Ģ. Zvirbulis: – Kamēr jūs šauros formātos skatāties, hibrīdkara pazīmes jau var just, piemēram, interneta komentāros. Kāda jums ir informācija par interneta provokatoriem jeb tā sauktajiem troļļiem? Vai ir pierādījumi, ka viņu aktivitātes tiek finansētas no Krievijas? 7
– “Troļļu” aktivitātes nav fenomens, ar ko saskaras tikai Latvija. Līdzīgas aktivitātes identificētas faktiski visās rietumvalstīs. Ukrainas krīzes kontekstā “troļļu” aktivitāte ir palielinājusies. Ir arī publiska informācija no cilvēkiem, kas paši bijuši iesaistīti šāda veida darbībās un atklājuši, kā šīs aktivitātes tiek organizētas no Krievijas puses. Esam identificējuši “troļļu” darbošanos Latvijas interneta telpā. Tā ir viena no mūsu darba prioritātēm, bet detaļas par šo jautājumu diemžēl nevarēšu stāstīt.
V. Krustiņš: – Giļmans, Guščins, Gapoņenko un tamlīdzīgi “aktīvisti” diez vai par velti strādā vaiga sviedros. Un viņu darbi arī prasa izdevumus. Varbūt viņi nesaņem tiešu atalgojumu, bet kaut kādā veidā tiek uzturēti. Galu galā kā citādi viņi izbraukātu pa dažādiem pasākumiem Maskavā, Tallinā un citur ārzemēs?
M. Antonevičs: – Jūs esat jau publiski izteicies par 100 organizācijām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto tautiešu politiku un starp kurām ir arī Maskavas finansētās. Kas jums neļauj to novērst, lai šī naudas plūsma te neienāktu? Varbūt nepieciešamas kādas likumu izmaiņas?
– Es jums piekrītu. Finanses izšķir visu. Tās ir pamatā gan pretvalstiskām organizācijām, gan izlūkošanas aktivitātēm, gan organizētajai noziedzībai. Nav finansējuma, nav šādu aktivitāšu. Krievijas tautiešu politika Latvijā lielā mērā balstās uz tā sauktajiem profesionālajiem tautiešiem, kas ar šīm aktivitātēm faktiski pelna sev iztiku. Finansējumu viņi saņem no dažādiem Krievijas fondiem it kā pētījumiem, publiskajām aktivitātēm, filmu uzņemšanai, grāmatu rakstīšanai, braucieniem uz starptautiskām konferencēm. Viņi arī diezgan pamatīgi savā starpā konkurē un grūstās ar elkoņiem, lai tiktu pie šo fondu naudas.
