Latvijā otrreiz pārstrādā desmito daļu izlietotā papīra apjoma 1
Kaut arī Latvijā papīra patēriņš sasniedz aptuveni 170 000 tonnu gadā, vien niecīgu daļu no tā pārstrādā vietējos uzņēmumos otrreizējai izmantošanai. Lauvas tiesu no tā, ko ar apsaimniekošanas uzņēmumu palīdzību un kampaņu rīkošanu skolās izdodas savākt, ik gadu izved uz pārstrādes uzņēmumiem Lietuvā, Vācijā un citās valstīs.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012. gadā no Latvijas uz ārvalstīm izveda izlietoto papīru 10,4 miljonu eiro vērtībā, bet 2013. gadā 10,2 miljonu eiro vērtībā.
Par papīru maksājam dubultā
Papīra pārstrāde, kas ik gadu Latvijas ekonomikai nestu miljonus, būtībā pamesta novārtā un nīkuļo. Citās pasaules valstīs dažādu izejvielu, tostarp papīra, otrreizējo pārstrādi sen uzskata par ļoti ienesīgu biznesu, tajā nodarbināti tūkstošiem strādnieku, reizē tiek ietaupīta vietējā koksne un pārstrādei nepieciešamā elektroenerģija vai cits kurināmais. Eiropas Savienībā vēlas panākt, lai pārstrādātu vismaz 60% izlietotā papīra. Piemēram, Lielbritānija, kurā ik gadu pārstrādā 65 līdz 70% makulatūras, ietaupa vairākus miljardus dolāru.
Toties mums viss ir ačgārni. Latvijas mežos iegūto koksni izved uz pārstrādes uzņēmumiem Zviedrijā vai Somijā, tur saražoto papīra produkciju pēc tam ieved un pārdod Latvijā par vairākkārt augstāku cenu, nekā maksājusi koksne. To pašu izlietoto papīru pēc tam izved pārstrādāšanai, lai pēc tam vēlreiz pārdotu mums par to pašu augsto cenu.
Daži uzrunātie speciālisti, kuri nevēlējās atklāt vārdus, atzīst, ka lielāku muļķību grūti iedomāties. Ja mums pašiem vairs nevajag neko, tad neesot jābrīnās, ka Latvija ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm. Būtībā par lētu naudu pārdodam koksni, no kuras pārstrādājot varētu ražot augstvērtīgu papīru paši, un dārgi pērkam importa papīru. Kā viņi uzskata, naudu, kuru no pārstrādes varētu iegūt paši, ar vieglu roku uzdāvinām citiem.
Divus skaitām, viens – prātā
Protams, nevar apgalvot, ka Latvijā izlietoto papīru vairs nemaz nepārstrādā. “Uz papīra” Latvijā gan ir vien trīs šādi uzņēmumi. Pirmais un pats lielākais ir Līgatnes novadā – papīrfabrika “Līgatne”, kurā pieņem un pārstrādā visus papīra izstrādājumus, kuri nav laminēti. Bet, tā kā tas nonācis maksājumu grūtībās un kreditoru nagos, papīra pārstrāde te apstājusies. Tāpēc no pašlaik strādājošajiem patiesībā ir tikai divi. Viens pārstrādātājs ir Daugavpilī – uzņēmums “EKO ISO”, kurš no makulatūras ražo siltumizolācijas būvmateriālu – ekovati. Otrs – Valmierā, SIA “V.L.T”, kurā papīru pārstrādā dažāda izmēra kastītēs un paliktņos olu uzglabāšanai un pārvadāšanai.
Pārstrādā desmito daļu
Līgatnes papīrfabrikas mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane vēsta, ka labos laikos fabrika spēja pārstrādāt vidēji 13 000 tonnas gadā. Valmieras uzņēmumā “V.L.T” pašlaik varot pārstrādāt caurmērā 4200 tonnas gadā. Savukārt Daugavpilī SIA “EKO ISO” direktora pienākumu izpildītāja Jeļena Janeviča stāsta, ka uzņēmumā spējot pārstrādāt vidēji 100 tonnas mēnesī jeb 1200 tonnas gadā.”
