“Izņemiet!” Ukraiņu karavīrs asi vēršas pret bijušo ministru Sprūdu, kurš īsas tikšanās laikā rīkojies ļoti neētiski 0
Sociālajos tīklos uzmanību piesaistījis kāda Ukrainas Bruņoto spēku karavīra – Shakun Sergiy – stāsts par Latvijā piedzīvoto un nejaušu sastapšanos ar bijušo aizsardzības ministru Andri Sprūdu Ogres Centrālajā bibliotēkā. Karavīrs Latvijā uzturas, lai ārstētos un izietu rehabilitāciju, un savā ierakstā uzsver, ka līdzšinējā pieredze mūsu valstī lielākoties bijusi ļoti pozitīva.
Stāstu platformā “X” pārpublicējis arī Lato Lapsa. Ukrainas karavīra vēstījuma centrā ir pavisam konkrēts pārmetums – viņš apgalvo, ka bez atļaujas ticis izmantots politiskā video.
“Uzturēšanās laikā Latvijā, Ukrainai draudzīgā valstī, kur ārstējos un rehabilitējos, satiku daudzus Latvijas iedzīvotājus. Tie bija cilvēki, kas palīdz Ukrainai un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem: vienkāršie pilsoņi, uzņēmējdarbības pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, kā arī ministri un Latvijas iestāžu vadītāji.
Visas šīs tikšanās noritēja draudzīgā un atklātā atmosfērā. Mēs pateicāmies cilvēkiem, kas ziedo automašīnas, pērk tās un nodod savas automašīnas Ukrainas vajadzībām. Mēs arī pateicāmies varas iestādēm par Ukrainai nodotajām ātrās palīdzības automašīnām. Bet, kā saka, neiztikt arī bez darvas karotes.”
Tālāk karavīrs apraksta notikumus Ogres Centrālajā bibliotēkā. Kopā ar vēl diviem kungiem viņš atradies bibliotēkā, kad pie viņiem pienācis kāds vīrietis un iepazīstinājis ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru.
“Mēs sarunājāmies, kad pie mums pienāca vīrietis, sasveicinājās un iepazīstināja ar sevi kā bijušo Latvijas aizsardzības ministru. Mēs parunājām burtiski dažas minūtes. Es jautāju, vai viņš palīdz Ukrainai un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Skaidru atbildi nedzirdēju.”
Tālāk Ukrainas karavīrs raksta, ka pēc šīs sastapšanās Latvijas paziņas viņam esot stāstījuši par Sprūda politiskajiem uzskatiem attiecībā uz Ukrainu. “Vēlāk mūsu latviešu draugi pastāstīja mums par viņa politisko nostāju Ukrainas jautājumā, konkrēti, par viņa izteikumiem un attieksmi pret Ukrainas valstiskumu – viņuprāt, viņš esot paudis, ka Ukraina ir projekts, nevis valsts.”
Karavīrs turpina, ka, dodoties prom no bibliotēkas, viņa un bijušā ministra ceļi krustojušies vēlreiz.
“Kad gājām ārā no bibliotēkas, mūsu ceļi atkal krustojās. Es viņam teicu vienkāršu lietu: Latvijai ir jābūt vienotai, jāstiprina sava valsts un jāmācās no Ukrainas pieredzes, kas šodien savu neatkarību aizstāv par savu pilsoņu dzīvību cenu. Tajā brīdī viņa cilvēku rokās bija viņa partijas politiskie materiāli. Kā zināms, Latvijā tuvojas vēlēšanas, tāpēc viņu klātbūtnei bibliotēkā bija acīmredzams politisks konteksts. Es arī teicu: ja jūs patiešām vēlaties palīdzēt Ukrainai un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, – atstāju savu tālruņa numuru.”
Karavīrs norāda, ka ar to šī šķietami īsā un ikdienišķā sastapšanās būtu arī beigusies, ja vien pēc dažām dienām viņš nebūtu ieraudzījis politisku video.
“Pēc spēcīgās vētras, kas 22. augustā pāršalca Latviju, nākamajā dienā daudzviet bija problēmas ar elektrību un sakariem. Tikai pēc ierašanās Rīgā mums izdevās normāli sazināties. Un jau 24. augustā, Ukrainas Neatkarības dienā, mani Latvijas draugi man parādīja bijušā aizsardzības ministra politiskās partijas video. Un šajā video bija izmantota epizode no mūsu tikšanās Ogres Centrālajā bibliotēkā. Turklāt tajā bija redzams brīdis, kad viņš pienāk pie manis – Ukrainas Bruņoto spēku karavīra – un sasveicinās ar mani.”
Tieši šī epizode karavīram izraisījusi vislielākos iebildumus. Pēc viņa teiktā, atļauju izmantot savu attēlu politiskajā materiālā viņš neesot devis.
“Es to uzskatu par nepieņemamu. Bez manas atļaujas izmantot manu attēlu militārajā formā, mūsu tikšanos un pašu rokasspiediena faktu savā politiskajā reklāmā ir, mazākais, neētiski.”
Tālāk seko arī daudz asāks pārmetums. Karavīrs apgalvo, ka viņam neesot zināms par Sprūda personīgi sniegtu palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, tādēļ viņam nepieņemama šķiet sava tēla izmantošana materiālā, kas, pēc viņa domām, var radīt iespaidu par politiķa atbalstu Ukrainai.
“Situācija izskatās īpaši ciniska, ja persona, kas, cik man zināms, nav sniegusi palīdzību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, savās politiskajās aktivitātēs izmanto Ukrainas militārpersonas attēlu, radot iespaidu par atbalsta sniegšanu Ukrainai.”
Noslēgumā Ukrainas karavīrs Sprūdam izvirza ļoti konkrētu prasību. “Tāpēc mana prasība ir vienkārša un skaidra: izņemiet no politiskā video epizodi, kurā tiek izmantota mūsu sasveicināšanās un mans attēls. Es neesmu devis atļauju izmantot sevi jūsu politiskajā reklāmā. Ja jūs esat izteicis apgalvojumus, ka Ukraina ir projekts, uzdrošinieties pārskatīt savu nostāju un atvainoties Ukrainai un ukraiņiem. Ja vēlaties runāt par Ukrainas atbalstīšanu, parādiet to nevis ar politiskiem video, bet gan ar konkrētiem darbiem. Un, ja vēlaties paspiest mums roku, nofotografēties un aprunāties, jums ir mūsu kontakti. Tālruņa numurs ir. Mēs esam atvērti sarunai. Taču Ukrainas militārpersonas izmantošana politiskajā reklāmā bez viņa atļaujas ir nepieņemama. Šī ir mana pirmā un pēdējā prasība. Punkts.”
Jāatgādina, ka personas attēls vai video, kurā cilvēks ir identificējams, ir personas dati, tādēļ uz tā izmantošanu attiecas Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR). Tā paredz, ka personas datu apstrādei, tostarp publicēšanai un izmantošanai politiskā reklāmā, jābūt konkrētam tiesiskam pamatam. Piekrišana ir viens no šādiem pamatiem, lai gan ne vienīgais; ja apstrāde balstīta uz piekrišanu, tai jābūt brīvi dotai, konkrētai, informētai un nepārprotamai.
Arī Datu valsts inspekcija priekšvēlēšanu aģitācijas kontekstā uzsver, ka personas datus nedrīkst izmantot cilvēkam negaidītā vai nepiemērotā veidā un politiskai reklāmai nepieciešams tiesisks pamats.
