“Izrāde, kas nekad nebeidzas.” Zanda Jankovska recenzē astoto „Socle du Monde” biennāli Dānijā 3
Zanda Jankovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc četru gadu pārtraukuma no jūnija sākuma līdz 31. oktobrim Herningas laikmetīgās mākslas muzejs “Heart” aicina apmeklēt astoto “Socle du Monde” biennāli – izrādi, kas nekad nebeidzas. “Socle du Monde” pastāv no 2002. gada un ir Dānijas senākā biennāle, kuras nosaukums aizgūts no itāļu mākslinieka Pjero Manconi (1933–1963) 1961. gadā radīta darba.
Nevar teikt, ka ilgās pauzes vienīgais vaininieks ir koronavīruss. Biennāli no ieplānotās laika ass nobīdīja muzeja desmit gadu jubilejas svinības 2019. gadā, atzīmējot brīdi, kad Herningas Mākslas muzeja saturs pārcēlās uz arhitekta Stīvena Hola jaunuzcelto muzeja ēku, nomainot institūcijas nosaukumu uz “Heart”.
Šī gada biennāles galvenais kurators Tijs Vissers ielūdz atjaunot draudzības saites ar mākslas darbiem, tos “iestudējot” septiņās izstāžu ainās.
Skatītājam neapzinoties, tiek nojaukta hronoloģiskā ainu secība, pārlecot prologu un attopoties pirmajā ainā. Pjero Manconi radošā darbība Herningā iezīmē biennāles fokusu uz itāļu mākslu.
Šogad tie ir Manconi laikabiedri – mākslas virziena “Arte Povera” pārstāvji. Izstādi ievada Mikelandželo Pistoleto mākslas darbu izlase, kas reprezentē mākslas virziena pamatiezīmes – tiekšanos nojaukt robežas starp sadzīvi un mākslu, radot darbus no ikdienas materiāliem.
Instalācija “Orchestra di stracci – Quartetto” sastāv no četriem objektiem – apļveida karkasa, kas apmests ar apģērba gabaliem, vidū novietojot trīs elektriskās tējkannas. Tās sīc, veidojot kondensātu uz stikla plāksnes, kas pārklāj katru no objektiem.
Izstādes otrajā stūrī dūc dzesējošais aparāts, kas dzesē Pjera Paolo Kalcolari instalāciju “Senza Titolo”, ievelkot vertikālas ledus līnijas atdzesētajā vara plāksnē. Eksponētajos darbos ir novērojama “Arte Povera” mākslinieku aizraušanās ar telpas problemātiku.
Pistoleto serigrāfijas “La Venere” un “Sfera di giornali” spoguļnopulētā tērauda plāksnes ļauj esošajai telpai kļūt par daļu no darba; turpretim Janis Kounelis un Lučano Fabro telpu paplašina, iespiežot attēloto objektu faktūru esošajā telpā.
Otrās ainas akcents vērsts uz mālu kā komunikācijas nesēju starp mākslas darba radītāju un apmeklētāju. Ieejot izstāžu zālē, skatītājs kļūst par novērojamo objektu.
Uz viņu urbjošiem skatieniem raugās sienu perimetrā iespiestas 35 000 neliela izmēra terakotas figūras. Tas ir viens no pieciem Antonija Gormleja sērijas “Field” darbiem – “American Field”, kas reflektē par cilvēces kopīgo nākotni un sabiedrības kolektīvo atbildību.
Meditēt par kolektīvām vērtībām var turpināt blakus esošajā izstāžu zālē pie Kimsojas “Archieve of Mind”. Telpas centrālo daļu aizpilda elipses formas galds – arhīva platforma. Izstādei ritot, arhīvs tiek piepildīts ar apmeklētāju pārdomām – māla lodītēm.
Kimsojas taktilās instalācijas meditatīvais domu arhīvs nes tagadnes slogu. Pēc izstādes slēgšanas ceļojumu turpinās elipses formas galds, atstājot ar domām piesūcinātās māla bumbiņas Herningā.
Šajā ainā iekļauta arī Karla-Henninga Pedersena & Elses Alfelts muzejā apskatāmā izstāde “Karls-Hennings Pedersens – māla gleznotājs”. Izstādes atrašanās biennāles sarakstā atgādina draudzīgu žestu no “Heart” muzeja puses.
Šī izstāde tika radīta ārpus biennāles koncepta, sadarbojoties ar Keramikas mākslas muzeju “Clay”, kur tā bija apskatāma līdz pagājušā gada beigām. Gada sākumā darbi tika pārvesti uz “mājām”, gaidot atļauju “mājinieku” parādīšanai apmeklētājiem.
