Iznīcināts, izlaupīts, nozagts… Eksperti dokumentē kultūras vērtību milzīgos zaudējuma apmērus Ukrainā 76
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”.
Kamēr eksperti lēš un dokumentē kultūras vērtību milzīgos zaudējuma apmērus Ukrainā, tie pieaug ik dienu. Reizē esošais kultūras mantojums arvien dod cerību cilvēkiem.
“Okupanti par savu ienaidnieku uzskata arī kultūru, izglītību un cilvēci,” vasaras sākumā viņa ikvakara runā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pašlaik rit jau Ukrainas kara sestais mēnesis, un pirms dažām nedēļām ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) paziņoja par 163 pilnībā vai daļēji iznīcinātiem kultūras objektiem kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.
Zudušo ēku sarakstā ietilpst dažādu konfesiju baznīcas, vairāk nekā desmit muzeju ēku vai to nozīmīgu daļu, 30 valsts nozīmes vēsturiskas būves, 17 pieminekļi un septiņas bibliotēkas. Lielākā daļa no šiem zudušajiem pieminekļiem atrodas Harkivas un Doneckas apgabalos.
Pēc Ukrainas Kultūras ministrijas sniegtajām ziņām, kopš 2014. gada okupētajā Krimas pussalā jau ir iznīcināti vai pārvietoti 4095 nozīmīgi pilsētvides vai kapsētu pieminekļi.
Tomēr savā ziņojumā UNESCO norāda, ka ievērojamus postījumus cietuši arī kultūras objekti galvaspilsētā Kijivā. “Krievijas armijas apšaudes notiek mērķtiecīgi un kultūras mantojuma objekti tiek iznīcināti visā Ukrainā – no Luhanskas līdz pat Ļvivas apgabalam,” tā ANO Drošības padomē neformālas tikšanās laikā ziņoja Ukrainas kultūras un informatīvās politikas ministra vietniece Katerina Čujeva, piebilstot, ka par Ukrainas kultūras zaudējumu jāuzskata arī ikviena zaudēta dzīvība, jo “katrs cilvēks ir kultūras, zināšanu un tradīciju nesējs”.
Ukrainas Kultūras ministrijas ikmēneša ziņojumā iznīcināto vai būtiski bojāto kultūras pieminekļu skaits gan ir daudz lielāks, nekā to šobrīd apstiprinājuši UNESCO speciālisti. Līdz jūlija vidum Kultūras un informatīvās politikas ministrijas darbinieki bija apzinājuši 453 bojātus vai pat pilnīgi sagrautus kultūras objektus, no kuriem 128 bijis kultūras pieminekļa statuss, kā arī nopietni bojātas ir 147 kulta celtnes, 33 muzeji, 59 kultūras centri, teātris, kinoteātris un 40 bibliotēkas. Kopš marta beigām Ukrainas kultūras ministrija atvērusi arī mājaslapu, kur ar iedzīvotāju veidotām foto un video liecībām fiksēti 427 izpostīti kultūras pieminekļi, to skaits aug katru dienu.
Mariupole. Dejas uz kapu kopiņām
Pēc Ukrainas kultūras ministrijas ziņām, vislielākie postījumi skāruši Doneckas apgabala Mariupoles pilsētu. Tur zaudētas 53 vēsturiskas būves, to skaitā drāmas teātris, kas celts pagājušā gadsimta beigās. Ēku kopā ar aptuveni 600 civiliedzīvotājiem, kuri bija patvērušies pagrabā ierīkotajā patvertnē, 16. martā iznīcināja Krievijas lidmašīnas nomesta bumba.
Tagad pilsētas okupācijas vara paziņojusi, ka 10. septembrī Mariupoles teātrī notikšot pirmais koncerts. Teātra mājaslapā rakstīts, ka “jaunā sezona tiks atklāta ar diviem vai trim deju un koncertu projektiem, kā arī ar teātra izrādi”. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko šo cinisko paziņojumu komentējis, sakot, ka “tās būs dejas uz kapu kopiņām”. Pilsētas dome apzinājusi, ka no Mariupoles vietējā muzeja krievu okupanti izlaupījuši unikālu monētu un medaļu kolekciju, skaitā 700 gabalu. Kara laupījums esot transportēts uz Krievijas okupēto Doneckas apgabala daļu.
Jau aprīļa beigās aplaupīts arī slavenā, Mariupolē dzimušā, grieķu izcelsmes ainavu gleznotāja Arhipa Kuindži vārdā nosauktais mākslas muzejs, no tā izvesti visi vērtīgie eksponāti, tostarp trīs Kuindži gleznas vairāku miljonu eiro vērtībā un slavenā mākslinieka Ivana Aivazovska oriģināldarbs. Krievijas mediji ziņojuši, ka no Mariupoles muzejiem “pagaidu glabāšanai” okupētajā Doneckā “izņemti” vairāk nekā 2000 eksponātu.
