Izpalīdzot paziņam ar savu konta numuru, sieviete kļūst par “naudas mūli”, tagad ir spiesta pierādīt, ka nav iesaistījusies noziedzīgā darījumā 49
Autore: Inese Supe
Portālam LA.LV savu stāstu uzticēja Sondra Rasa. Viņa pati pat nenojauta, kā kļuva par “naudas mūli”. Tieši tā dēvē personas, kuras citu cilvēku uzdevumā savā bankas kontā saņem un nodod nelegāli iegūtu naudu, nereti par to saņemot simbolisku atlīdzību vai komisijas maksu.
Sondra patlaban ir nonākusi nopietnās nepatikšanās, iespējams, savas lētticības dēļ. Viņa portālam skaidro: “Es vēlējos tikai palīdzēt savam paziņam.” Tagad Sondrai bankas kontā ir milzīgs parāds un viņa nonākusi Valsts policijas redzes lokā.
Kā Sandra kļuva par likumpārkāpēju
Sieviete atceras, kā nonākusi likumpārkāpējas statusā: “Paziņa pajautāja vai nevaru iedot savu Latvijas konta numuru. Es sākumā nevēlējos dot, bet viņš teica, ka LV konts viņam esot bloķēts, bet uz Revolut konta no ārzemēm nevarot uzskaitīt! Attaisnojās, ka draugs aizdod naudu, lai viņš varētu tikt projām uz ārzemēm strādāt! Tā kā šo cilvēku pazinu, es piekritu, teicu lai skaita un aizsutiju sava konta numuru.”
Pēc laika paziņa Sondrai vaicājis, cik liels ir viņas konta maksājumu limits. Tas sievietei licis aizdomāties:” Es sāku jautāt, cik tad lielu summu taisās skaitīt! Atbildēja, ka pāris tūkstošus! Es teicu, ka nevēlos tādos darījumos iesaistīties! Protams, viņš man atbildēja, ka nauda jau ir izsūtīta, un tā tiešām ir vinam! “
Sondra turpina: “Kad man ienāca nauda – 3800 eiro, vinš jau bija informēts. Zvanīja, lai to pārskaitu vinam. Es teicu, ka neskaitīšu, bet gan sazināšos ar banku, jo gribēju skaitīt atpakal to naudu. Tā neienāca no ārzemju konta! Bet vinš bija kategorisks! Nē, tā nauda ir vinam! Es atkārtoju, ka noskaidrošu par nodokļiem, jo mani biedēja tas, ka būšu parādā valstij, neticēju, ka tā varētu būt krāpniecība!“
Tomēr, par spīti Sondras nostājai, paziņa atbraucis pēc naudas. Un šeit arī sākās sievietes ceļš uz milzīgām nepatikšanām:
”Aizeju satikties, runājam. Saku, ka nedošu, kāpēc nevar sagaidīt mirkli, kad būšu noskaidrojusi par nodokļiem un iespējām naudu aizskaitīt atpakaļ? Viņš man sāka stāstīt, ka vinam ir piedraudēts ar nazi pie rīkles, ka vajag atdot naudu par narkotikām ko uz parāda paņēmis! Par cik es viņu zinu, es noticēju. Tad noņēmu naudu, pārskaitīju naudu, lai liek man mieru! Nākamā dienā vēl atlikušo daļu aizskaitīju. Un paturēju pie sevis mazu summu, lai būtu ar ko samaksāt nodokļus, ja tādi tiks prasīti! Vins mani saka terorizēt, kapēc es piesavinos viņa naudu! Es vinam mēģināju iestāstīt, ka man nav vajadzīga tā nauda, ka vina paliks pie manis tik ilgi, līdz zināšu par nodokļiem. Ja man nebūs valstij jāatmaksā, tad dabūs savu naudu. Tad sākās draudēšana.”
Sondra portālam “LA.LV” norāda, ka steigusies gan uz VID, gan savu banku, bet tas viņu nebija glābis.
