Izpētīs “līdz saknei”! LLU skaidros mārrutka neizzinātās īpašības 0
Ja reiz iestādīsi mārrutku, nekad netiksi no viņa vaļā, jo šis augs aug griezdamies, tas skaidrs jebkuram mazdārziņa īpašniekam. Lai gan rīvēts mārrutks izsenis pazīstams kā lieliska piedeva ēdieniem, bet lapas neaizstājamas gurķu konservēšanā, par citām šīs saknes īpašībām nemaz nav tik daudz ziņu.
Tādēļ, lai šajā lietā “aizraktos līdz saknei”, jau vairākus gadus mārrutku pēta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Lolita Tomsone. Savulaik, sākot studijas doktorantūrā, bijusi doma pētīt vietējā reģionā augošus piemirstus augus un izvēle kritusi uz mārrutkiem. Tad radās iespēja līdzdarboties Francijas un Latvijas sadarbības programmā, kuras gaitā jaunā zinātniece divreiz devusies stažēties uz Franciju, Tulūzas Nacionālo politehnisko institūtu, lai sadarbībā ar vietējiem zinātniekiem pētītu mārrutkus. Izrādās, Francijā mārrutks ir populārs augs – ne tikai kā piedeva slavenajā franču virtuvē, bet arī kā zinātnieku izpētes objekts.
“Tad arī manī pamodās “zinātniskā ziņkārība” un, atklājot vienu lietu, gribējās uzzināt vēl plašāk par mārrutku. Diemžēl doktorantūras studiju laikā izdevās tikai mazliet ieskatīties šajā interesantajā augā,” stāsta L. Tomsone. Tomēr interese par mārrutkiem bijusi gana liela un 2017. gadā, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam, Lolita sākusi darboties īpašā pēcdoktorantūras pētniecības projektā*.
Mārrutka veidi
Jautāta, vai pētniecības laikā atklāts kas jauns par veco labo mārrutku, L. Tomsone teic – kārtējo reizi apstiprinājies, ka šajā saknē ir patiešām liels C vitamīna daudzums. Tas ir ievērojami augstāks nekā kāpostos, spinātos, brokoļos, apelsīnos un citronos, apmēram līdzīgi kā pētersīļu zaļumos un tikai nedaudz mazāks nekā upenēs. Vienīgais mīnuss ir tas, ka mārrutku “nenograuzīsi” kā burkānu.
“Līdz šim domāju, ka mārrutki visi ir vienādi, bet nekā. Starp tiem pastāv ļoti lielas atšķirības. Tā, piemēram, vienu sakni mizojot, nemaz nebija jūtama asā un kodīgā smarža, kas liek acīm asarot, bet jau nākamajā mirklī, iegriežot cita genotipa mārrutku saknē, acis pilnas asarām un kaklā jūtama kairinoša garša. Šo kairinājumu dod mārrutkos esošā gaistošā viela, tā dēvētā sinepju ēteriskā eļļa. Arī pēc sarīvēšanas atšķirīgo genotipu mārrutku saknēm krāsa var būt pat ļoti atšķirīga, tādēļ pircējiem veikalā nevajadzētu baidīties no dažādajiem krāsu toņiem veikala plauktos atrodamajās galda mārrutku burciņās,” stāsta L. Tomsone.
“Ķīmijas” un zāļu vietā
Liels pārsteigums bijis, atklājot, ka mārrutku lapās ir daudzreiz vairāk tādu aktīvo vielu kā fenolu savienojumi, kas zināmi kā dabiskie antioksidanti un konservanti. Ja šādas vielas pievieno pārtikai, tās neļaus tai bojāties.
Tāpat ir zināms, ka mārrutku saknes satur dažādas vielas (tajā skaitā fitoncīdus, kas ir arī ķiplokos, sīpolos u. c.), kam piemīt baktericīdas īpašības, proti, šīs vielas iznīcina esošos mikrobus un neļauj attīstīties tiem no jauna. No ārstniecības viedokļa ēdot mārrutkus, ir iespējams veicināt ēstgribu, kā arī mārrutki pastiprina kuņģa un zarnu trakta sekrēciju, un tādēļ arī pārējā apēstā pārtika tiek vieglāk pārstrādāta kuņģī, neizraisot smaguma sajūtu.
Pulveris makaroniem
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte ir aprīkota ar modernām pētniecības iekārtām, kas ļauj pētīt arī dažādu produktu izmaiņas imitētā cilvēka gremošanas trakta modelī. Te ir arī Latvijā vienīgais bioreaktors jeb cilvēka gremošanas trakta modelis, kas maksimāli pietuvināts dabiskajiem procesiem. Arī L. Tomsones pēcdoktorantūras pētījumā ar šīs iekārtas palīdzību plānots ieskatīties, cik lielā mērā mārrutkos esošās labās vielas varētu “aizķerties” mūsu organismā. Ir arī citas interesantas lietas, ko pētīt. “Piemēram, pēc mārrutku sulas izspiešanas rodas spiedpaliekas, un arī tās satur ievērojamu daudzumu bioloģiski aktīvo savienojumu. Pētījuma gaitā meklēsim, kā šos vērtīgos savienojumus saglabāt, lai iegūtu izejvielas, kas būtu arī šķiedrvielu avots pārtikas produktos. Spiedpaliekām ir potenciāls. Jau šogad Pārtikas zinību programmas studente aizstāvēja bakalaura darbu par mārrutku pulvera izmantošanu makaronu ražošanā. Vēl jāpiestrādā pie šo makaronu gatavošanas tehnoloģiskās puses, bet galvenais uzdevums bija palielināt šķiedrvielu saturu makaronos, uzlabojot uzturvērtību, un tas veiksmīgi tika izpildīts. Šķiedrvielu saturs makaronos sasniedza tādu līmeni, ka tos oficiāli varēja saukt par šķiedrvielu avotu un šķiedrvielām bagātu produktu,” stāsta L. Tomsone.
Viņa piebilst, ka pētījumu laikā kļuvis skaidrs – Latvijā interese par mārrutku audzēšanu pieaug. Līdz šim mārrutki lielākoties zināmi tikai kā burciņu piedevas ēdieniem, tomēr, ja ar minēto pētījumu izdosies piesaistīt potenciālo investoru uzmanību, atrastos arī ražotāji, un tad arī zemniekiem būtu interese audzēt mārrutkus lielākos apjomos.
Mārrutku platības Latvijā
* Krimuldas novada Krimuldas pagastā – 4,31 ha
* Ropažu novada Ropažu pagastā – 2,88 ha
* Vecumnieku novada Valles pagastā – 1,49 ha
* Balvu novada Vectilžas pagastā – 1,32 ha
* Pārgaujas novada Stalbes pagastā – 0,3 ha
Avots: Lauku atbalsta dienests, 2018. g. dati
*Aktivitātes īstenotas pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” projekta “ Mārrutku bioloģiski aktīvo savienojumu izmaiņas tehnoloģiskos procesos un cilvēka gremošanas trakta in vitro modelī” ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds.