Kara noziegumi pret vēsturisko mantojumu
Jau aprīļa beigās Zaporižjes apgabala okupētās Melitopoles pilsētas mērs Ivans Fjodorovs ziņoja, ka Krievijas iebrucēji no Melitopoles vietējā vēstures muzeja nozaguši vienu no lielākajām un dārgākajām kolekcijām visā Ukrainas vēsturē – “unikālu un nenovērtējamu” 2300 gadus vecu skitu kultūras zelta kolekciju. Saskaņā ar Krimas tatāru centra datiem, okupanti kopumā nozaguši 198 zelta priekšmetus, kā arī vēl citus muzeja glabātos eksponātus, ieskaitot 76 mākslas priekšmetus, kuri izgatavoti pirms aptuveni 1500 gadiem.
Bez sagrautajām ēkām Ukrainas kultūras ministrija vēl četros Ukrainas apgabalos – Kijivā, Čerņihivā, Sumos un Luhanskā – ministrija fiksējusi gandrīz 160 kara noziegumus pret vēsturisko mantojumu.
Par Krievijas militārpersonu iznīcināto Čerņihivas bijušo Ukrainas senlietu muzeja ēku pilsētas vēstures muzeja direktors Serhijs Ļajevskis sociālajos tīklos rakstīja – “senais nams pārcieta 1918. un 1919. gada boļševiku apšaudes, Otrā pasaules kara vācu nacistu bumbas, bet atnāca Maskavas nacistu orda un vietējās vēstures pieminekli sagrāva”.
Gleznas dod cerību
“Kultūrzīmes” jau rakstīja par vēl līdz 31. augustam Rundāles pilī skatāmo izcilā vēlā baroka laikmeta tēlnieka Johana Georga Pinzela (1720–1761) un vairāku citu slavenu Rietumukrainas 18. gadsimta meistaru darbu izstādi. Visi izstādītie darbi deponēti no Borisa Vozņicka Ļvivas Nacionālās mākslas galerijas kolekcijas krājuma, un līdz maija beigām tie bija apskatāmi izstādē Lietuvas Dižkunigaitijas valdnieku pilī Viļņā. Tagad, septembra sākumā, pēc Rundāles izstādes slēgšanas nenovērtējami vērtīgie mākslas darbi atgriezīsies savā mājvietā Ļvivā un tikai vēlāk rudenī atkal dosies “bēgļu gaitās” – uz Krakovas muzeju Polijā.
Šādu kārtību nosaka vēl joprojām spēkā esošais likums, kurā noteikts, ka ievērojamiem mākslas darbiem ik pa laikam jāatgriežas uz vietas, Ukrainas muzeju speciālistu rīcībā, lai veiktu to apskati. Kara apstākļos gan šī likuma prakse liekas nepārdomāta. “Kultūrzīmju” uzrunātais UNESCO eksperts Bruno Delands gan zināja teikt, ka šobrīd “Ukrainā notiek visdažādākās pilsoņu iniciatīvas, turklāt viņiem palīdz profesionāļi no visas pasaules. Cik zinu, karastāvoklim ieilgstot, situācija pamazām tiek sakārtota un Ukrainas kultūras ministrija procesu koordinē iespējami efektīvi”.
Viens no mākslas vēsturniekiem Konstantīns Akinša, kurš tagad ir uzņēmies dokumentēt Ukrainā zudušās kultūras vērtības, astoņas dienas pirms kara rakstīja, ka “pilna mēroga Krievijas iebrukuma gadījumā praktiski visas ievērojamās muzeju kolekcijas būtu apdraudētas. Lielākajai daļai muzeju iedalīts nožēlojams budžets, un viņi pat nevarētu atļauties nepieciešamās kastes, nemaz nerunājot par iepakojamo materiālu”.
Marta vidū “Kultūrzīmes” sazinājās ar Ļvivas Nacionālā muzeja direktoru Ihoru Kožanu, kurš stāstīja, ka drošībā novietoti pilnīgi visi muzeja eksponāti. “Apmeklētājiem muzeju slēdzām jau pirmajā kara dienā, visu laiku strādājām, lai paglābtu Ukrainas otra lielākā muzeja nenovērtējamos dārgumus, kurus esam noglabājuši dažādās vietās pilsētas glabātavās. Muzeja telpas ir pilnīgi tukšas – kur agrāk karājās gleznas, pie sienām palikuši tikai āķi, kur agrāk bija eksponētas skulptūras, zālēs stāv tukši galdi un konstrukcijas. Visas zāles ir tukšas, visi grāmatplaukti ir tukši.”
