Izpostītas dzīves retrospekcija. Anda Rožukalne vērtē filmu “Atstājot Nekurzemi” 5
Šoks! – tā stāstījumu par “Atstājot Nekurzemi” neskaitāmos ziņu avotos sāk ASV mediji. Ārprāts, kāpēc to rāda? – pukojas LTV1 skatītāji tviterī. Krievijas “Pervij Kanal” martā pieņēma lēmumu filmu nerādīt ēterā, atstājot tai pieeju tikai tīmeklī. Notikumu centrā – popmūzikas ikona Maikls Džeksons. “Atstājot Nekurzemi” ir filma par viņam adresētām apsūdzībām bērnu seksuālā izmantošanā. Tās otrā sērija LTV skatāma šovakar, 9. aprīlī.
Šoks, šoks un riebums
Šogad būs 10 gadi kopš Maikla Džeksona nāves. Janvārī britu režisora Dena Rīda filma “Atstājot Nekurzemi” pirmoreiz tika rādīta Sandensas kinofestivālā Jūtā, ASV, un abi tās varoņi tika sveikti ar stāvovācijām. Martā filma sasniedza dažādu valstu TV skatītājus un nu skatāma arī Latvijā. Mēs tagad varam informēti spriest par šo darbu.
Atklāta saruna par pedofilijas detaļām, pierādījumi, liecības, izpostītas dzīves retrospekcija – par to visu ir filma. Tajā divi pieauguši vīrieši Džeimss Seifčaks un Veids Robsons ļoti ilgi, ļoti gari un ļoti detalizēti stāsta par bērnībā piedzīvoto, kad neticamā veidā, negaidot, necerot viņi kļuva par sava bērnības elka Maikla Džeksona personiskajiem draugiem. Viņiem tika neticami piedzīvojumi, iespējas, uzmanība. Vecāki par to priecājās, naivi ticēja sirsnīgai draudzībai, lepojās ar saviem bērniem un izmantoja Džeksona laipnību.
Bet, spriežot pēc filmas varoņu atmiņām, tā bija daļa no viņu traumatiskās seksuālās pieredzes. Glāsti, saldi vārdi un mīlestības apliecinājumi, kopīgi noslēpumi, slēpšanās no nevēlamiem lieciniekiem – tāds ir stāsts par bērnu seksuālu izmantošanu un pasaules zvaigzni Maiklu Džeksonu.
Viss sākās jau sen
Filma ir daļa no gara stāsta. Aizdomām un liecībām, ka Maikls Džeksons varētu būt seksuāli izmantojis bērnus, kas ciemojušies viņa nomaļajā, greznajā rančo, sauktā par Nekurzemi, ir ļoti gara vēsture. 1993. gadā lieta par to, ka Džeksons varētu būt seksuāli izmantojis trīspadsmitgadīgo Džordiju Čandleru, bija ierosināta, bet atrisināta ārpus tiesas. 2005. gadā tiesa popzvaigzni atzina par nevainīgu apsūdzībās par cita zēna, Gevina Arvizo, seksuālu izmantošanu. Katru reizi Džeksona pārstāvji noliedza apsūdzības. Džeksonam bija un ir ietekmīgi draugi, kas viņu aizstāv atkal un atkal.
Dažas lietas nav mainījušās. Maikla Džeksona pārstāvji sola tiesāties ar kanālu HBO, jo 1992. gadā ar šo kompāniju noslēgts līgums, ka pēc Džeksona koncerta Bukarestē pārraidīšanas HBO nav tiesību izplatīt viņu aizskarošu informāciju.
Kad režisors Dens Rīds kritizēts par to, ka popmūziķa ģimenei nav jautāts par filmā parādīto, viņš atbildējis – filma nav par Džeksonu, tā ir par upuriem.
Tūlītēja reakcija
Bet šī filma kaut ko ir mainījusi. Kāds no Džeksona draugiem Korijs Feldmans, kas bijis “bērns zvaigzne” ASV un ilgstoši aizstāvējis Džeksonu pret apsūdzībām seksuālā izmantošanā, pēc tās noskatīšanās atzinis, ka vairs nespējot noliegt acīmredzamo un Džeksonu aizstāvēt.
