Izraēla bombardē Irānas militāros objektus Sīrijā 0
Izraēla atbildējusi ar spēcīgu triecienu vairākiem desmitiem Irānas militāro objektu Sīrijā pēc Irānas raķešu uzbrukuma Izraēlas pozīcijām Golānas augstienēs.
Irānas raķešu uzbrukums ceturtdien bija pirmais tiešais Irānas uzbrukums Izraēlai un līdz šim visnopietnākā militārā konfrontācija starp diviem nesamierināmiem pretiniekiem, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Izraēlas armijas pārstāvis informējis, ka Sīrijā bombardēti vairāki Irānas militārie objekti, noliktavas un transportlīdzekļi, kā arī vietas, no kurienes tika izšautas raķetes. Triecienos nogalināti pieci Sīrijas armijas karavīri un 18 Sīrijas režīmu atbalstošo spēku karotāji, tostarp citu valstu pilsoņi. Tā bijusi viena no lielākajām Izraēlas militārajām operācijām pēdējos gados un lielākā, kāda veikta pret Irānas mērķiem. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Izraēla triecienos izmantojusi 28 lidmašīnas “F-15” un “F-16”, kas virs dažādām Sīrijas vietām izšāvušas aptuveni 60 “gaiss-zeme” tipa raķetes. Izraēla arī raidījusi vairāk nekā desmit taktiskās raķetes “zeme-zeme”.
Izraēlas armijas pārstāvis uzsvēris, ka Izraēla nevēlas spriedzes saasināšanos, un trieciens Irānas objektiem Sīrijā bija atbilde uz Irānas raķešu uzbrukumu. Irāna raidīja aptuveni 20 raķetes uz Izraēlas pozīcijām Golanas augstienēs. Izraēla ieņēma Golānas augstienes 1967. gada karā un, pārkāpjot starptautiskos likumus, anektēja šo teritoriju 1981. gadā. Izšautās raķetes, no kurām vairākas pārtvēra Izraēlas pretraķešu sistēma “Kupols”, nodarījušas minimālus postījumus un neviens izraēlietis nav cietis. “Mēs nevēlamies eskalāciju, bet mēs neļausim nevienam mums uzbrukt vai būvēt infrastruktūru kaimiņvalstī (Sīrijā), lai uzbruktu mums nākotnē,” paziņojis Izraēlas aizsardzības ministrs Avigdors Lībermans. “Mēs saskaramies ar jaunu realitāti. Irānas mēģinājumi uzstādīt pretraķešu sistēmas pie mūsu robežām un noslēgt mūsu debesis ir neizturams un nepieņemams,” uzsvēra ministrs.
Irāna ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sabiedrotā. Analītiķi atzīmē īpatnējo lomu, kādu Vidējos Austrumos ieņēmis Kremlis. Maskava uztur kontaktus gan ar palestīniešu radikāļiem, gan Izraēlu, kā arī atbalsta režīmus Damaskā un Teherānā. Krievijas pretraķešu sistēmu piegāde klientiem Tuvajos Austrumos būtu apdraudējums Izraēlas drošībai. Izraēlas premjerminitrs Benjamins Netanjahu, kurš bija ieradies īsā vizītē Maskavā 9. maijā neilgi pirms trieciena Irānas militārajiem objektiem Sīrijā, sarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu informēja par gaidāmo triecienu. 2015. gadā Krievija nosūtīja savas armijas vienības uz Sīriju Asada režīma atbalstam. Sarunās Maskavā Netanjahu un Putins apsprieda militārās koordinācijas pasākumus, lai novērstu varbūtējas sadursmes starp abu valstu gaisa spēkiem.
Kopš pilsoņu kara izcelšanās Sīrijā 2011. gadā Izraēla ir veikusi vairāk nekā simt aviācijas uzbrukumus kaimiņvalstī, lai novērstu Irānas ieroču piegādes kaujinieku grupējumam “Hezbollah”, kas darbojas Gazas joslā un Libānā un karo Asada režīma pusē Sīrijā. Pēdējo vardarbības uzliesmojumu starp Izraēlu un Irānu novērotāji saista ar ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu izstāties no Irānas kodollīguma un pauž bažas, ka tas varētu veicināt vēl agresīvāku pretstāvi starp Izraēlu un Irānu.
