Šmite: Izplatītākais pārkāpums – aizliegtas vienošanās 13
Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, speciāli Latvijas Bizness
Visizplatītākais un vissmagākais konkurences tiesību pārkāpums ir karteļi jeb tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās, piemēram, par cenu, tirgu, dalību iepirkumā vai iepirkuma dalības noteikumiem.
Tas noteikts Konkurences likuma 11. pantā, uzsverot, ka ir aizliegtas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Konkurences padomes (KP) prakse liecina, ka visizplatītākais konkurences tiesību pārkāpums ir tieši aizliegtas vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepirkumos vai izsolēs.
Ja KP saskata iespējamas konkurences tiesību pārkāpuma pazīmes jeb ir aizdomas par tirgus dalībnieku aizliegtām vienošanām jeb dalību kartelī, tomēr iespējamais pārkāpums nav atkārtots un nav ietekmējis lielu tirgus un sabiedrības daļu, iestāde piemēro “Konsultē vispirms” principu, pārkāpumu novēršot ar brīdinājumu bez formālas lietas ierosināšanas.
2022. gada pirmajā pusgadā KP ir bijusi aktīva brīdinājumu piemērotāja, tā veikusi piecas prevencijas procedūras, kopumā brīdinot astoņas juridiskas personas un vienu biedrību. Visi minētie gadījumi bija saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem tieši publiskajos iepirkumos.
Vienā no minētajiem gadījumiem KP saskatīja aizdomas par saskaņotiem pretendentu piedāvājumiem iepirkumos – viens pretendents pasūtītājam bija atsūtījis papildu pieprasīto informāciju par tehnisko piedāvājumu, kurā dokumenta rekvizītos redzams bija otra pretendenta nosaukums. Tas pasūtītājam radīja pamatotas bažas par iespējamu saskaņotu darbību abu pretendentu starpā iepirkuma ietvaros.
Savukārt citā gadījumā KP saņēma informāciju, ka kādā pašvaldības organizētajā iepirkumā divi pretendentu iesniegtie tehniskie piedāvājumi bija līdzīgi, it īpaši pielikuma “Tehniskais piedāvājums” norādītie apraksti, kā arī piedāvājumos skenēto lapu malām varēja redzēt identisku apakšfonu.
Tāpat piedāvājumos iesniegtās “Excel” datnes rekvizītos bija redzams, ka abiem pretendentiem datnes sagatavojusi persona ar vienādu lietotājvārdu un tās izveidotas vienādos laikos, kur par dažām minūtēm atšķīrās pēdējais dokumenta saglabāšanas laiks.
Vienlaikus paši piedāvājumi tika iesniegti Elektronisko iepirkumu sistēmā vienā datumā un līdzīgos laikos.
Par vienu no aizdomīgajiem gadījumiem, kur, iespējams, saskatāmas aizliegtu vienošanos pazīmes, ziņoja anonīms ziņotājs, un šo iesniegumu izvērtēšanai KP pārsūtīja iestādes sadarbības partneris – Iepirkumu uzraudzības birojs.
Iepirkuma organizētājs bija valsts kapitālsabiedrība, un arī šajā gadījumā tika identificētas vairākas pazīmes, kas liecināja, ka iesniegtie piedāvājumi nav sagatavoti neatkarīgi. Proti, tika konstatēts, ka divus it kā neatkarīgus piedāvājumus pasūtītājām iesniegusi viena un tā pati persona, kā arī parakstījusi viena un tā pati persona – gan tehnisko, gan finanšu piedāvājumu.
Šajā gadījumā abu uzņēmumu dalībnieki bija savstarpēji saistītas personas. Visticamāk, uzņēmumi šādā veidā bija rīkojušies, lai uzvarētu pēc iespējas vairāk iepirkuma daļās.
Taču no konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas šādas saskaņotas darbības piedāvājumu sagatavošanas procesā, kur acīmredzot bija notikusi sensitīvas informācijas apmaiņa par piedāvājumos ietveramo informāciju, un pēc būtības tā bija godīgas konkurences imitācija konkrētajos iepirkumos.
KP visos šajos gadījumos par iespējamo pārkāpumu ziņoja vai nu pats pasūtītājs, vai KP sadarbības partneri.
Būtiski, ka tieši pasūtītājs, atpazīstot karteļa pirmsšķietamās pazīmes iepirkumā, par tām ziņo KP. Tāpēc arī KP ļoti aktīvi izglīto pasūtītājus, kā atpazīt karteļa pirmsšķietamās pazīmes.
Šo preventīvo aktivitāšu mērķis ir ne tikai celt sabiedrības konkurences tiesību kultūru kopumā, bet īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka tieši pasūtītājs izprot konkurences tiesību principus un vienošanās aizliegumu pretendentu starpā, zina un piemēro preventīvos rīkus.
*