Izplatītākie neveselīgas ēstgatavošanas paradumi 2
Daudzi no gardiem ēdieniem tiek gatavoti neveselīgi. Neatkarīgi vai tā ir vārīšana eļļā, pārmērīga sviesta, sāls vai cukura pievienošana ēdienam, mēs padodamies neveselīga ēdiena gatavošana paradumiem. Katru reizi gatavojot ēdienu, mēs esam kulinārijas metožu izvēles priekšā. Dr. Aleksandrs Martinčuks, “Herbalife” Zinātniski konsultatīvās padomes eksperts, dietologs, gastroenterologs un terapeits norāda, ka viņa profesionālajā pieredzē neveselīgas gatavošanas metodes ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kas pakļauj cilvēkus liekā svara, aptaukošanās un dažādu citu veselības problēmu riskam. Kulinārijas veidi, ko izvēlamies, ietekmē gan tauku saturu un kaloriju daudzumu ēdienā, gan tā uzturvērtību. Gatavošanas paradumu maiņa nebūt nav sarežģīta vai saistīta ar ļoti krasiem ikdienas uztura ierobežojumiem. Savukārt veselīgas kulinārijas metodes palīdz izvairīties no dažādu veselības problēmu, kā arī lieku kilogramu riska.
Gan produkti un ēdieni, gan to pagatavošanas veids, ko izvēlamies, ietekmē ne tikai mūsu organismu un svaru, bet arī veselību. Aptaukošanās, kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas prognozēm skar katru 10 cilvēku pasaulē, un kardiovakulārās slimības, kas saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra datiem, Baltijas valstīs ir izplatītākais nāves iemesls, ir tikai divi no faktoriem, kas būtu jāapsver, izvēloties maltītes pagatavošanas veidu. Neveselīga ēst gatavošana var pakļaut daudzu citu veselības problēmu riskam, piemēram, veicināt vai izraisīt dažādus gremošanas sistēmas funkciju traucējumus.
Iespējams, daudziem no mums ir neveselīgas gatavošanas paradumi, kurus nemaz neapzināmies. Daži no tiem var būt mazāk kaitīgi, savukārt citi var nopietni apdraudēt jūsu veselību, tāpēc tie būtu jāmaina.
Izplatītāko neveselīgas ēst gatavošanas paradumu TOPS
Sviesta izmantošana. Zeltainā kotletes garoziņa satur augstu glikēmisko indeksu, kas veicina ogļhidrātu transformāciju un uzņemšanu organismā kā taukus. Sviests maltīti bagātina ar lielu daudzumu piesātināto tauku, kas var paaugstināt sirdslēkmes un triekas iespējamības risku. Sviests, protams, nevar tikt aizstāts pilnībā, īpaši beķerejas izstrādājumos, taču piesātināto tauku daudzums ir jāierobežo. Sviesta vietā pēc iespējas vairāk izmantojiet rapšu vai olīveļļu. Sviestā ir septiņas reizes vairāk piesātināto tauku, salīdzinot ar tāda paša daudzuma eļļu.
Piededzis ēdiens. Piedegušam ēdienam ir ne tikai mazāka uzturvielu un kaloriju vērtība, bet tas var arī nopietni kaitēt veselībai. Saskaņā ar Nacionālā Vēža Institūta informāciju Holandiešu pētījumā, kas veikts 2007. gadā, noskaidrots, ka cilvēkiem, kas tikuši pakļauti potenciāli vēzi izraisošam aģentam akrilamīdam, kas veidojas uz cepta ēdiena, īpaši, kad tas tiek piededzināts, ir paaugstināts onkoloģisku saslimšanu risks. Tāpēc pārtikā uzņemt piedegušu ēdienu būtu jāatturas pat tad, ja nedaudz piededzis tas šķietami garšo labāk, kā arī jāizvairās ēst ēdienu, kas piededzis neuzmanības dēļ.
