Kāpēc kaķis kož, un vai viņu var no tā atradināt? Izproti sava kaķa uzvedību! 9
Kaķi ir plēsēji, nav pārsteidzoši, ka viņi var iekost. Daudzos gadījumos lietot zobus viņiem liek evolūcijas gaitā izstrādājušies instinkti. Cita lieta, ja no tā dabū ciest saimnieki. Vai iespējams atradināt kaķi no košanas vai vispār nepieļaut tādu uzvedību? Protams, ka var, tikai jāsaprot, kāpēc kaķis kož.
Medicīniskas problēmas
Kaķis var kost, jo viņam kaut kas sāp. Sāpes bieži vien provocē agresiju, it īpaši, ja cilvēks pieskaras problemātiskajai vietai. Tāpēc, ja mājdzīvnieks izturas agresīvi, pirmajam solim vajadzētu būt vizītei veterinārajā klīnikā (vai zvanam ārstam). Veselības problēmu apstiprināt vai noliegt var tikai speciālists.
Spēles agresija
Spēles agresija nav agresija, drīzāk sapratnes trūkums starp saimnieku un mājdzīvnieku. Turklāt gandrīz visos gadījumos to provocē cilvēks. Nepiekrīti? Tad lasi tālāk.
Kā daudzi cilvēki spēlējas ar kaķēniem? Baksta ar rokām un ķircina, ļauj tās nomedīt, uzklupt ar izlaistiem nagiem un pat iekost. Tas taču ir tik mīļi un smieklīgi, nemaz nesāp, vieglie kodieni ir pat patīkami. Tikai nadziņi un zobiņi ļoti ātri aug un kļūst par īstiem nagiem un zobiem, bet paradums medīt rokas paliek – paši kaķēnu pie tā pieradinājāt.
Ieradums ļoti labi nostiprinās, jo lieliski saskan ar kaķēna instinktiem. Kaķiem spēle ir medības. Kaķēns spēlējas ar kaķu mammu un citiem kaķēniem tikai tāpēc, lai iemācītos nomedīt laupījumu. Spēle nav izklaide (vismaz ne tik daudz izklaide), bet gan sagatavošanās pieaugušā dzīvei, kurā pašam vajadzēs noķert medījumu.
Ja spēle ir medības, un galvenais objekts tajā ir tavas rokas (pēc paša vēlēšanās), tad kā kaķēnam tās vajadzētu uztvert? Loģiski, ka tikai kā medījumu, kas jānoķer, un, kad noķerts, tam jāskrāpē un jākož.
Vislabāk ir nepieļaut šādu situāciju. Atradināt kaķi no šī ieraduma būs daudz grūtāk, nekā to vispār nepieļaut. Kā kaķim saprast, ka vakar vēl varēja kost saimnieka roku, bet šodien vairs nevar?
Lai neizveidotu tādu ieradumu, spēlējies ar kaķēnu nevis ar saviem pirkstiem, rokām vai kājām, bet ar īpašām rotaļlietām. Atceries: starp tavu roku un kaķēnu jābūt rotaļlietai, kura arī būs “medījums”.
Ko darīt, ja ļāvi izveidoties sliktajam ieradumam vai kaķis pie tevis nonāca jau pieaudzis un ar izveidojušos ieradumu? Pirmkārt, nekavējoties pārtrauc spēles ar rokām, izmanto rotaļlietas. Otrkārt, ja spēles laikā kaķis sāk skrāpēt vai kost, pēkšņi uzklūp tavai rokai, vienkārši pārtrauc spēli un ej prom. Dzīvnieks sapratīs, ka šādi izturoties, saimnieks ar viņu nekomunicēs. Treškārt, labu uzvedību var apbalvot ar kādu gardumu. Drīz kaķis sapratīs, ka kārums ir patīkamāka lieta nekā tava roka, un,
lai to iegūtu, medījums – roka jāliek mierā. Laika gaitā tavas rokas sāks asociēties nevis ar medījumu, bet kaut ko labu.
Kaķēns cenšas pievērst tavu uzmanību
Kaķis var iekost, ja viņam vienam garlaicīgi un viņš vēlas spēlēties. Kaķis nevēlas tev nodarīt pāri, viņš vienkārši nezina, kā savādāk piesaistīt tavu uzmanību. Tā notiek, ja mājdzīvnieks lielāko daļu laika pavada vienatnē, un retajos klātbūtnes brīžos saimnieks viņu ignorē. Ļoti ātri kaķis saprot, ka viņam pievērsīs uzmanību, ja iekodīs vai ieskrāpēs. Daži padomi:
1. Ja reiz esi pieņēmis savās mājās kaķi, tad jāņem vērā viņa vajadzības. Vajadzība pēc spēlēšanās ir gandrīz tikpat spēcīga kā nepieciešamība pēc ēdiena. Ja mājās esi reti, nekādā gadījumā neņem mazu kaķēnu. Tādam palikšana vienatnē nav vēlama. Vari ņemt pieaugušu kaķi, kam ir nosliece uz mierīgu dzīvesveidu, pašpietiekamību (piemēram, britu īsspalvaino). Šādam mājdzīvniekam būs daudz vieglāk izturēt ilgas vientulības stundas.
2. Mājā jābūt rotaļlietām kaķim. Var ierīkot īpašu vietu ar mājiņu vai spēļu kompleksu, vislabāk, ja tas atrodas blakus logam – kaķiem patīk skatīties, kas notiek ārpusē. Piemērotas arī interaktīvās rotaļlietas, tas ir, tās, ar kurām kaķis var spēlēties bez saimnieka līdzdalības.
