Gints Narogs: Izņēmums, ne likumsakarība – Krollis noslēdz līgumu ar Itālijas spēcīgākās līgas A sērijas komandu 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā Latvijas sporta medijos visbiežāk pieminētais un līdzjutēju apspriestais uzvārds noteikti bija Krollis, jo ne katru dienu kāds no Latvijas futbolistiem noslēdz līgumu ar Eiropas un, droši var teikt, arī pasaules TOP5 līgas vienībām.
Raimonds Krollis 21 gada vecumā ir ļoti tuvu tam, lai kļūtu par pirmo mūsu futbolistu, kam izdevies tikt laukumā Itālijas spēcīgākās līgas jeb A sērijas komandas rindās. Savulaik (2007. gadā) divos A sērijas mačos “Ascoli” vienības pieteikumā uz spēli bija Edgars Gauračs, bet debiju viņš šajā līgā nepiedzīvoja. Krollim ar “Spezia” ir vienošanās uz četriem gadiem ar iespēju to pagarināt vēl uz vienu gadu.
Jau svētdien viņš bija komandas pieteikumā, bet palika rezervē, un tas ir tikai laika jautājums, lai Latvijas futbola vēsturē tiktu veikts jauns ieraksts. Mūspusē “Spezia” vienība reti kuram kaut ko izteic, taču klubam no Ligūrijas ir vairāk nekā simt gadu ilga vēsture, kura bijusi gana raiba. Vairāk sanācis spēlēt pa zemākajām līgām, bijis arī bankrots, bet pēc amerikāņu investoru piesaistes ir nauda, tāpēc nu trīs sezonas Spēcijas pilsētas futbolisti ir starp Itālijas 20 labākajiem klubiem.
Pēdējo reizi kāds no Latvijas futbolistiem TOP5 līgā spēlēja pirms gandrīz sešiem gadiem, kad Vācijas Bundeslīgā “Koln” sastāvā savu pēdējo maču aizvadīja Artjoms Rudņevs. Viņš karjeru ģimenes apstākļu dēļ noslēdza 29 gados. Pavisam mums ir astoņi spēlētāji, kuri laukumā baudījuši klubu futbola augstāko līmeni.
Pirmā bezdelīga bija Marians Pahars, kurš 1999. gadā pievienojās Anglijas premjerlīgas klubam “Southampton”. Viņš arī visu laiku veiksmīgākais un lielāko popularitāti vietējo līdzjutēju vidū ieguvušais Latvijas futbolists šādā līmenī. Vienā no sezonām premjerlīgā Pahars guva 14 vārtus. Premjerlīgā vēl uzspēlējis Imants Bleidelis (“Southampton”), Andrejs Štolcers (“Fulham”), Igors Stepanovs (“Arsenal”) un kā pēdējais Kaspars Gorkšs (“Reading”).
Nevienam no šī kvarteta augstākajā līmenī gan nebija vairāk par 20 spēlēm. Spānijas “La Liga” ir spēlējis Māris Verpakovskis (“Getafe” un “Celta Vigo”), Francijas “Ligue 1” Jānis Ikaunieks (“Metz”), piedaloties vien četros mačos Francijas augstākajā līgā. Īsti pareizi tas nav, bet, ja salīdzina, piemēram ar Latvijas hokejistiem NHL, tad futbols zaudē vienos vārtos (8:26), toties ir priekšā mūsējiem NBA (8:7). Latvijas futbola ziedu laiki sākās, kad pie izlases stūres ķērās anglis Gerijs Džonsons. Ar valstsvienību viņam īsti negāja (amatu zaudēja pēc neizšķirta 1:1 pret Sanmarīno un žurnālista Askolda Uldriķa iedunkāšanas), bet mūsu futbolistus uz savu dzimteni gan spēja aizskapēt diezgan sekmīgi.
Anglijas zemākajās līgās spēlēja Vitālijs Astafjevs, Andrejs Koliņko, Andrejs Rubīns. Tieši labāko spēlētāju došanās uz labiem ārzemju klubiem sekmēja Latvijas futbola lielāko panākumu – spēlēšanu 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Kāpēc Latvijas futbolā ir bijusi teju septiņu gadu pauze ar TOP5 līgu klubiem? Pavisam vienkārši – izlasei nav lielu panākumu, nav arī kāda spēcīga lobija starp lielā piecnieka valstīm. Situācija futbola tirgū salīdzinājumā ar gadsimta sākumu Eiropā ir būtiski mainījusies, krietni lielāku lomu iegūstot futbolistu aģentiem.
Tie arī mēdz būt dažādi, noskata kādu talantīgu jauno, vecākiem sasola zelta kalnus, bet beigās čuš vien sanāk. Latvijas futbolā līdzīgi kā hokejā pēdējos gados ir ierasts, ka talantīgi jaunie puiši aizbrauc uz ārzemju akadēmijām, bet neviens īsti izsities nav. Izņēmums Dario Šits, kurš pērn debitēja Itālijas B sērijā (otrā spēcīgākā līga), piedevām titulētā un ļoti leģendārā komandā – “Parma”, kas gan šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Tāpēc Kroļļa gadījums ir izņēmums, ne likumsakarība.
Viņa stāstā liela nozīme pirmajam klubam “Metta”, kurā sācis trenēties, vēl būdams bērnudārza audzēknis. Noteikti arī ģimenei, bet arī bez pēdējiem diviem gadiem “Valmieras” rindās Raimonds nebūtu tur, kur ir šobrīd. Aizvadītajā sezonā, būdams komandas kapteinis, viņš palīdzēja vidzemniekiem izcīnīt pirmo Latvijas čempionu titulu. Krollis ar 24 gūtiem vārtiem bija arī virslīgas labākais snaiperis. Jāteic, ka Valmierā māk strādāt ar jauniem un talantīgiem sportistiem un viņus arī pārdot tālāk. Pirms diviem gadiem viņi uz Vācijas Bundeslīgas klubu “Koln” izīrēja nigērieti Tolu Arokodari, kurš gan Vācijā neiejutās, bet nu gana sekmīgi spēlē Francijas otrajā līgā.
Vai Krollim drīz būs sekotāji? Stipri šaubos, taču ceru, ka tie nebūs nākamie septiņi gadi, jo katrs šāds skaļš notikums pašmāju futbola dzīvē noteikti nepaliek nepamanīts jauno futbolistu vidū, un gan jau ne viens vien Latvijas puiškāns šajās dienās pie sevis sapņo, kaut kādreiz varētu tā kā Krollis.
