Izprašņā visus banku klientus 28
Līdz gada beigām pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem bankās ir atvērti maksājumu konti, jāatbild uz banku uzdotajiem jautājumiem par viņu ienākumu izcelsmi un veiktajiem darījumiem. No šīm atbildēm bankās mēģinās noskaidrot, vai klients ir vai nav politiski nozīmīga persona. Atbildēt uz banku uzdotajiem jautājumiem var internetbankā. Ja klients nelieto internetbanku, tad to var arī banku filiālēs.
Manis aptaujātie banku klienti atzīst, ka netop skaidrs, kāpēc šāds pasākums vispār vajadzīgs, ja informācija par naudas plūsmu kontos jau ir redzama. Tāpat nav skaidrs, kurš noteiks piederību politiski nozīmīgu personu lokam. Ļaudis pauž bažas par to, vai tās nevar aizplūst no bankas un vēlāk tikt izmantotas kādā nekrietnā nolūkā.
Atbildība klientam
Uz jautājumu, kurš novērtēs, ir vai nav klients politiski nozīmīga persona, proti, tāds, kuram kontā ir summas, kuras nesakrīt ar viņa ienākumiem, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace atbild, ka pats klients esot atbildīgs par godīgām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Turklāt klientu novērtēšanai bankas varot smelties informāciju arī no citiem avotiem, tātad sniegto ziņu patiesumu vienmēr būs iespējams salīdzināt un pārbaudīt.
SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere teic, ka atbildība par sava statusa norādīšanu, atbildot uz jautājumiem, gulstas uz pašu klientu. Bet bankai neesot nodoma radīt lieku satraukumu klientos. Viņasprāt, iedzīvotāju lielākajai daļai par banku veikto iztaujāšanu neesot jāuztraucas, un pat tad, ja viņi nespēj pilnībā visos sīkumos atbildēt uz jautājumiem par savu ienākumu plūsmu. Vairāk jāuztraucas tiem, kuru kontos ienāk neraksturīgi lielas naudas summas, kuras pārsniedz viņu mēneša ienākumus un kuru izcelsmi nespēj pierādīt.
“Ja kāda klienta kontā ienāk neraksturīgi liela naudas summa, tad arī līdz šim banka drīkstēja izjautāt viņu par tās izcelsmi. Ja klientam ir pamatojums un ja tas nav saistīts ar kādām nelikumīgām darbībām, tad bankai nekādu papildu jautājumu nebija un arī turpmāk nebūs,” teic viņa.
Bankās iesaka neuztraukties
Kā skaidro SEB bankas vadītāja, ja klients veic darījumu par lielāku summu, nekā viņš iepriekš plānojis un norādījis, pats svarīgākais viņam – sagādāt ienākuma izcelsmi apliecinošu dokumentu. Ja klients atsakās sadarboties dokumentu uzrādīšanā, banka var lemt par sadarbības pārtraukšanu.
Arī “Swedbank” Klientu sadarbības atbilstības vadītāja Karīna Lindava uzskata, ka par šiem jautājumiem iedzīvotājiem neesot jāuztraucas.
“Tie būtībā nav nekas jauns. Ikviens iedzīvotājs, sākot sadarbību ar banku, jau ir atbildējis uz līdzīgiem jautājumiem. Vēlāk banka pastāvīgi lūdz šo informāciju atjaunot, jo saskaņā ar likuma prasībām datiem ir jābūt atbilstošiem aktuālajai situācijai,” skaidro Karīna Lindava.
Banku pārstāvji apgalvo, ka no klientiem saņemtās atbildes par viņu ienākumiem nekur uz āru neiziešot. Bankas tās sargāšot, tāpat kā citus datus par klientiem.
Iedzīvotāji – banku klienti, tostarp tādi, kuriem ir atvērti konti vairākās bankās, – pauž neizpratni arī par to, kāpēc atšķiras banku uzdotie jautājumi, uz kuriem var atbildēt dažādi.
LKA pārstāve Baiba Melnace skaidro, ka likums un nozares uzraugs nav izveidojis kopējo anketas jautājumu paraugu. Tāpēc bankām pašām atļauts izdomāt, kādus jautājumus uzdot un kā “atsijāt” savus klientus, kamēr nonāk līdz politiski nozīmīgo personu sarakstam savā bankā. Tā varot būt arī saruna klātienē bankas filiālē, klienta individuāla uzrunāšana, kā arī bankas pašas veikts klienta riska vērtējums.
“Kaut arī jautājumi atšķiras, tomēr to būtība neatšķiras. Tie veidoti viena mērķa sasniegšanai – noskaidrot, vai konkrētais klients ir Latvijas politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes piederīgais vai varētu būt cieši saistīts ar politiski nozīmīgu personu,” saka LKA pārstāve.
Vienota skaidrojuma trūkst
Tiesa, bankās gan atzīst – likums pieļauj diezgan plašas interpretācijas iespējas.
“Pati lielākā nelaime tā, ka valstī nav vienota politiski nozīmīgo personu saraksta,” atzīst LKA pārstāve Baiba Melnace,” mēs gan mudinājām tādu veidot, jo tad valsts skaidri un gaiši pateiktu bankām – lūk, šo cilvēku finanses un darījumus uzraudzīt stingrāk.”
Turklāt līdz šim likums paredzēja banku darījumu pārbaudi tikai attiecībā uz politiski nozīmīgu personu vecākiem, laulātajiem, bērniem un viņu laulātajiem. Tagad tām būs jāapzina arī viņu neprecētie dzīvesbiedri, mazbērni un vecvecāki, biznesa partneri un citi, kuri naudas plūsmā un darījumos varētu būt cieši saistīti ar tām.
Ja neatbildēs, tad…
Banku pārstāvjiem jautāju, kas būs ar tiem klientiem, kuri neatbildēs. Publiski izskanējis, ka, piemēram, DNB banka draud ierobežot internetbankas pakalpojumus tiem klientiem, kuri neatbildēs uz jautājumiem.
Baibai Melnacei jautāju, vai banka vispār tā drīkst vērsties pret klientu. “Jā, drīkst!” viņa atbild. “Ja banka negūst pārliecību par klienta naudas izcelsmi un darījumiem, tad tai ir tiesības pārtraukt sadarbību ar šo klientu 45 dienu laikā. To paredz likums un banku uzrauga – Finanšu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – prasības.”
UZZIŅA
Klientu ienākumu un darījumu pastiprinātu uzraudzību bankām nosaka šā gada februārī Saeimā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, politisko nozīmīgo personu lokā ietverot ne tikai deputātus un valsts pārvaldes amatpersonas, bet arī viņu ģimeņu piederīgos, radiniekus, draugus, draudzenes un darījumu partnerus.
Ar šiem likuma grozījumiem par politiski nozīmīgu personu ir atzīstama persona, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, proti, persona, kura ieņem augstākā līmeņa amatu valsts vai pašvaldības iestādēs Latvijā vai kādā citā valstī, vai kādā starptautiskā organizācijā, kā arī šādas personas radinieks vai cieši saistīta persona.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2015. gada beigās Latvijas bankās bija atvērti 2 056 317 privātpersonu konti.
