Izplatītākās kaites kāpostu laukos aizvadītajā sezonā 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore
Kāposti līdzīgi kartupeļiem arī var lepoties ar plašu iespējamo kaitīgo organimsu klāstu.
Top 1 kāpostu cekulkode Plutella maculipennis.
Cekulkožu attīstībai šogad pavasaris bija ļoti labvēlīgs. Maija sākumā gaisa temperatūra bija virs 10 oC – pietiekami, lai no pārziemojušām kūniņām izlidotu jaunās cekulkodes. Sākoties maija 3. dekādei, VAAD speciālistu izvietotajos feromonu slazdos jau dažās dienās ielidoja vairāk nekā 100 īpatņu. Pēc intensīvas olu dēšanas sākās tikpat intensīva kāpuru (attēlā) attīstība, ko veicināja augstā gaisa temperatūra un retie nokrišņi. Labos apstākļos, kādi bija šovasar, kāpuri barojās tikai līdz divām nedēļām, tad tie iekūņojās, lai pēc nedēļas izlidotu nākamās paaudzes cekulkožu tauriņi.
Kāpostu stādījumos izvietotajos feromonu slazdos tauriņi tika konstatēti vēl septembra sākumā. Cekulkodes ir kaitēkļi, kas sastopami arī rapšu sējumos, daļa ziemas rapšu lapu apakšpusē iekūņojas ziemošanai, kāpuri barojas arī ar krustziežu nezālēm. Tādēļ kāpostu audzētājiem kaitēklim uzmanību jāsāk pievērst tūliņ pēc kāpostu iestādīšanas, jāierobežo nezāles un stādījumi, ja iespējams, jāizvieto tālāk no rapšu sējumiem.
TOP 2 Pelēkās puves Botrytis cinerea un baltās puves Sclerotinia sclerotiorum izplatība šogad vērtējama līdzīgi, tādēļ abas ierindojamas otrajā vietā. Jūlija vidū Vidzemes un Zemgales kāpostu stādījumos tika konstatēti pirmie puvju bojājumi.
Lai augi inficētos ar balto puvi, nepieciešams izejmateriāls, no kura izlidot sporām. Sporu izlidošana notiek no augsnē esošiem melnajiem sklerocijiem, savukārt sklerociji augsnē nonāk no ļoti plaša saimniekaugu loka – tie ir dārzeņi, rapši un krustziežu nezāles.
Piemērotākā gaisa temperatūra slimības attīstībai ir Latvijas vasaru parastā – līdz 24 oC –, karstajās un sausajās nedēļās un izteikti sausajos novados slimība neattīstījās. Ja inficēšanās uz lauka notikusi, tad tā turpināsies arī glabātavās, kāpostu galviņām vispirms pārklājoties ar baltu pūkainu sēņotni un attīstības gaitā veidojoties melnajiem sklerocijiem. Tādēļ izvācot no noliktavām kāpostaugu (arī citu dārzeņu) atkritumus, tiem jāatrod piemērota vieta ne tikai no estētiskā, bet arī no fitosanitārā viedokļa.
Pelēkās puves attīstība notiek līdzīgi, arī veidojas sklerociji, tikai apsarme ir pelēka un slimībai saimniekaugu loks ir vēl plašāks. Kāpostu stādījumos tā sāka izplatīties jūlija beigās. Puve ir mitrumu mīloša – sausā un karstā laikā tā neattīstās. Infekcija iekļūst augos pa jebkuru mehānisku bojājumu – kaitēkļu kāpuri barojoties rada lielisku vidi pelēkās puves attīstībai. Ja inficēta galviņa nokļuvusi glabātavā, tad slimība turpina attīstīties, sabojājot veselās galviņas.
TOP 3 – Kāpostu baltenis Pieris brassicae</strong>
Kāpostu balteņa tauriņi ir novērojami katru vasaru. Aizvadītajā vasarā salīdzinājumā ar gadu iepriekš to bija mazāk, tādēļ arī kāpostu KO topā tikai trešajā vietā. Pirmās paaudzes kāpuri parasti uz kāpostiem nav novērojami. Kaitīgāki ir otrās un, iespējams, arī trešās paaudzes kāpuri. Jūlija otrajā pusē un augustā tie barojās aktīvi – tomēr pārāk lielā karstumā kāpostu balteņu attīstība kļūst apgrūtināta. Ziemas laika apstākļi gan kaitēkļa populācijas attīstību nopietni neiespaido – kūniņas var nepārziemot, gaisa temperatūrai noslīdot zem -20 oC.
Vairāk par līdzīgu tematu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
