Reimatoīdais artrīts 0
Autoimūna slimība – ķermeņa imūnsistēma reaģē pati pret saviem audiem, izraisot iekaisumu locītavas audos. Papildus izdalās fermenti, kas var radīt kaula, skrimšļa un saišu bojājumu. Telpa starp locītavas virsmām samazinās, locītava zaudē formu, kļūst nelīdzena.
Simptomi: sāpes, pirkstu locītavu stīvums, tūska, apsārtums, kas visbiežāk parādās no rīta. Dienas laikā simptomi var mazināties, bet, slimībai progresējot, šīs izpausmes bieži ir nepārejošas. Rodas pirkstu kauliņu novirzīšanās uz mazā pirkstiņa pusi jeb ulnāra plaukstas deviācija.
Šis hroniskais iekaisums ierobežo kustības un izraisa sāpes, locītavas var deformēties, samazinās to mobilitāte un muskuļu spēks.
Ārstēšana.
Artrīts parasti progresē, tāpēc svarīgi savlaikus vērsties pie ārsta. Agrīni uzsākta konservatīva terapija var aizkavēt šīs slimības attīstību, savukārt smagu artrītu gadījumos var rasties arī pilnīgs locītavu nekustīgums jeb locītavu kontraktūras. Ārstē ar medikamentiem, kas samazina sāpes un tūsku. Lai saglabātu locītavu funkcionētspēju, regulāri jāizpilda ārstniecisko vingrojumu komplekss, ko izstrādājis rehabilitologs. Palīdz fizioprocedūras, kas jāveic fizioterapeita uzraudzībā.
Ja medikamentozā terapija un fizioterapija nelīdz un attīstās nopietns locītavas bojājums, jāvēršas pie ķirurga. Ķirurģiskas metodes izmanto vidēji smagas un smagas artrīta formas gadījumā, lai uzlabotu locītavas kustību apjomu un atvieglotu sāpes. Var arī veikt bojātās locītavas aizstāšanu ar mākslīgo locītavu.
