Izrādē “Būt Kejai Gondai” – par ideālo pasauli 0
Dailes teātra Lielajā zālē 23. martā pirmizrāde Ainas Rendas romantiskai drāmai “Būt Kejai Gondai”, ko veido režisors Dž. Dž. Džilindžers. Kejas Gondas lomā – Rēzija Kalniņa. Luga ar oriģinālo nosaukumu “Ideāls” sarakstīta 20. gadsimta 30. gados un nekad nav tikusi publicēta vai uzvesta autores dzīves laikā.
Izrāde ir par Keju Gondu, kas ir galvenā kinostudijas zvaigzne, kuru kopš vakardienas neviens nav redzējis. Viņa ir visas pasaules sapnis. Viņu dievina miljoni. Keja Gonda ir gandrīz reliģija. Viņa zina kādu lielu noslēpumu, ko pārējā cilvēce ir aizmirsusi. “Visi sapņo par ideālu pasauli un ideāliem cilvēkiem. Kas notiks, ja pēkšņi satiecies ar savu ideālu aci pret aci? Izrādās, ka ideāli atšķiras no reālās dzīves, tos nav iespējams sasniegt, tiem nav iespējams sekot. Un cena par saviem ideāliem ir pārāk augsta. Bet cilvēki tāpat turpina bezcerīgi meklēt un cerēt, un gaidīt to, kas viņus darīs laimīgus,” tā izrādes ideju atklāj režisors.
Mana saruna ar aktieri Gintu Grāveli ir pirms pirmā ģenerālmēģinājuma. “Vēl katrs runājām savā valodā par to, kas notiek. Ir grūti. Tas viss ved uz kaut ko. Vēl esam ceļā,” mazliet mulsi teic Gints. Kad ieminos, vai šis darbs ir par sapņiem un ideāliem, Gints domā un nosaka: “Par ideālo pasaulīti. Par mākslinieku vietu sabiedrībā, kas notiek apkārt. Kas vienam ir sapnis, otram ir ikdiena un katram ir savs viedoklis par to. Katrs jau uz situāciju skatās no savas puses.” Pasaule ar spoguli pa vidu. Redz spoguļattēlu, bet neredz to, kas ir aiz tā spoguļa. Gints aicina skatītājus vairāk uzzināt par izrādes autori A. Rendu, kas palīdzēs atklāt un saprast viņas darbu.
Aina Renda (īstajā vārdā – Alisa Rozenbauma; 1905 – 1982) ir krievu izcelsmes amerikāņu filozofe, kas dzimusi Sanktpēterburgā ebreju uzņēmēju ģimenē, bet 1925. gadā aizbrauc uz ASV, kur arī paliek uz dzīvi. Viņa nolemj izstrādāt pašas radītu filozofijas sistēmu, ko nodēvē par objektīvismu. Viņas uzskatu pamatā ir priekšstats par personisko laimi kā cilvēka augstāko morālo mērķi, radošo darbību kā viscienījamāko nodarbošanos un saprātu kā vienīgo Absolūtu. A. Renda tā arī neiegūst formālu filozofisko izglītību, viņas uzskati akadēmiskās aprindās ilgu laiku netiek uzskatīti par ievērības cienīgiem, un to paušanai A. Renda izvēlas izmantot literārus darbus. Viņas objektīvisma filozofija sniedz ļoti skaidras un radikālas atbildes – arī viņa pati vienmēr ir deklarējusi, ka spēj definēt savus uzskatus jebkurā jautājumā. Viņa noliedza jebkādu reliģiju un misticismu, metafizikas sfērā pārstāvot filozofisko reālismu.
Antons Vilgotskis grāmatā “Kas ir Aina Renda?” raksta: “Pretrunīgi vērtēta, paštaisna, apmāta ar ideju par to, ka praktiski visas pirms viņas eksistējušās ētiskās, reliģiskās un filozofiskās sistēmas bijušas aplamas un netaisnas, Renda ir spilgts paraugs tam, kā iespējams realizēt dzīvē un padarīt sadzirdētu pilnīgi jaunu domāšanas paradigmu – vērstu uz morālo egoismu un indivīda pienākumu rūpēties pirmām kārtām par sevi.”
Lugu latviešu valodā tulkojis izrādes režisors Dž. Dž. Džilindžers. Iestudējuma radošo grupu veido režisora asistente un horeogrāfe Linda Kalniņa, scenogrāfs Kristians Brekte, kostīmu māksliniece Katja Šehurina, komponiste Anna Ķirse, videomākslinieks Artis Dzērve, fotogrāfs Marks Litvjakovs un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs. Lomās: Kaspars Zāle, Dārta Daneviča, Gints Grāvelis, Artis Robežnieks, Ērika Eglija, Gints Andžāns, Ieva Florence, Anete Krasovska, Aldis Siliņš, Lelde Dreimane, Mirdza Martinsone, Olga Dreģe, Dainis Gaidelis, Mārtiņš Upenieks.