3. Pat ļoti aizņemtam cilvēkam vajadzētu vismaz nedaudz paspēlēties ar kaķi, piemēram, 10-15 minūtes pirms gulētiešanas. Tā mājdzīvnieks jutīsies vajadzīgs un arī tu uzlādēsies ar pozitīvām emocijām.
4. Apsver iespēju vienlaikus pieņemt divus mājdzīvniekus. Ideāls risinājums – tie, kuri uzauguši kopā un pieraduši viens pie otra.
Pašaizsardzība vai situācijas agresija
Dažreiz kaķis var iekost aizstāvēdamies. Tas nenozīmē, ka viņam gribēja nodarīt pāri, vienkārši kādā brīdī spēle vai “apkampieni” sāka viņu kaitināt vai pat nodarīt sāpes. Tā gadās, ja pārāk stipri vai aktīvi aiztiek kaķi vai nepareizi tur to rokās. Īpaši tā grēko bērni. Atceries, ka kaķis ir dzīva būtne, tam ir tiesības uz personīgām robežām.
Pirms košanas vai skrāpēšanas kaķis noteikti paziņos, ka pacietība drīz beigsies. Par to var liecināt spēcīga astes kustināšana. Visticamāk, kaķis vispirms mēģinās tevi atgrūst ar ķepu (vai cirtīs ar neizlaistiem nagiem), tad šņāks un tikai pēc tam izmantos zobus vai nagus.
Uzvedības problēmas: bailes un negatīva pieredze
Visbeidzot, kaķēns var kost uzvedības problēmu dēļ. Tās saistītas ar bailēm, nedrošību vai kaitinošiem faktoriem, kas padara kaķi nervozu un liek izpaust agresiju uz citiem.
Vissliktāk, ja kaķis baidās no saimnieka, saskata viņā draudu avotu, no kura jābēg vai jāaizstāvas. Tā var būt, ja tu regulāri kliedz uz kaķi vai sodi. Ļoti iespējams, ka šajā gadījumā kaķis var kost vai saskrāpēt katru reizi, kad esi tuvumā, un viņam nav iespēju atkāpties.
Dažreiz pie tādas izturēšanās vainojama iepriekšējā negatīvā pieredze ar citiem cilvēkiem – ja, piemēram, paņēmi kaķi no ielas vai citiem saimniekiem.
Ko darīt? Pirmkārt, pārtrauc kliegt un sodīt, lai ko mājdzīvnieks darītu. Nesteidzini notikumus. Nevajag uzreiz uzspiest glāstus. Dod kaķim iespēju justies droši, novērs biedējošos un provocējošos faktorus (troksni, burzmu, uzbāzību). Biežāk spēlējies ar mājdzīvnieku, par katru vēlmi kontaktēties palutini ar kārumu. Lai kaķis sāk asociēt tevi ar kaut ko labu – spēlēm un kārumiem. Tavai balsij jābūt maigai un mierīgai, kustībām – lēnām, plūstošām. Nākamajā posmā vari dzīvnieku noglāstīt, bet netuvini savu roku draudīgā žestā. Tā pakāpeniski iegūsi uzticēšanos un traumatisko pieredzi aizstāsi ar pozitīvo.
Stress un novirzītā agresija
Kaķis var kost stresa apstākļos, un stresu var izraisīt krasas izmaiņas mājā un kaitinoši faktori – pārcelšanās, jaunu cilvēku vai dzīvnieku parādīšanās, pārāk skaļš troksnis (remonts) vai ķildas, nepatīkamas smakas (kaķiem īpaši nepatīk citrusaugļi), zivju vai putnu klātbūtne dzīvoklī, kurus kaķim aizliegts ķert. Vēl sliktāk, ja tev ir nekastrēts kaķis, kurš noteikti iezīmēs teritoriju. Tas var provocēt kaimiņu vai klaiņojošos kaķus (ja arī tie nav kastrēti) iezīmēt teritoriju ap tavu dzīvokli. Savukārt tavs kaķis uzskatīs to par iebrukumu savā teritorijā un visspēcīgākais stress viņam garantēts.
Stresa apstākļos dzīvnieks ir ļoti nervozs, ja šajā brīdī saimnieks nolemj paņemt kaķi rokās vai murcīt, tas var iekost, kaut arī mierīgā vidē bijis pavisam miermīlīgs. Piemērs: kaķis slēpjas zem dīvāna, jo atnākuši viesi, bet saimnieks mēģina viņu izvilkt.
Vēl viens iemesls – tā saucamā novirzītā agresija. Piemēram, kaķis logā pamanījis citu kaķi un viņam šķiet, ka tas iebrūk viņa teritorijā, bet tu tajā brīdī pievērsies savam mīlulim, mājdzīvnieks var izrādīt nepatiku pret tevi. Vai arī tu glaudīji kaķi, un uz ielas pēkšņi atskanēja ļoti skaļa un asa skaņa, kas izbiedēja mājdzīvnieku.
Kaķa stresu un bailes par teritoriju palielina personīgās telpas un savu lietu trūkums. Ja mājdzīvniekam būs sava vieta, kur paslēpties vai visu novērot no augšas, viņš daudz mierīgāk reaģēs uz viesu ierašanos vai citu dzīvnieku klātbūtni.
Katrai no aplūkotajām problēmām ir risinājums. Neviens no iepriekšminētajiem nav iemesls atteikties no mājdzīvnieka. Panākumu noslēpums ir problēmas izpratne, gatavība to risināt, apbalvošana ar spēlēšanos un kārumu, pacietība, mīlestība un rūpes.
