Iznīcinās visas pasaules piekrastes pilsētas: pētnieki brīdina par nopietniem draudiem, ko rada jūras līmeņa celšanās 86
Zinātnieki vairs nedraud ar klimata krīzi – tā jau ir klāt, jo planētu ir skāruši neticami karstuma viļņi, sausums un mežu ugunsgrēki. Pētnieki brīdina, ka visas šīs pārmaiņas ir izraisījusi cilvēka darbība, un laika gaitā situācija, visticamāk, tikai sarežģīsies. Diemžēl šie nav vienīgie draudi pasaulei, raksta Science Alert.
Zinātnieki nesen ir atklājuši augu un kukaiņu atliekas ledus kodolā, kas iegūts Grenlandes centrā, sniedzot līdz šim skaidrāko pierādījumu tam, ka gandrīz visa šī plašā teritorija pēdējo miljonu gadu laikā, kad oglekļa līmenis atmosfērā bija daudz zemāks nekā mūsdienās, bija zaļa.
Viņu pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences, liecina par vēl lielāku globālā jūras līmeņa celšanās potenciālu cilvēka izraisītā klimata dēļ, nekā uzskatīts iepriekš.
Ledus kodols ar nosaukumu GISP2 tika izurbts 1993. gadā, un, lai gan tā ieži un ledus bija plaši pētīti, neviens nebija domājis par fosiliju meklēšanu jauktajos nogulumos, kas atrodas ledus dzīlēs.
Tas tāpēc, ka vēl nesen teorija, ka Grenlandē nesenajā ģeoloģiskajā pagātnē nav bijis ledus, šķita pārāk pārspīlēta.
Pētījuma vadošais autors Vermontas Universitātes vides zinātņu profesors Pols Biermansn pastāstīja, ka viņš un viņa kolēģi pārsteidzošās fosilijas atklāja jau pirmajā stundā pēc darba ar ledus kodolu.
Savam izbrīnam pētnieki šajā trīs collu biezajā augsnes slānī atrada vītola koksni, selaginellas sporas, sēnes, kukaiņa aci un magoņu sēklu, kas viss kopā liecina par tundras ekosistēmu.
Ja ledus salas centrā ir izkusis, tas gandrīz noteikti nozīmē, ka tā nav bijis arī pārējā Grenlandes teritorijā, un tas nozīmē, ka mūsdienu klimatam, kas ir pārpildīts ar fosilo degvielu, ir problēmas, teica Biermans.
Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas no fosilā kurināmā sadedzināšanas netiks krasi samazinātas, Grenlandes ledāji nākamo dažu gadsimtu vai gadu tūkstošu laikā varētu gandrīz pilnībā izkust, kā rezultātā jūras līmenis paaugstinātos par aptuveni septiņiem metriem, kas iznīcinātu visas pasaules piekrastes pilsētas.
“Simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē zaudēs savas mājas,” viņš brīdināja.
Jaunais darbs balstās uz diviem svarīgiem atklājumiem. 2016. gadā zinātnieki pārbaudīja pamatiežus no tā paša 1993. gada ledus kodola, izmantojot radioaktīvo datēšanu, kas parādīja, ka tie varētu būt 1,1 miljonu gadu veci. Viņu veiktā modelēšana arī parādīja, ka, ja ledus būtu izkusis GISP2 vietā, tad 90 procenti pārējās Grenlandes teritorijas būtu bijusi bez ledus.
Taču atklājums bija pretrunīgs, jo pastāvēja teorija, ka Grenlande pēdējos vairākus miljonus gadu bija necaurejams ledus cietoksnis.