Kāds ir makulatūras pārstrādes apjoms procentos, par to publiski pieejamu statistikas datu nav. Bet, salīdzinot gada patēriņu ar trijos pieminētajos pašu uzņēmumos pārstrādātajiem apjomiem, top skaidrs, ka tas ir niecīgs – tiek pārstrādāta vien aptuveni desmitā daļa gadā izlietotā papīra apjoma.
Savu izved, svešu ieved
Pārstrādes uzņēmumu pārstāvji stāsta, ka Latvijā izlietoto un savākto papīru lielākoties izved uz ārzemēm. Latvijā ir ap 20 lietotā papīra uzpircēju, un šiem uzņēmumiem tas ir izdevīgāk nekā pārdot vietējiem. Ārzemes par šo vērtīgo izejvielu maksā dārgāk, pārstrādei pieņem lielākus apjomus, tāpat piedāvā citus izdevīgus noteikumus, nekā to kāds spēj Latvijā. Savukārt pašmāju pārstrādes uzņēmumi ražošanas nodrošinājumam izlietoto papīru spiesti ievest.
Līgatnes papīrfabrikas pārstāve Oļesja Dreimane atzīst, ka uzņēmums savas darbības laikā no ārzemēm ievedis aptuveni pusi ražošanai nepieciešamo izejmateriālu. “Tas tāpēc, ka, tiklīdz pēc kāda noteikta izlietotā papīra veida eksportētājiem radās lielāks pieprasījums, tam līdzi cēlās cenas, savukārt mēs ne vienmēr varējām piedāvāt visaugstāko,” piebilst viņa.
Uzņēmuma “EKO ISO” pārstāve Jeļena Janeviča skaidro, ka pārstrādei siltumizolācijas materiālā varot izmantot tikai avīžu makulatūru. “Tā kā papīra veidā izdoto avīžu tirāžas krīt, tos izspiež elektroniskie izdevumi, bet pašu mājās avīžu makulatūras sagāde nav pietiekami organizēta, daļu no ekovates ražošanai nepieciešamās izejvielas esam spiesti iepirkt Lietuvā,” atzīst uzņēmuma pārstāve.
Ka Latvijā būtu nepieciešama jauna celulozes un papīra pārstrādes fabrika – Slokā, Staicelē, Juglā likvidēto vietā, šī ideja tiek viļāta jau gadu gadiem. Tika minētas pat vietas, kur jauno varētu uzbūvēt – Liepājas, Jēkabpils, Līvānu apkaimē.
Ekonomikas ministrijā skaidro, ka galvenais iemesls, kas noslāpējis būvniecības ieceres īstenošanu – šo novadu iedzīvotāju noskaņojums un bažas par piesārņojumu. Idejas pretinieki turklāt spriež, ka, attīstoties koģenerācijas stacijām, lielai un modernai ražotnei pat pietrūkšot koksnes izejvielu.
Kamēr tālāk par runāšanu netiek, tikmēr pārstrādes nozarē viss paliks pa vecam – koksni lēti pārdosim citiem, kuri pēc tam par augstu cenu pārdos mums no tās saražoto papīru.
Viedoklis
Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks: “Atšķirībā no citām mūsu papīra ražotnēm, Līgatnes papīrfabrika ir vienīgā, kas spēja saglabāt ražošanu, pievēršoties izlietotā papīra pārstrādei. Man grūti novērtēt pasākuma ekonomisko izdevīgumu, bet pati ideja – pārstrādāt izlietoto papīru – jau ir ļoti laba. Taču, lai mūsu pašlaik vienīgais un pats lielākais pārstrādes uzņēmums spētu pastāvēt, diezin vai ar to vien varētu pietikt – attīstībai būtu vajadzīgs produkts ar augstāku pievienoto vērtību, ko varētu teikt par pārstrādes nozari kopumā. Bet tad jāmodernizē ražošana, kam vajadzīgi lieli ieguldījumi. Diemžēl pašlaik uzņēmumā mašīnas un iekārtas ir novecojušas, darba apstākļi ir tik šausmīgi, ka diezin vai tādi ir vēl kaut kur citur Eiropā.”