”Vakarā manā kontā parādījās tieši tik liela summa ar minus zīmi, kāda man bija ieskaitīta! No rīta zvanīju bankai, un viņi mani izjautāja par naudu. Es izstāstīju visu šo, un vini atbildēja, ka ir krāpniecība notikusi, esmu tajā iesaistīta un man jagaida vēstule no Valsts policijas! Es, neko negaidīdama, pati devos uz policiju rakstit iesniegumu! Šobrīd es nezinu vairs ko darīt, bet gribu lai šī lieta iet ātrāk uz priekšu, lai vainīgie dabon pēc nopelniem!
Mana vaina ir tajā, ka uzticējos un iedevu savu konta numuru, bet es uzskatu, ka tas bija izkrapts no manis! Es zinu vienu, ka šo tā vienkārši neatstāšu un nepadošos!”
Šī ir izplatīta shēma
Valsts policijā skaidro, ka šī patlaban ir ļoti izplatīta noziedzīgi iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas shēma un lielākoties likumsargu rīcībā esošā informācija liecina, ka personas apzinās, ka konkrētās darbības un viņu sniegtais pakalpojumus nav legālas naudas aprite, tomēr izvēlas pievērt acis vieglas naudas peļņas nolūkā, kas tiks saņemta par konkrēto pakalpojumu. Visbiežāk par “naudas mūļiem” kļūst bezdarbnieki, ekonomiskās grūtībās nonākušas personas vai gados jauni cilvēki – skolēni, studenti.
Nereti šīs personas ir tikušas savervētas caur sociālo tīklu platformām, dažādām saziņas lietotnēm, piedāvājot šķietami vilinošus darba piedāvājumus, kuros par šķietami maznozīmīgām darbībām tiek piedāvāts vilinošs honorārs. Valsts policijas rīcībā esošā informācija norāda arī uz to, ka dažkārt iesaistīšanos šādā noziedzīgā rūpalā veicina arī paši jaunieši, kur kāds jau esošs “naudas mūlis” pievērš šim rūpalam savus draugus, paziņas. Ir zināmi gadījumi, kad noziedzīgās darbībās iesaistīta pat lielākā daļa klases vai studiju kursa biedri, kas norāda uz to, ka personīgas pazīšanās arīdzan veicina šādu tīklu veidošanos.
Lai arī Valsts policijas rīcībā nav konkrētu aplēšu par to, cik izplatīts ir šis fenomens Latvijā, tomēr jāteic, ka izmeklēšanu laikā gūtā informācija norāda, ka šis ir ļoti aktuāls jautājums, par ko nepieciešams izglītot sabiedrību, informēt par potenciālajām sekām, lai novērstu personu iesaisti, pirms noziedzīgs nodarījums tiek pastrādāts. Nereti Latvijā dzīvojošie “naudas mūļi” tiek izmantoti tam, lai sekmētu ārzemēs noziedzīgi iegūto līdzekļu tālāko plūsmu, bet līdzekļiem, kurus vispirms noziedzīgi iegūst Latvijā, savukārt, nereti izmanto “naudas mūļus”, kuri dzīvo ārvalstīs. Tādējādi noziedznieki cenšas apgrūtināt naudas izsekošanu. Taču pašiem “naudas mūļiem” tas, savukārt, var nozīmēt to, ka vienu dienu būs jāstājas tiesas priekšā nevis Latvijā, bet gan kādā ārvalstī, kura lūgs Latvijā dzīvojošo personu izdot tiesāšanai.
Vienlaikus arī jāatzīmē, ka Valsts policija, veicot izmeklēšanas, gadījumos, ja nonāk uz pēdām “naudas mūļu” tīkliem, lai efektīvāk cīnītos ar noziedzīgo nodarījumu vairāk koncentrējas uz šo tīklu organizētājiem, vervētājiem un šķetina noziedzīgi iegūto līdzekļu sākuma izejas punktu, lai izmeklēšanas laikā pārtrauktu noziedzīgās grupas kodola darbību, kas automātiski arī apslāpē tā izejas tīklus. Koncentrēties uz noziedzīgā nodarījuma veikšanas zemākajiem ķēdes posmiem gluži vienkārši nav tik efektīvi, pie kam arī jāatzīmē, ka bieži vien šo noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu ceļi ir ar starptautisku raksturu – ar šo fenomenu tiesībaizsardzības iestādes cīnās visā Eiropā un citviet, tostarp organizējot arī speciālas aktivitātes, kas veltītas tieši konkrēti “naudas mūļu” identificēšanai un noziedzīgi iegūto līdzekļu tālākas aizplūšanas apturēšanai.
