Iznākusi tematiskā avīze “Ķirbjaugi” 0

Ķirbju dzimtās vietas patiesībā saistās ar eksotiskajām Dienvidamerikas valstīm, arī ar arābu zemēm, ar Indiju, Dienvidāziju, dzimšanas datumi savukārt ar vismaz 3000 gadu tālu pagātni, slavenu ķirbju aprakstnieku vārdi – ar Avicennu un citiem senajiem pētniekiem un domātājiem.

Reklāma
Reklāma

 

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Toties pie mums ķirbis nu kļuvis bezmaz par populārāko pašmāju dārzeni un eksotiku saglabājis tikai bezgala daudzajās fantastiskajās formās.

 

Kā teikts nule klajā nākušajā LA Tematiskā avīzē – “Ķirbjaugi”, pirms pārdesmit gadiem ķirbim bija tāds kā ganuzēna statuss, to uzskatīja par prastu. Tātad ķirbjaugu spožā renesanse norisinājusies mūsu acu priekšā pavisam nesenā pagātnē. Lauku Avīzes izdevniecībā jaunais izdevums šoreiz tapis tieši pēc lasītāju pieprasījuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ķirbjaugus Latvijā audzē galvenokārt dārzeņkopības amatieri, mazdārziņu saimnieki, tāpēc katrs auglis tiek izlolots. Tiek meklētas jaunas šķirnes, tās mainītas ar domubiedriem, ķirbju saime tā visu laiku iet plašumā. Jaunajā izdevumā aprakstītas visdažādākās ķirbju formas, kabači un cukini, patisoni, melones un melongurķi, īpatnējas gurķu formas, lagenārijas, kavbūži, pepino, momordikas, lufas utt. Visa šī lielā dažādība raksturota un attēlota, kā arī sniegti agrotehniski padomi – par audzēšanu, slimību apkarošanu, potēšanu, uzglabāšanu un ēdienu sagatavošanu. Īpaša uzmanība veltīta ķirbjaugu dziednieciskajām īpašībām, kas, starp citu, arī ir viens no šo dārzeņu popularitātes stūrakmeņiem. Bioloģiskā sastāva ziņā ķirbis esot īsts brīnums, jo saturot praktiski visu, kas nepieciešams cilvēka organismam. Bet ja dārzkopis pats sev audzē šīs zāles un apčubina, apmīļo gan sēkliņas, gan pēc tam jau aizmetušos ķirbīti, tad varot tikt galā ar visām kaitēm. Varbūt arī tāpēc gan ķirbji tādi lieli individuālisti, katrs citāds, gan to audzētāji – ar milzīgu aizrautību rušina katrs savu dobi, tikai šad tad apmainoties ar sēkliņām un jaunām atziņām, bet rudenī sanāk kopā, lai palepotos ar sasniegumiem.

Izdevuma autore ir žurnāliste Līga Zītara, kura jau iepriekš daudz rakstījusi gan par dārzeņiem un veselības augiem, gan veselīgu dzīvesveidu.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.