nevēlas apdraudēt ar atklātu militāro atbalstu Ukrainai. (..)
Taču Izraēla nedrīkst aizmirst, ka pat tad, ja attiecības ir saspīlētas, tās galvenais sabiedrotais ir ASV, nevis Krievija. Izraēlai ir jānodrošina, ka tā stingri paliek Rietumu nometnē, kad runa ir par demokrātijas ideāliem. Turklāt nav gudri uzticēties tādam diktatoram kā Putins, kurš varētu viegli lauzt solījumus un ar Benetu noslēgtās vienošanās, radot vēl lielāku kaitējumu.”
Novērotāji tāpat norāda, ka Benets nevēlas, lai Izraēla ieņemtu stingru nostāju pret Krieviju, jo tas varot izprovocēt vēršanos pret ebreju kopienu Krievijā.
Sabiedriskās domas aptaujas Izraēlā liecina, ka valsts premjera iesaistīšanos, runājot ar Putinu, atbalsta gandrīz puse aptaujāto, kamēr aptuveni trešdaļa uzskata, ka tas ir nepareizs solis.
Sīrieši Ukrainā?
Līdz vakardienai tā arī nebija izpausts, par ko tieši Benets tik ilgi runājis Maskavā. Nav pat fotogrāfiju, kur Benets un Putins būtu kopā. Izraēlas prese apgalvo, ka premjers visu darot ciešā saziņā ar Vašingtonu un Kijevu.
“Es sniedzu iespējamo palīdzību pārrunās starp pusēm. Dabiski, ka nevaru stāstīt detaļas. Varu tikai sacīt, ka mūsu morālais pienākums ir darīt visu iespējamo, pat ja izredzes ir ārkārtīgi niecīgas,” Benets svētdien skaidroja Izraēlas valdības sēdē. Vakar no viņa izteikumiem bija noprotams, ka runa pirmkārt varētu būt bijusi par Ukrainas ebreju bēgļu izvešanu.
Tostarp Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta eksperte Dženifera Kafarella laikrakstam “The Wall Street Journal” pieļāvusi, ka Ukrainas karš var kļūt par jaunu magnētu brīvprātīgiem karotājiem no visas pasaules. Ukrainas valdība pēdējās dienās runā par 16–20 tūkstošiem ārvalstnieku, kas esot gatavi doties palīgā ukraiņiem, vai jau ieradušies.
Ukrainas konflikts var atstāt īpašu ietekmi uz situācijas dinamiku Tuvajos Austrumos, paudusi Kafarella, komentējot “The Wall Street Journal” ziņu, ka Krievija Sīrijā karam Ukrainā meklē algotņus ar kauju pieredzi pilsētu vidē.
Laikraksts atsaucās uz anonīmu ASV amatpersonu stāstīto.
Daļa sīriešu jau esot Krievijā. Uzskata, ka Krievija vēlas šos kaujiniekus kopā ar “Vāgnera” grupas algotņiem izmantot iespējamajās ielu cīņās Kijevā un Harkovā.
Netieši informāciju par sīriešu vervēšanu apstiprina arī ziņas vietējā presē, kur Krievijas pārstāvji aicina darbā Ukrainā “strādāt par apsargiem”. Piedāvātā samaksa ir 200–300 ASV dolāri mēnesī, bet līguma laiks – sākot no pusgada.
Arābu valodas medijos var atrast arī pretēja rakstura informāciju par Sīrijas opozīcijas karotāju gatavību doties palīgā ukraiņiem. Sīrijas un pretterorisma cīņas jautājumu eksperts ASV Tuvo Austrumu pētniecības institūtā Čārlzs Listers turpretī iespēju izmantot sīriešus Ukrainas karā uzņēmis ar lielu skepsi.
“Aizvest sīriešus uz Ukrainu ir tas pats, kas aizvest marsiešus uz Mēnesi. Viņi neprot vietējo valodu un arī vide ir absolūti atšķirīga,” izteicies Listers.
