“Izrādījās, tas nebija joks!” Vaidere pārsteigta par ideju Latvijā izcirst vecos mežus, lai sasniegtu klimata mērķus 93
“Tad, kad pirmo reizi šo ideju izdzirdēju, es domāju – tas taču ir slikts joks! Jo sasniegt klimata mērķus, izcērtot vecos mežus, kas ražo skābekli, kas absorbē CO2, liekas, nē, nu to gan vajag izdomāt!” tā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte, profesore, ekonomikas doktore Inese Vaidere, diskutējot par nesen izskanējušo ziņu, ka Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes.
“Izrādījās, tas nebija joks! Enerģētikas un klimata ministrs [Kaspars Melnis (ZZS) – red.] nāca klajā ar to kā ar pilnīgi nopietnu virzienu klimata mērķu sasniegšanai. Es ceru, ka pa šo laiku saņēmis arī kritiku no sabiedrības puses, ministrs būs iepazinies ar datiem, kas liecina, ka galvenie gaisa piesārņojuma avoti ir transports, enerģētika, lauksaimniecība. Lūk, šajās nozarēs ir jāstrādā. Tas ir daudz sarežģītāk, nekā izcirst mežus,” tā uzsvēra EP deputāte Vaidere.
“Jā, vecie meži ir jākopj, jo trūdoši koki atkal ražo CO2,” piebilda Vaidere. “Tomēr iedomāties, ka maza jaunaudzīte, kur tu vari iestādīt nelielus kociņus, spēs saražot tikpat daudz skābekļa kā vecais mežs, cik gadi paies…? Turklāt mēs Latvijā nenovērtējam arī bioloģisko daudzveidību. Šajā vecajā mežā ir putni, zvēri, dažādi kukainīši, visādi augi, kas ir cilvēkam ļoti derīgi,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” norādīja Vaidere.
Vaidere domā arī, ja kāda suga aizies bojā, tad tas atsauksies arī uz mūsu veselību. “Tā ka šis ir nenopietns priekšlikums. Ir jādomā par šīm sfērām! Ekonomikā ir daudz atbalsta mehānismu no Eiropas puses, kā uzlabot situāciju transportā, lauksaimniecībā, enerģētikā – tas viss ir jāizmanto. Tas ir grūtāk, bet šai ministrijai ir tas jādara,” tā rezumēja Vaidere, apspriežot iecerēto veco mežu izciršanas projektu, lai tādējādi Latvija īstenotu uzdotos klimatu mērķu sasniegšanas plānus tuvākajā nākotnē.
Jau vēstīts, ka Eiropas uzdotos klimata mērķus Latvija plāno sasniegt, izcērtot vecos mežus un stādot jaunaudzes, atsaucoties uz Latvijas ministriju plāniem, tā iepriekš vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Tuvāko septiņu gadu laikā Eiropas valstīm strauji jāsamazina kaitīgo siltumnīcas efekta gāzu emisijas atmosfērā.
Latvija to plāno darīt, vecus mežus nomainot ar jaunaudzēm, kas ir vienīgais valdības plāns. Saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām valstīm jākļūst klimata neitrālām un visu oglekli, ko izlaiž atmosfērā, jāsavāc un jānoglabā. Pagaidām pētīt glabāšanas tehnoloģijas valsts neļauj, bet tā plāno izcirst vecus mežus un to vietā stādīt jaunaudzes, kas absorbē daudz oglekļa.
Līdz 2030.gadam CO2 jeb oglekļa dioksīda emisijas Latvijai jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam jāpanāk klimata neitralitāte.
Plāns, kā to izdarīt, vēl nav gatavs, bet ministriju gaiteņos iezīmējušās tā aprises, atzīmēja raidījums.
Taču Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus pauda, ka vecu mežu iznīcināšana būtu neprāts. Viņš skaidroja, ka veco mežu nocērtot, tajā piesaistītais ogleklis agri vai vēlu nonāk atpakaļ atmosfērā, turpinot veicināt klimata pārmaiņas, bet jaunais mežs to nespēs piesaistīt atpakaļ, kamēr vien pats nebūs kļuvis vecs.
Visātrāk kokā uzkrāto oglekli atmosfērai atdod, koksni sakurinot. Būvējot no koka mājas vai izgatavojot mēbeles, oglekli teorētiski var pieturēt ilgāk, bet reālajā dzīvē tā nenotiekot. Oglekļa piesaiste koksnes produktos nespējot kompensēt piesaistes samazināšanos mežā.
Vēlāk, kad izskanēja publiski šī informācija presē, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” 13.novembrī sacīja, ka veco mežu izciršana neesot vienīgais plāns klimata mērķu sasniegšanai.
Melnis skaidroja, ka vēl bez veco mežu izciršanas plānā ir arī citi veidi emisiju mazināšanai.
Piemēram, transportlīdzekļu jomā, kur ministrija saskata variantus elektrotransportlīdzekļu iegādes palielināšanā pašvaldībām un uzņēmējiem. Tāpat, pēc ministra teiktā, būs jāturpina māju siltināšanas veicināšana, kā arī kokmateriālu izmantošanas veicināšana māju būvniecībā, tādējādi iekapsulējot kokā jau uzkrātās emisijas.
Lielākais izaicinājums, pēc ministra teiktā, būs sabalansēt dažādos ekspertu vērtējumus un redzējumus par vidi ietekmējošajiem faktoriem. Melnis norādīja, ka jebkurā variantā gala versija būs kompromisa variants, jo pilnīgi “apmierināts nebūs neviens”.