Valsts policija vērš uzmanību, ka personām, kuras piekrīt kļūt par “naudas mūli”, jārēķinās ar būtiskām sekām, kas ir ne tikai kriminālatbildība, bet arī reāli apgrūtināta turpmākā ikdienas dzīve – bankas slēdz šādu personu bankas kontus, iesaldē tajos esošos līdzekļus un liedz piekļuvi internetbankai. Tas nozīmē, ka personām nebūs bankas konta, kurā, piemēram, saņemt nopelnīto darba algu, attiecīgi arī nevarēs veikt bezskaidras naudas darījumus, norēķināties par pirkumiem ar karti vai interneta veikalos, nevarēs izmantot dažādus pakalpojumus, kuri veicami ar internetbankas autorizāciju, tostarp apgrūtinot dažādu elektronisku iesniegumu iesniegšanu vai citu pakalpojumu saņemšanu.
Vienlaikus kriminālsodāmības gadījumā jāsaprot, ka tas ir “zīmogs”, kas negatīvi ietekmēs personas nākotnes karjeras iespējas, tostarp uz augsta līmeņa amatiem, kuros tiek vērtēta personas reputācija. Bez tam personai var nākties segt no saviem līdzekļiem trešajai personai nodarītos zaudējumus, pat, ja iesaistītais ir bijis vien “naudas mūlis”, nevis noziedzīgās naudas gala saņēmējs.
Piemērojamie Krimināllikuma panti
Ir vairāki Krimināllikumā noteikti panti, kuri šādos gadījumos var tikt piemēroti, atkarībā no personu veiktā nodarījuma, saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju:
1) ja persona piekrīt piedāvājumam aizdot savu bankas karti kādam kaut uz vienu darījumu, par to ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 1931. pantā, t.i., par tādu datu izplatīšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli;
2) ja persona bankai nesniedz vai sniedz nepatiesas ziņas par bankas kontā esošo līdzekļu piederību, par to ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 1951. pantā
3) ja personas piekritīs piedāvājumam saņemt savā bankas kontā noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus un tos pārskaitīt uz citu bankas kontu vai izņemt bankomātā skaidrā naudā, kā arī, ja personas piekritīs piedāvājumam meklēt un iesaistīt citus ‘’naudas mūļus’’, izņemt naudu ar svešām bankas kartēm bankomātos, nodot skaidru naudu citām personām, izvadāt maksājuma kartes ‘’naudas mūļiem’’ pēc to izmantošanas, par to ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 195.pantā, t.i., par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Policija aicina uzmanīties
Valsts policija aicina uzmanīties no solījumiem viegli nopelnīt naudu, īpaši, ja solījumi šķiet pārāk labi, lai būtu patiesi. Dažas no biežāk sastopamajām pazīmēm, kas varētu liecināt par negodprātīgu darbību:
• Saņemtas mēstules vai fiksēta saziņa sociālajos tīklos, solot viegli nopelnīt;
• Sludinājumi, kuros norādīts, ka ārvalstu uzņēmumi meklē “vietējos/ valsts aģentus”, lai strādātu to labā;
• Darba sludinājumi, kuros tiek piedāvāta liela naudas summa par maznozīmīgām darbībām vai bez tām, neuzskaitot nedz izglītības, nedz pieredzes prasības;
• Darba pienākumi nav aprakstīti, izņemot jūsu bankas konta izmantošanu naudas apritei;
• Visa mijiedarbība un darījumi attiecībā uz šo darbu tiek veikti tiešsaistē;
• Komunikācijā tiek izmantoti slikti formulēti teikumi ar gramatikas un pareizrakstības kļūdām.
Ja personai radušās aizdomas, ka tā ir iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, nekavējoties jāpārtrauc aizdomīgie darījumi un jāziņo Valsts policijai, zvanot pa tālruni 110 vai vēršoties tuvākajā policijas iecirknī.
