Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets
Foto – Timurs Subhankulovs

Krievija ir milzīga valsts ar milzīgiem resursiem, un propagandas vajadzībām tā atvēl vienkārši kosmiskus finanšu resursus, kas gan tagad samazinājušies, ņemot vērā sankcijas. Mūsu iespējas ir samērā ierobežotas, lai aktīvi darbotos pretī. Krievijas propagandu mūsu informatīvajā telpā ieplūdina ļoti dažādi subjekti – ir tīras specdienestu informatīvās operācijas, ir akadēmiski pētījumi, “nevalstisko organizāciju” aktivitātes, diplomātiskais resors. Ja vēlamies to neitralizēt, tad Latvijas valstij tikpat integrēti starpinstitucionāli būtu jāstrādā pretī. Prieks redzēt, ka valsts pārvaldē attieksme mainās un pieaug sapratne, ka šī problēma nav tikai trīs drošības dienestu – DP, SAB un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta – atbildība, bet arī ministriju, akadēmiķu un mediju uzdevums. 7

Jāatzīst, ka šobrīd biedrību finansēšana netiek īpaši reglamentēta, tāpēc tām nav ierobežojumu attiecībā uz finansējuma saņemšanu. Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka biedrībām reizi gadā ir jāatskaitās par saņemtā finansējuma izlietojumu, taču šī atskaitīšanās ir ļoti vienkāršota. Teorētiski jau šobrīd biedrībām ir jānorāda ārvalstu juridisku personu un nerezidentu ziedojumi, taču pastāv dažādas iespējas, kā šo prasību apiet. Piemēram, visi saņemtie ziedojumi var tikt norādīti kā anonīmi. Turklāt ārvalstu finansējuma slēpšana pat nav nepieciešama, jo arī oficiāla šādu līdzekļu saņemšana netraucē biedrībām iesaistīties kampaņu un aktivitāšu organizēšanā, uzdodot tās par pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Tas noved pie situācijas, kad citas valstis var tieši un netieši ietekmēt politiskos procesus Latvijā, tādējādi ilgtermiņā graujot valsts neatkarību, teritoriālo integritāti un konstitucionālo iekārtu. Tāpat jānorāda, ka biedrības savā finanšu atskaitē naudas vērtībā nepārvērš, piemēram, saņemtos pakalpojumus un brīvprātīgo darbu, par ko samaksājušas citas, trešās personas, apmaksātas intervijas un rakstus, kā arī citu šāda veida informatīvu atbalstu.

– Ja nav iespējams dots pret dotu atbildēt Maskavas propagandai, tad varbūt iespējams ierobežot tos Maskavas rokas pirkstiņus, kas savas pretvalstiskās grāmatas izdod tepat Latvijā un naidpilnos komentārus publicē vietējā krievu presē?

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

– Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur preses un vārda brīvībai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Taču pēdējā laikā pieaug izpratne, ka vārda brīvība ir jāsamēro ar nacionālās drošības interesēm. Pretējā gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad Latvijas politiskos resursus kontrolēs cilvēki ar pilnīgi atšķirīgiem priekšstatiem šajā jautājumā. Un tad jau mēs būsim tie, kas drīkstēs vai nedrīkstēs publicēt kādas grāmatas.

Jāatzīst arī, ka šo grāmatu un publikāciju autori ir gana labi izglītoti un labi saprot tiesiskās sekas, kas viņiem varētu draudēt par pārkāpumiem. Tādēļ viņi iemanījušies savu viedokli noformulēt tā, ka tas ir acīmredzami naidīgs vai pretvalstisks, bet no juridiskā viedokļa to grūti pierādīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēl man jāatgādina, ka DP veic pirmstiesas izmeklēšanas darbības. Pēc tam mēs atdodam lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, taču tikai tiesa ir tā, kas var pateikt, vai persona ir vai nav vainīga. Vēlos atzīmēt, ka mūsu sadarbība ar Ģenerālprokuratūru ir ļoti konstruktīva.

– Kāds mūsu lasītājs lūdza jums pajautāt – kā tas var būt, ka leiši noķer spiegus, igauņi noķer spiegus, bet Latvijā neviens spiegs gadiem nav noķerts? Nevar taču būt, ka mums te viņu nav.

– Redziet, pretizlūkošana ir plašs jēdziens. Aresti, aizturēšanas un procesuālas izmeklēšanas ir tikai viens no instrumentiem, kā var neitralizēt ārvalstu izlūkdienestu aģentu aktivitātes. Tas nav vienīgais instruments.
Jāatzīst, ka šobrīd biedrību finansēšana netiek īpaši reglamentēta, tāpēc tām nav ierobežojumu attiecībā uz finansējuma saņemšanu. Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka biedrībām reizi gadā ir jāatskaitās par saņemtā finansējuma izlietojumu, taču šī atskaitīšanās ir ļoti vienkāršota. Teorētiski jau šobrīd biedrībām ir jānorāda ārvalstu juridisku personu un nerezidentu ziedojumi, taču pastāv dažādas iespējas, kā šo prasību apiet. Piemēram, visi saņemtie ziedojumi var tikt norādīti kā anonīmi. Turklāt ārvalstu finansējuma slēpšana pat nav nepieciešama, jo arī oficiāla šādu līdzekļu saņemšana netraucē biedrībām iesaistīties kampaņu un aktivitāšu organizēšanā, uzdodot tās par pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm. Tas noved pie situācijas, kad citas valstis var tieši un netieši ietekmēt politiskos procesus Latvijā, tādējādi ilgtermiņā graujot valsts neatkarību, teritoriālo integritāti un konstitucionālo iekārtu. Tāpat jānorāda, ka biedrības savā finanšu atskaitē naudas vērtībā nepārvērš, piemēram, saņemtos pakalpojumus un brīvprātīgo darbu, par ko samaksājušas citas, trešās personas, apmaksātas intervijas un rakstus, kā arī citu šāda veida informatīvu atbalstu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.