Izpildot Imantam Kokaram doto solījumu 0
“1990. gada unikālajos, daudzējādā ziņā pirmreizīgajos XX Dziesmu svētkos, kuros latvieši pēc garajiem okupācijas gadiem atkal izjuta brīvības garšu uz lūpām, pirmo reizi izskanēja doma par to, ka šajā enerģijas apmaiņas laukā varētu aicināt iekļauties mums vēsturiski, ģeopolitiski un psiholoģiski tuvo ziemeļvalstu kordziedātājus,” atceras profesore Ilma Grauzdiņa.
Idejas galvenais autors un briedinātājs bija neizsīkstošas enerģijas pārpilnais Imants Kokars, kurš ar saviem koriem, galvenokārt ar “Ave Sol”, tobrīd jau bija piedalījies neskaitāmos starptautiskos konkursos, koncertos, festivālos un pārliecinājies, ka pasaulē labi un izcili dzied daudzi – gan profesionāli, gan amatierkori. Vienlaikus nostiprinājusies bija arī Imanta Kokara pārliecība par mūsu amatierkoru kustības un Dziesmu svētku unikalitāti.
Brīvību atguvušajām nacionālajām valstīm bija svarīgi apliecināt un stiprināt MĒS sajūtu gan ar tuvējiem, gan tiem kaimiņiem, kas Baltijas jūras viņā pusē, uzsver muzikoloģe Ilma Grauzdiņa. Imants Kokars meklēja kontaktus ar dažādām ziemeļvalstīs pastāvošām koru biedrībām, mūzikas amatieru asociācijām, apvienībām. Viņam radās domubiedri, atbalstītāji. Tostarp Ūlavs Stūrgords, Ziemeļu valstu koordinācijas grupas vadītājs no Zviedrijas, Skandināvijas koru pulcētājs. Šajā pirmajā visnopietnākajā starptautiskajā koru notikumā Latvijā līdzās Imantam Kokaram starp rīkotājiem līderos bija arī Norvēģijas Koru asociācijas prezidents Kore Hankens. Tā izauga Pirmie Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kas notika Rīgā, 1995. gada vasarā – starplaikā starp XXI (1993) un XXII (1998) latviešu Dziesmu svētkiem. Pēc mākslinieka Ulda Sosnovska ieceres, dziesmu kuģis bija greznots ar astoņām vēja piepūstām burām un astoņu valstu karogiem.
Varēja apbrīnot profesoru Imantu Kokaru, kurš bez zināšanām valodās mācēja saprasties ar jebkuru pasaulē – Japānā, Ķīnā, Krievijā vai Amerikā. “Atceros kādu sapulci viesnīcā “Rīga”, kur, gatavojoties Pirmajiem Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem, kopā bija saaicināti skandināvu diriģenti, to latviešu koru diriģenti, kuri piedalīsies svētkos. Pārsvarā viss toreiz notika angliski. Pēc apspriedes visi izgāja ārā, godīgi sakot, neko daudz nesaprazdami, bet ticēdami Imantam Kokaram. Viņš pats par sevi bija garantija, ka lietas ir labas un pareizas,” atceras VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags.
Profesora Imanta Kokara rokas vadītais koncerts Pirmajos Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos 1995. gadā Mežaparka Lielajā estrādē bija kaut kas unikāls – atklājās diriģenta spožā meistarība, spēja suģestēt. Koncertā skanēja gan vienkāršas tautasdziesmas, gan sakrāli darbi, un, to visu kopā saliekot, atkal izpaudās Imanta Kokara apbrīnojamais talants.
Diemžēl svētkiem neizdevās notikt, kā iecerēts – ik pa diviem gadiem. Pēc 2002. gada tos piemeklēja liels pārrāvums, tradīcija draudēja izjukt. Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkus rīkot bija kārta Dānijai, kas paziņoja, ka nespēj to uzņemties. No rīkošanas atteicās arī Somija.
Ierosme svētkus atkal atjaunot nāca no Kores Hankena. Imants Kokars sajūtā, ka līdz šim bija darījis, cik labi spējis, tolaik bija pagājis nost. Atbalstot skandināvu kolēģa labo gribu, svētku pamatlicējs uzrunāja diriģentu Romānu Vanagu, aicinot viņu turpmāk uzņemties atbildību par šo svētku likteni. “Imantam Kokaram doto solījumu esmu arī centies izpildīt,” tagad saka šo svētku mākslinieciskais vadītājs. 2007. gadā Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki tika atjaunoti ar norunu, ka 2008. gadā tie notiks Tartu, stabilā Dziesmu svētku valstī Igaunijā. Pirmoreiz 1995. gadā Latvijā notikušie svētki nu pēc divdesmit gadiem atkal atgriezušies mūsu valstī. Aplis ir noslēdzies.
FAKTI UN SKAITĻI
Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki
Gads Norises valsts
1995 Rīga, Latvija
1997 Visbija, Zviedrija
2000 Skiena, Norvēģija
2002 Klaipēda, Lietuva
2008 Tartu, Igaunija
2010 Reikjavīka, Islande
2012 Helsinki, Somija
2015 Rīga, Latvija
