Kā vairot uzticību pensiju sistēmai? 4
Felicianna Rajevska, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore: “Pirmkārt, būtu jāatjauno ikgadējais VSAA personiskais paziņojums visiem Latvijas iedzīvotājiem par to, kādi ir viņu uzkrātie līdzekļi. Tas dod iespēju apzināties situāciju un pārliecināties, vai darba devējs godprātīgi maksā nodokļus. Elektroniskā piekļuve tam tomēr orientēta uz izredzētu sabiedrības daļu. Otrkārt, cilvēkus jāturpina izglītot – gan pensiju pārvaldītājiem, gan valsts iestādēm. Izpratne vairo uzticību.”
Andrejs Martinovs, pensiju pārvaldes kompānijas “INVL Asset Management” pārstāvis: “Uzticība pensiju sistēmai ir kopsakarā ar uzticību valstij. Daļu cilvēku, kas netic ne valdībai, ne politiķiem, ne valstij, pārliecināt ticēt sociālās apdrošināšanas sistēmai ir praktiski neiespējami. Taču attiecībā uz pārējiem, manuprāt, sabiedrībai jārāda labie piemēri. Patlaban esošie pensionāri dzīvo slikti, tāpēc rodas iespaids, ka visas aktivitātes ne pie kā laba nenovedīs. Taču skaidrs, ka šodienas pensionāri gluži vienkārši ir sistēmu nomaiņas upuri – jaunā sistēma vēl līdz galam nestrādā, vecā – vairs nestrādā. Patiesībā tikai nākotne, kad pensionēsies jaunās sistēmas dalībnieki, nodemonstrēs, ka no dažādas attieksmes un rīcības krasi atšķirsies rezultāts jeb pensija. Principā tas kalpos kā motivācija mūsu bērniem veikt iemaksas un aktīvi sekot līdzi ieguldījumu plāniem un uzkrājumiem visos pensijas līmeņos.”
Iļja Arefjevs, aizstāvējis disertāciju par līdzekļu pārvaldošo sabiedrību darbības efektivitāti: “Ja cilvēki redzētu vairāk pozitīvu piemēru, kas apliecina esošās sistēmas labumus un priekšrocības, viņi ticētu tai vairāk. Diemžēl patlaban cilvēki redz negatīvus piemērus, kas veidojušies pamatā sistēmas maiņas dēļ. Tāpēc jāmēģina izcelt pozitīvos gadījumus, kas pierāda, kā, piemēram, atmaksājas veiktās iemaksas par pilniem ienākumiem, kā arī privātajā pensiju fondā.”
