– Kādi ir svarīgākie secinājumi pēc Baltijas valstu nozares pārstāvju tikšanās šonedēļ Viļņā? 7
– Veidosim četru valstu – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas – pārstāvju darba grupu, kas regulāri tiksies un sinhronizēs aizsardzības un profilakses pasākumus. Visas četras valstis kopīgi pieprasīs Eiropas Komisijai līdzfinansējumu un tehnisko palīdzību. Apkarot slimību pa vienai nebūs iespējams. Mēs uzskatām, ka situācijā, kad četras valstis ir buferzona visai Eiropas Savienībai, atbalsts no ES ir nepietiekams. No mūsu darbības ir atkarīgs, vai slimība nonāks Eiropas pārējā teritorijā. Vēlamies lielāku Eiropas Komisijas iesaistīšanos.
– Kam tieši ir vajadzīgs komisijas atbalsts?
– Vispirms jau ir vajadzīgs finansiālais atbalsts, tāpēc ka nav lēti apkarot slimību, pret kuru nav vakcīnas un ārstēšanas līdzekļu. Zemkopības ministrija patlaban rēķina kompensācijām vajadzīgo summu tiem saimniekiem, kas pārtrauks cūkkopības biznesu. Daudz naudas vajadzēs arī dienestiem. Mēs uzskatām, ka komisijas 50% vai 30% līdzfinansējums ir nepietiekams. Četras valstis patlaban atrodas visas ES sardzē, tāpēc uzskatām, ka Eiropai būtu šie pasākumi jāfinansē. PVD jāpērk vairāk nekā 200 000 eiro vērta mobilā krematorija, speciālais transports – trīs automašīnas ar kravas kasti par aptuveni 60 000 eiro, konteineri, kas maksā 20 000 eiro. Tās ir vien atsevišķas tehniskās pozīcijas. Mums ir darbinieki, līgumdarbinieki. Vācam blakusproduktus, kas nav mūsu pienākums, tos no šīs zonas nevar izvest uz pārstrādes rūpnīcām Lietuvā vai Polijā. No šīs nedēļas īrējam mašīnu, esam pieņēmuši darbā šoferi. Mūsu inspektori arī nogalina dzīvniekus, kas viņiem nebūtu jādara. Tāpat kā jāveic fermu dezinfekcija. Patlaban ne Latvijas, Lietuvas, nedz Polijas veterinārie dienesti nevar saņemt ārpakalpojumu, kas nogalina dzīvniekus vai veic dezinfekciju. To veic cilvēki, kam ir pavisam citi darbības algoritmi un citas darba uzdevumi. Mūsu darbinieki strādā bez brīvdienām, pārstrādā darba likumā paredzētās stundas. Pagaidām mēs piespiežam viņus darboties, braukt pēc smirdošiem līķiem vai nodarboties ar dedzināšanu arī 30 grādu karstumā.
Aicinu visu Latvijas sabiedrību saprast, ka izpratne par ĀCM patlaban ir kritiska svarīga medniekiem, cilvēkiem, kas audzē cūkas, un tiem, kas pērk cūkgaļu no rokas. Ikviena darbība vai bezdarbība var veicināt slimības tālāku izplatību.
– Kāda ir pasaules pieredze – cik ilgā laikā valstis ir spējušas šo slimību likvidēt?
– Spānijai vajadzēja 35 gadus, Itālijā pret ĀCM cīnās jau 50 gadus. Slimība ir likvidēta Kubā.