Tikai tad, kad skatītājs atrodas “Heart” kaimiņu muzejā, izdodas pievērsties biennāles prologam, kas uzvests bijušās kreklu fabrikas “Angli” telpās. Tās īpašnieks, fabrikants Oge Damgords no 50. gadiem aicināja māksliniekus strādāt Herningai, integrējot mākslu darba vidē.
Ekspozīcijā iekļautas Paula Gadegorda konkrētās gleznas, Svena Dalsgorda spēles ar kreklu audumiem, pogām un pogcaurumiem, paslēpjot un atklājot priekšmetu virsmas.
Manconi daiļrade pārstāvēta ar ahromātisko darbu sēriju, kas radīta viņa uzturēšanās laikā “Angli” fabrikā 1961. gadā. Mākslinieks par mērķi izvirzīja mākslas darba virsmu atbrīvošanu no pārblīvētiem vēstījumiem, uzsverot priekšmetu patiesās kvalitātes.
Žaumes Plensas instalācija “Herning Doors” reprezentē trešo ainu. Pilsētvidē izvietotas sudrabkrāsas durvis, tiek citēti panti no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas.
Mākslinieks interpretē pantus kā emocionālas poēmas un durvis kā mentālu ieeju uz prātiem, pieprasot toleranci un respektu vienam pret otru. Līdzīgi kā iepriekšējo gadu biennāļu vides objekti, kas iekļauti ceturtajā ainā, arī šīs ainas darbi kļūs par patstāvīgiem pilsētvides eksponātiem.
Industriālais tekstils ieņem nozīmīgu lomu Herningas attīstībā, tādēļ šķiet likumsakarīga “Socle du Monde” darbu ieintegrēšana Tekstila muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Reference uz tradīciju vērojama mākslas darbos izmantotajos materiālos – audumos, šķiedrās –, tomēr vēstījumi raisa asociācijas ar ilgtspējības attīstības mērķiem. Murielas Galardo Vinšteinas instalācija “An Infographic of the World Population” vizualizē populācijas izplatības datus.
Nevajag būt zinātniekam, lai saprastu, ka Āzijas “grozā” ietilpināmas pārējo teritoriju populācijas. Marias Rosenas instalācija “New Seeds Spring Up” pievēršas cilvēka sasaistei ar dabu, tam, kā iedēstīta sēkla vēlāk var nodrošināt cita organisma augšanu.
Pārsteidzošs ir Charles LeDray skulptūras “Daisy Chain” vizuālā izpildījuma vieglums, kas neļauj nojaust, ka tās matēriju veido audums un cilvēku kauli, raisot jautājumu par kaulu izcelsmi, kam ekspozīcija nesniedz atbildi. Šajā ainā iekļauts arī Svētā Jāņa baznīcas tornī eksponētais El Anatsui gobelēns “TSIATSIA”.
Mirdzošās drapērijas struktūra konstruēta no alumīnija gabaliņiem, kas savākti no dzērienu pudeļu korķīšiem un skārdenēm. Otrās pārstrādes materiālus mākslinieks izmanto kā mūslaiku attēlus, kas atspoguļo pārtikas ķēdes ceļojumu.
Septītā aina pārstāvēta “Herning Højskole” un mākslas mežā “Deep Forest Art Land”, kas atrodas ārpus pilsētas. Pretēji citām biennāles ainām šeit apskatāmie darbi tika atlasīti pēc pavasarī izsludinātā pieteikšanās konkursa.
Izvēlētie mākslas darbi neatklāj iespējamo laikmetīgo mediju spektru, bet izceļ tēmas, priekšplānā izvirzot ekoloģiju, klimata pārmaiņas, ilgtspējību.
Atšķirībā no citām biennālēm “Socle du Monde” izejas punkts ir Pjero Manconi mākslas mantojums Herningā, kas izskaidro dažādās Manconi daiļrades interpretācijas un fokusu uz itāļu mākslu.
Gandrīz divdesmit gadu pastāvēšanas laikā biennāle ir izpletusies pa visu pilsētu, paralēli organizējot diskusijas ar māksliniekiem, performances, koncertus visas tās norises laikā.
Arīdzan daudzveidīgais izstāžu piedāvājums sniedz ieskatu gan starptautiski atzītu mākslinieku daiļradē, gan arī to mākslinieku, kuri vēl cīnās par savu leģitimāciju nacionālā un internacionālā kontekstā. Biennāle apskatāma līdz 31. oktobrim.
