Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Izpilddirektors: Rekonstruējot sporta centru “Mežaparks”, iespējams, noziedzīgi iegūti 100 000 eiro 0

Nacionālā sporta centra “Mežaparks” izpilddirektors Lauris Pavlovs vērsies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), Būvniecības valsts kontroles birojā, Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojā ar lūgumu izvērtēt, iespējams, aptuveni 100 000 eiro noziedzīgu iegūšanu “Mežaparka” rekonstrukcijas laikā, vēsta portāls pietiek.com.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Slaveni mīļākie, veģetatīvā distonija, sēras, ticība un alkohols: izcilās aktrises Rēzijas Kalniņas dzīves līkloči
Kokteilis
noveco katras zodiaka zīmes pārstāvji? Dvīņi vienmēr paliek bērnišķīgi, bet Auns plāno nodzīvot līdz 120 gadiem
Kokteilis
“Vecāki, lūdzu, pārtrauciet bērniem teikt šīs 5 frāzes!” aicina psiholoģe 9
Lasīt citas ziņas

“Mežaparka” daļējai rekonstrukcijai un renovācijai tika piešķirti “vairāk nekā 500 000 eiro” un šiem darbiem bija jābūt pabeigtiem līdz pērnā gada beigām. Projektēšanas, celtniecības un remonta darbi sākās oktobrī, un “pat nespeciālistam celtniecības darbos ir skaidrs, ka veikt celtniecības un renovācijas darbu projektēšanu, saskaņošanu un izpildīt darbus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā divu mēnešu termiņā likumīgi nav iespējams,” norāda Pavlovs.

“Mežaparka” valdes locekle Ieva Zunda 30.decembrī “parakstīja celtniecības organizācijai SIA “Newcom construction” pieņemšanas aktu par darbu veikšanu augstākminēto līdzekļu apjomā, norāda Pavlovs, un izsaka aizdomas, ka šie darbu pieņemšanas akti “faktiski bija rupjš viltojums, jo valsts līdzekļi tika pārskaitīti privātfirmai par nenotikušiem darbiem, tas ir, darbiem, kas faktiski nebija izdarīti”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Aprakstot tālāko notikumu gaitu, Pavlovs norādīja, ka kā piesegums attiecībā uz citām institūcijām esot noformēts akts par defektiem būvniecībā un būvniecības darbi turpinājās līdz šī gada maijam.

Viņaprāt, lai noslēptu faktisko valsts līdzekļu izzagšanu un izšķērdēšanu lielos apmēros, ir veikti neskaitāmi dokumentu viltojumi, kas norāda uz konkrētu personu iespējamo kriminālatbildību.

Pavlovs norādīja, ka, tāpat kā Zunda, tā arī bijušais IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns, kuram, pēc Pavlova domām, bija “izšķiroša loma Zundas iecelšanai amatā”, celtniecības procesa nobeiguma stadijā vairākkārtēji mēģināja Pavlovu norīkot par atbildīgo par celtniecības procesu, tomēr tas nebija izdevies.

Viņš tāpat esot atteicies parakstīt rīkojuma projektu par atbildību un viltotus dokumentus par defektiem, kas faktiski bijuši neizpildīti darbi.

“Tikai aptuvenas aplēses liecina, ka iespējamā noziedzīgi iegūtā summa varētu būt aptuveni 100 000 eiro,” norādīja Pavlovs.

Pavlovs lūdz IZM un Latvijas Būvniecības kontroles biroju veikt pilnu šī projekta realizācijas tehnisko un finansiālo auditu, pārbaudot visu dokumentāciju, kā arī darbu apjomus un kvalitāti. Savukārt, lai novērstu turpmāku līdzekļu izsaimniekošanu, iespējamu pārbaužu un kriminālprocesa traucēšanu, Pavlova ieskatā ir nepieciešams pieņemt lēmumu par Zundas atstādināšanu no amata uz pārbaudes un izmeklēšanas laiku.

Kā sarunā ar aģentūru LETA norādīja Pavlovs, viņš ir “pilnīgā pārliecībā”, ka “Mežaparks” steidzami jānodod apsaimniekošanā Latvijas Olimpiskai komitejai.

Reklāma
Reklāma

Saņemot Pavlova vēstuli, IZM norādīja, ka tā veiks pārbaudi par iesniegumā minēto. IZM Zundai pieprasīs paskaidrojumus, tomēr, ņemot vērā faktu, ka attiecībā uz kapitālsabiedrības valdes locekli nevar tikt piemērotas Darba likumā noteiktās normas par atstādināšanu no amata, ministrija neplāno lemt par Zundas atstādināšanu vai atcelšanu no amata. Vienlaicīgi IZM iepazīsies ar visiem dokumentiem, kā arī izvērtēs visas kapitālsabiedrības veiktās procedūras, kas saistītas ar piešķirto valsts budžeta līdzekļu 420 000 eiro apmērā izlietojumu atbilstoši tam paredzētajam mērķim, tostarp pārbaudīs līdzekļu izlietojuma likumību.

IZM norādīja, ka vairāki Pavlova iesniegumā minētie fakti neatbilst patiesībai, tostarp izpilddirektora minētā rekonstrukcijas summa – valdība šim mērķim piešķīra 420 000 eiro.

KNAB, Ģenerālprokuratūra un Būvniecības kontroles birojs sola iepazīties ar šo iesniegumu un izvērtēt savas kompetences ietvaros, informē pietiek.com.

Ministrija uzsvēra, ka, ja būvniecības procesā ir konstatēti defekti, par ko atbilstoši būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir sastādīti attiecīgi akti, tad, kamēr nav pierādīts pretējais, ministrijai nav pamata uzskatīt, ka attiecīgi akti ir bijis “piesegums”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.