Izrādes “Abas malas” videoprojekciju mākslinieks: Māksla mūsdienās kļūst mazāk elitāra 0
“Ticu, ka jaunieši uztver visu, kas ir patiess. Reizēm tikai viņiem trūkst pacietības, ja formāts prasa iedziļināšanos,” pauž 18. novembra centrālās lielizrādes “Abas Malas” multimediju mākslinieks Māris Kalve, vaicāts, vai mūsdienās gados jaunā auditorija, kas tik ļoti pieradusi pie tehnoloģijām, maz spēj uztvert mākslu, kurā to nav.
Videoprojekciju lielmeistars
Māris Kalve, multimediju mākslinieks, ir viens no izrādes “Abas malas” veidotāju komandas nozīmīgākajiem cilvēkiem – viņš ir bijis videomākslinieks XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertam “Zvaigžņu ceļā”, kā arī deju lieluzvedumam “Simt gadu dejai”.
Tāpat daudziem, iespējams, būs zināmas tādas viņa radītās videoprojekcijas kā Rīgas Motormuzeja jaunās ekspozīcijas garās sienas dizains un animācija, Rīgas pilsētas vides objekts “Goda vārti”, multimediāls uzvedums Jelgavā Pasta salā “Četri prezidenti” un citi, kurus visus šeit nebūtu vietas pieminēt.
Tagad šiem savā ziņā tik gaistošajiem mākslas darbiem klāt nāk arī multimediālā deju lielizrāde “Abas malas”, kas būs skatāma 17.,18. un 19. novembrī “Arēnā Rīga” un kura būs Baltijas valstīs vēl kas nepieredzēts videoprojekciju vēriena ziņā.
Proti, videojekcijas izmēra ziņā lielizrādē “Abas malas” ir “kā 100 televīzijas bildes kopā un vēl reiz divi – mēs rādīsim 50 kadrus sekundē. Salīdzinājumam – Eiropas televīzijās parasti rāda 25 kadrus sekundē,” stāsta Māris Kalve.
“Ja mēs salīdzinātu attēla skaitļošanas apjomus, tad, ņemot vidēji jaudīgu spēļu datoru cenā ap 1500 eiro, tādam vajadzētu aptuveni desmit gadus nepārtrauktas skaitļošanas, lai izdarītu to, ko esam paveikuši mēs “Abas malas” projektam,” – lūgts ar tehnoloģijām nesaistītam cilvēkam paskaidrot videoprojekciju vērienu, skaidro mākslinieks.
Tehnoloģija kā rīks
Patlaban videoprojekcijas – stāsti un raksti, vēstures liecības un attēli uz māju fasāžu sienām, Mežaparka lielajā estrādē un citur – kļuvuši ierasti. Patlaban, varētu teikt, bez videoprojekcijām, kas, lai gan ir sarežģīti veidojamas, tajā pašā laikā šķiet ļoti gaistošas un mirklīgas, mākslas un kultūras pasākumi teju vairs nav iedomājami.
“Es ticu tehnoloģijai kā rīkam, kā tehnikai, nevis kā pašvērtībai. Līdz ar to nav pretrunas starp mākslu un tehnoloģijām. Mākslai kā cilvēka izpausmei ir vajadzīgi rīki, un jo vairāk jo labāk! Nevajag noliegt jaunās iespējas, vajag tās izmantot, un radošais cilvēks tikai iegūst,” pārliecināts Māris Kalve.
Tāpat vaicāts, par to, vai tehnoloģiju izmantošana mākslā ir dārgs pasākums, “Abas malas” videoprojekciju autors pauž: “Ja mākslā izmanto daudz tehnoloģiju, tad tas parasti ir dārgi, taču tas atmaksājas, jo ar tehnoloģiju māksla sasniedz vairāk cilvēku. Māksla kļūst mazāk elitāra, robeža starp smalko un rupjo uztveri izplūst…”
Māris Kalve uzskata, – mākslinieks mūsdienās kļūst atbildīgāks par savu darbu, jo, pateicoties multimedija izplatībai un vieglai pieejamībai, paplašinās auditorija, ko iespējams sasniegt. Vienlaikus rodas jauns izaicinājums – ļoti strauji samazinās mākslas darbu dziļums, jēdzieniskums, tie kļūst pakārtoti īstermiņa patēriņam.
“Visa kritērijs noteikti ir pašā māksliniekā, viņa neatkarībā, lai viņš būtu patiess, pirmkārt, pats pret sevi. Patiess, cik to ļauj darba formāts un konteksts. Neievērojot abus šos aspektus, tā nebūs sociumā dzīvotspējīga māksla un paliks tikai darbnīcā,” pauž Māris Kalve.