Kā direktors Ihors Kožans pastāstīja tagad, muzeja eksponāti vēl joprojām atrodas pilsētas glabātavās, jo, kaut gan pilsēta ikdienā nav apdraudēta, situācija vēl joprojām nav droša. “Baltkrievijas robeža, no kurienes mūs var sasniegt okupantu raķetes, atrodas tikai 70 kilometru attālumā. Taisnība, darbi vēl joprojām atrodas glabātavās, bet ļoti uztraucamies par gaidāmo ziemu, jo ne visās glabātavās mākslas darbiem ir iespējama piemērota temperatūra.
Tomēr muzeja telpas vairs nav tukšas, 27. jūlijā, tieši Ukrainas valstiskuma dienas priekšvakarā, atklājām ievērojamās ukraiņu mākslinieces Marijas Primačenko darbu izstādi. Tajā apskatāmi simts darbi no privātkolekcijām. Šī gan ir vēl cita kolekcijas daļa, bet labi apzināmies, ka izcilās naivistes darbi varēja iet bojā, jo jau februārī okupanti iznīcināja māksliniecei veltīto muzeja daļu Ivankivas novadpētniecības muzejā. Apmeklētāju ir ļoti daudz, šobrīd Marijas Primačenko gleznu optimistiskā noskaņa cilvēkiem dod cerību, tās kļuvušas par vienu no drosmes simboliem.”
Latvijas zinātnieki steidz palīgā
No 6. līdz 16. jūnijam Ukrainā strādāja UNESCO eksperts SIA “ARCHItrāvs” valdes loceklis Dr. Bruno Delands, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Dr. Māris Kaļinka un RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) doktorants Kirils Gorovojs. Zinātnieki, sadarbojoties Latvijas un Ukrainas kultūras ministrijām, pēc ukraiņu speciālistu sastādītā saraksta veica 3D mērījumus vairākiem dievnamiem un kultūras pieminekļiem, kuri cietuši Krievijas veiktajā karadarbībā Ukrainā.
Latvijas pārstāvji strādāja Ļvivas apgabala Svētās Jaunavas Marijas baznīcā Uhnivā, Vasila Tarnovska Ukrainas senlietu muzeja mājā, Jaunatnes kultūras centrā un kino ēkā Čerņihivā, kā arī Kijivas Svētā Kirila katedrālē. Balstoties 20 gadu starptautiski atzītā pieredzē šajā jomā, Latvijas komanda precīzi dokumentēja cietušās ēkas, izmantojot lāzerskenerus, veica radīto postījumu detalizētu diagnostiku un konsultēja atbildīgās Ukrainas institūcijas par avārijas stiprinājuma konstrukciju uzstādīšanu un ilgtermiņā veicamajiem atjaunošanas darbiem.
VIEDOKLIS
UNESCO kultūras pieminekļu eksperts, arhitektūras zinātņu doktors Bruno Delands “Kultūrzīmēm”:
– Kāds bija jūsu darbu mērķis Ukrainā?
B. Delands: – Fiksējot bojājumus un iegūstot datus, veicām kultūras mantojuma objektu trīsdimensionālo skenēšanu. Tas tika darīts, lai varētu sākt plānot karadarbībā cietušo kultūras pieminekļu nostiprināšanu un atjaunošanu. Vienlaikus arī apmācījām Ukrainas speciālistus, lai viņi šo darbu varētu turpināt. Iespējams, mūsu dokumentētās celtnes vairs netiks atjaunotas to kādreizējā izskatā, bet ar šīs dokumentācijas palīdzību to veidols būs saglabāts nākotnes izpētei un jauniem projektiem.
– Jūs esat dokumentējis pasaules kultūras mantojuma zaudējumus arī Sīrijā. Vai tos var salīdzināt ar kara postījumiem Ukrainā?
– Varu gan apliecināt tikai to, ko esmu pieredzējis pats savām acīm. Manuprāt, Sīrijā ir daudz vairāk un dziļāki postījumi. Nevar teikt, ka aktīvā karadarbība daudzos Sīrijas reģionos būtu ilgusi vairākas dienas vai nedēļas nekā Ukrainā, bet tur tomēr radušies desmitiem kvadrātkilometru lieli postījumi, kuros palikušas tikai drupu kaudzes un neskaitāmi tūkstoši bojāgājušu cilviliedzīvotāju. Tik briesmīgus skatus mēs tomēr Ukrainā nepieredzējām. Es gan nenokļuvu Donbasa reģionā, neesmu redzējis, kas notiek frontes priekšējās līnijās.
– Šāds situācijas novērtējums dod cerību, ka Ukrainu spēs atjaunot…
– Tik tiešām. Tomēr šobrīd karadarbība vēl joprojām turpinās, precīzus postījumus varēs apzināt tikai pēc kara.