Dati rāda, ka popmūzikas ikonas mūzikas atskaņošana un straumēšana kopš filmas iznākšanas uz ekrāniem piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Cilvēki atsakās no Džeksona mūzikas. Londonas sabiedriskā transporta aģentūra nolēmusi noņemt no autobusiem plakātus, kuros apliecināts Džeksona nevainīgums. BBC sola vēl šogad uzņemt savu dokumentālo filmu par popzvaigzni. Bet “Los Angeles Times” ziņo, ka modes zīmols “Louis Vuitton” nepārdos vairākus savas jaunākās kolekcijas apģērbus, kuru radīšanu rosinājusi Džeksona popularitāte.
Patiesība nav vienkārša
Kas notiek LTV otrdienu vakaros? Kāpēc jāskatās dokumentālās filmas, ko skatīties grūti? Filmas, kas aizvaino. Filmas, kas pārsteidz. Filmas, kas biedē un kurām nepiekrītam. Tā jautā skatītāji komentāros.
Vai kāds solīja, ka atklājums vienmēr būs patīkams? Vai visi mākslas pārdzīvojuma katarsē aplaudēja pēc Ivara Zviedra filmas “Dokumentālists”, pēc Andra Gaujas darba “Ģimenes lietas” par incestu? Vai visi apsveica Kaspara Gobas filmu “homo@lv” par seksuālajām minoritātēm? Tādu filmu ir daudz.
Arī “Netflix” skatāmas labas dokumentālās filmas, kuras diskutē par pretrunīgiem jautājumiem, padziļināti atklāj dažādas realitātes puses. Tās vajadzīgas domājošiem skatītājiem. Bet jāmācās atšķirt to veidotāju mērķus, jo filmas uzņem arī autori un organizācijas, kas ar savu filmu cenšas aizstāvēt konkrētus uzskatus.
Filma “Pametot Nekurzemi” raisa diskusiju arī par to, vai detaļu atklāšana nepopularizē pedofiliju. Vai bērni, kas nejauši redzējuši šo filmu, nevar būt ietekmēti? Vienkāršota uztvere rada nepamatotu trauksmi: saturs reti spēj ietekmēt tieši. Klusēšana un noliegums varētu būt daudz bīstamāks. Nopietnas problēmas padarīšana par tabu tēmu var kaitēt daudz vairāk nekā tās ielikšana kontekstā, izvērtēšana.
Tās ir pastāvīgas sarunas par dokumentālo kino, tā īpašās valodas, dažādo šī kino veidu skaidrošana. Kāpēc gan pirms un pēc filmas nevarētu būt iespēja reflektēt par redzēto, uzdot jautājumus, komentēt? Kā bez sarunas var saprast dokumentālā kino ētikas jautājumus? Kā varam saglabāt cieņu pret cilvēkiem, kas uzticējuši savus dzīves stāstus un kļuvuši par varoņiem filmā? To taču vēlas skatītāji! Tie paši, kas piepilda kino zāles, kad par nopietnām filmām stāsta kritiķis Viktors Freibergs vai citi viņa kolēģi. Audiovizuālā satura visuresamības laikā sabiedriskajā medijā diemžēl nav iespēju dot skatītājiem iespējas reflektēt par redzēto.
Filma “Atstājot Nekurzemi” ir notikums, ja sevi neuzskatāt par vienmēr apmierināmu patērētāju. Filmas otrā daļa stāsta par to, kā bērnībā ilgstoši piedzīvotais ietekmējis abu varoņu tālāko dzīvi.
Kanādā un Jaunzēlandē vairākas radiostacijas paziņojušas, ka vairs neatskaņos joprojām ārkārtīgi slavenā un neganti labi pelnošā Maikla Džeksona dziesmas. Filma nu parādīta Latvijā, bet nekas nav dzirdēts par reakciju.