Izprecinot indietim Kiprā, gribējusi tikai no sirds palīdzēt… 1
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā turpinās tiesvedība pret 26 gadus veco Gunitu, kura apsūdzēta par cilvēktirdzniecību – piespiedu laulību organizēšanu. Apsūdzētā uz tiesas sēdi Latvijā bija atlidojusi no Londonas.
Atgādināsim, ka pagājušā gada 14. novembrī “LA” publikācijā “Pārdeva latvieti indietim uz Kipru” rakstījām par piespiedu laulību problēmu, kā arī par vienu šo konkrēto tiesvedību. Gunita tiek apsūdzēta par to, ka ekspluatācijas nolūkos, izmantojot personas ievainojamību un bezpalīdzības stāvokli, ar viltu savervēja, pārvadāja un izmitināja 25 gadus veco Kristīni (vārds mainīts) Kiprā, kur mēģināja saprecināt ar Indijas pilsoni.
Saskaņā ar apsūdzību 2018. gada jūlijā Gunitai radies nodoms, ka varētu labi nopelnīt, izmantojot savas paziņas māsu Kristīni.
Strādājot un dzīvojot Kiprā, Gunita bijusi pazīstama ar cilvēkiem, kuri ļoti vēlējušies iegūt likumīgas tiesības uzturēties Eiropas Savienībā, arī ar kādu Indijas pilsoni. Un viens no ceļiem šādiem cilvēkiem – fiktīvi apprecēties ar ES pilsoni.
Cilvēktirdzniecības faktors slēpjas tajā, ka, pēc prokuratūras domām, Gunita savervējusi Kristīni ar viltu, solot viņai patstāvīgas dzīves izveidošanos, ģimenes nodibināšanu un aprūpes tiesību atgūšanu par saviem bērniem. Tam Kristīne piekritusi, no likuma viedokļa būdama ievainojama – persona bez izglītības, bez algota darba, bez ģimenes atbalsta – un bezpalīdzīga, kas saistāms ar Kristīnes psihisko stāvokli. Viņa ir otrās grupas invalīde (garīgas attīstības problēmas).
Gunita teikusi Kristīnei, ka, apprecoties un iegūstot stabilu dzīvesvietu un ģimeni, viņa dabūšot atpakaļ savus bērnus. Kad aizlidojusi uz Kipru un aizvesta pie indieša Radžas, sapratusi, ka nav labi, jo atņemta pase, turklāt Gunita likusi sameklēt vēl kādu Latvijas sievieti fiktīvām laulībām. Kristīne piezvanījusi uz Latvijas Valsts policijas dežūrdaļu un lūgusi iedot kāda priekšnieka telefona numuru.
Izdevies sakomunicēt ar toreizējo Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, kas viņu atpestījis no indieša un Gunitas.
Pagājušā gada novembrī notika pirmā tiesas sēde šajā lietā, bet Gunita uz to nebija ieradusies. Tiesa pieņēma lēmumu viņu atvest piespiedu kārtā. Uz otro tiesas sēdi 11. februārī Gunita bija atlidojusi no Londonas. Kristīne apstiprināja iepriekš sniegtās liecības, piebilstot arī, ka bijusi spiesta sniegt seksuālus pakalpojumus savam topošajam vīram Radžam pret savu gribu.
Kiprā Kristīne bijusi mēnesi, kāzas tikušas plānotas, bet Radžam neesot bijuši kārtībā dokumenti, tāpēc nekas nav sanācis.
Abi savā starpā sazinājušies ar datortulkošanas programmas palīdzību. Dzīvojusi vienā dzīvoklī kopā ar trim indiešiem un Gunitu, kura viņu kontrolējusi: ko dara datorā, ko – telefonā. Kad Gunita aizbraukusi uz Londonu un Kristīne palikusi viena ar trim vīriešiem, viņa nolēmusi izstāties no spēles un par to aizsūtījusi ziņu Gunitai, kura, to uzzinājusi, draudējusi ar izrēķināšanos un ka nedabūšot atpakaļ bērnus.
Kristīne uzskata, ka Gunita izmantojusi viņas invaliditāti, lai nopelnītu, un grasījusies to darīt arī turpmāk, aicinot uz precībām paziņas no Latvijas, jo precinieku esot daudz. Sākumā Kristīne šim piedāvājumam piekritusi, bet pēc tam pārdomājusi.
Gunita tiesā savu vainu cilvēktirdzniecībā – piespiedu izprecināšanā – noliedza.
Tiesas sēdes pārtraukumā viņa man sacīja, ka vēlējusies tikai no sirds Kristīnei palīdzēt, bet Kristīne viņu tagad apmelojot.
Arī Gunitai ir divi bērni. Viens dzīvojot Latvijā, ar otru un indiešu vīru mītot Londonā, kur strādājot picērijā. Arī Gunita Latvijā beigusi speciālo skolu.
Apsūdzētā lūdza turpmāko tiesvedību noteikt slēgtā kārtībā, ko tiesa arī nolēma. Par cilvēktirdzniecību Gunitai draud sods līdz pat astoņiem gadiem cietumā. Vēl Kristīne vēlas no Gunitas piedzīt 7209 eiro morālo kompensāciju.
Kā iepriekš uzsvērusi Iekšlietu ministrijas nozares Politikas departamenta vecākā eksperte, nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa – cilvēku tirdzniecība ir smags vai sevišķi smags noziedzīgs nodarījums pret indivīdu – pret personas brīvību, godu un cieņu, savukārt fiktīvas laulības ir noziedzīgs nodarījums pret valsti un pārvaldības kārtību.
Kopš 2014. gada Latvijā reģistrēti 138 identificētie cilvēku tirdzniecības upuri, no tiem 43 pilngadīgas Latvijas pilsones, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecības fiktīvo laulību nolūkā.
